Reiz Talsos un apkaimē…

Kultūra

Talsu novada muzejs turpina 2013. gadā aizsākto tradīciju ik pēc trīs gadiem izdot rakstu krājumu, veltītu Talsu un kaimiņnovadu vēsturei.
Izdevuma «Talsu novada muzeja raksti» trešais sējums piedāvā daudzpusīgu tēmu loku, kas aptver laiku no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām. Izdevums palīdzēs iepazīt tos īpašos notikumus un cilvēkus, kas veidojuši Talsu novadu un apkaimi tādu, kāda tā ir šodien. Rakstu krājuma autoru pulkā ir muzeja speciālisti un novadpētnieki, kam rūp novada vēstures apzināšana un dalīšanās ar aizgājušo laiku liecību atradumiem. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Ieskats autoru pētījumos
Starp Talsu novada muzeja glabātajiem dažādu laikmetu lieciniekiem nozīmīgu daļu veido dokumenti. Muzeja galvenā krājuma glabātāja Ona Kaudze piedāvā iepazīt dokumentus, kas stāsta par biedrību veidošanos Talsu un Dundagas apkaimē kopš 19. gadsimta beigām. Šis laiks nozīmīgs ar latviešu kopības gara mošanos, apvienošanos organizācijās, tā palīdzot attīstīties vietējai sabiedrībai. Sniegts ieskats lauksaimniecības, pārtikas, apdrošināšanas, dziedāšanas, sadraudzīgo un citu biedrību dokumentos līdz 1918. gadam.
19. gadsimta nogale bija aizsākums arī Ārlavas Lepras apkarošanas biedrības izveidotajam Ārlavas leprozorijam — pirmajam Kurzemes guberņā. Par leprozorija izveidošanās apstākļiem un darbību vēsta novadpētnieces Daces Alsbergas vispusīgais pētījums. Turklāt sniegtas jauniegūtas ziņas par Ārlavas muižu, pagastu un draudzi.
19. gadsimtā aizsākusies sabiedriskā aktivitāte un turpmākie vēsturiskie notikumi aizveda Latvijas teritoriju līdz patstāvīgas valsts dibināšanai 1918. gadā. Turpmāk starpkaru Latvijā valsts izveidošanas notikums atzīmēts ar lielākiem vai mazākiem sarīkojumiem. Viskrāšņāk valsts proklamēšanas diena atzīmēta 1938. gada novembrī — 20. gadadienā. Par šo svētku organizēšanu un norisi Talsos iespējams uzzināt, iepazīstoties ar muzeja direktores vietnieces Zandas Konošonokas pētījumu.
Valsts dibināšanas svētku tradīciju 1940. gadā pārtrauca jaunā vara līdz ar Latvijas PSR izveidi. Tāpat kā pārējo Latvijas teritoriju, arī Talsu apriņķi skāra būtiskas pārmaiņas. Muzeja speciālists Guntars Tenne sniedz ieskatu par padomju varas izveidošanās notikumiem Talsos, komjaunatnes organizācijas izveidi, pārmaiņām sabiedriskajā, saimnieciskajā un izglītības jomā. Apskatītais laika posms ilgst līdz 1941. gada jūnijam, kad uzsāktos pārkārtojumus pārtrauca nacistiskās Vācijas uzbrukums PSRS.
Par laikraksta «Talsu Vārds» darbību Otrā pasaules kara laikā vēsta Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, filozofijas, politikas un tiesību skolotājas Antras Grūbes pētījums. «Talsu Vārds» vērtējams kā viens no tolaik nozīmīgākajiem informācijas apmaiņas veidiem. Apkopota informācija par izdevējsabiedrības dibinātājiem, redaktoriem un darbiniekiem. Izsekojot laikraksta darbībai, iespējams gūt priekštatu par vācu okupācijas laiku Talsos.
Otrajā pasaules karā kritušie un pēckara periodā bojā gājušie apbedīti Padomju varas cīnītāju kapos Talsos, Brīvības un Saules ielas krustojumā. Muzeja krājuma glabātāja Alfrēda Moseičuka apjomīgajā pētījumā raksturota kapu izveide un iekārtošana, skaidrota apbedīto lidotāju, karavīru, civilpersonu identitāte. Darbs turpinās, jo apzināmi vēl padomju partizāni un citas apbedītās personas.
Padomju laikam piederīga pionieru organizācijas darbība. Muzeja speciāliste Lidija Grīnvalde pētījusi tā laika fenomenu — Talsu rajona pionieru štābu. Tā pirmsākumi meklējami 1958. gadā un dalībnieki — literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, aktieris Juris Bartkevičs, vairākkārtēja pasaules čempione šaušanā Baiba Zariņa-Berklava un citi tolaik aktīvie un uzņēmīgie skolēni — vēlāk sasnieguši vērā ņemamus panākumus, darbodamies katrs savā jomā.
Talsu novads var lepoties ar darbīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, par ko liecina arī muzeja speciālistes Kristiānas Skromules apraksta varonis. Politiski represētais, sabiedriskais darbinieks, sportists, publicists, Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmes īpašnieks Jānis Broks (1921—2005) ar savu bagātīgo mūžu atstājis paliekošu nospiedumu kā līdzcilvēkos, tā vietējā sabiedriskajā dzīvē.
Muzeja speciālistes Lindas Smilgas-Šimpermanes raksts veltīts Rihardam Kondratovičam (1932—2017), dēvētam par Latvijas Rododendru karali. Profesora interese par augiem veidojusies, jau mācoties Talsu vidusskolā. Riharda Kondratoviča mūža darbs — krāšņo rododendru pētīšana un jaunu šķirņu radīšana — aizvedis viņu līdz pasaules mēroga atpazīstamībai.
Grāmatas nobeigumā varam baudīt vācbaltu dzejnieces Elizabetes Gerkes (1888—1966) atmiņu fragmentu, ko no vācu valodas tulkojusi filoloģe, LU doktorante Indra Čekstere. Kaut arī kopš 1939. gada Elizabetes Gerkes dzīve ritējusi Vācijā, dzimtie Talsi palikuši mīļā piemiņā. Piedāvājam nostalģisku atmiņu pilnu fragmentu par bērnības un jaunības laikos pieredzēto Talsu apkaimē.
Lai arī mūs pavada daudz atminēšanās vērtu notikumu un interese par savu dzimto pusi!

Zanda Konošonoka,
grāmatas sastādītāja, Talsu novada muzeja direktores vietniece