Gaida tiesas spriedumu

Dundagas novads

Pagājušā gada pēdējos mēnešos vairākas tiesas sēdes noritēja Kurzemes rajona tiesā Talsos, kur 2019. gada 9. augustā atlaistais Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens tiesājās ar Dundagas novada pašvaldību, prasot pašvaldības jeb darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, darba algas piedziņu par visu darba piespiedu kavējuma atlīdzināšanu, kā arī izmaksāt morālo kompensāciju desmit tūkstošu eiro apmērā. Tiesas spriedums būs zināms 22. janvārī.
«Talsu Vēstis» rakstīja,
ka 2019. gada 9. augustā Dundagas novada domes ārkārtas sēdē, kas sākās 17.30 vakarpusē, deputāti pēc vairāk nekā divu stundu garām diskusijām ar piecām balsīm «par» un četrām «pret» atlaida Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju Aldi Pinkenu, kurš šos amata pienākumus pildīja kopš 2009. gada un bija pašu kolcenieku izvēlēts. Šim lēmumam sekoja vēl viena domes ārkārtas sēde 17. augustā, kurā deputāti Tamāra Kaudze, Andra Grīvāne, Vilnis Skuja pārējiem deputātiem vēlreiz lūdza domi izskatīt šo jautājumu un atcelt 9. augustā pieņemto lēmumu. Šie trīs deputāti uzskatīja, ka pašvaldība kā darba devējs nav nodrošinājusi darbiniekam iespēju atbilstoši Darba likumam sniegt rakstveida paskaidrojuma par visiem 9. augusta domes lēmumā minētajiem pārkāpumiem saprātīgā termiņā. Tāpat, iepazīstoties ar pašvaldības rīcībā esošajiem dokumentiem, deputātiem radušās pamatotas šaubas par Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja A. Pinkena atbrīvošanas no amata tiesisko pamatu. 9. augusta domes lēmumā minēto darba līguma pārkāpumu smaguma novērtējums neizturot nekādu kritiku, jo ir subjektīvs domes lēmuma autoru viedoklis, kas balstīts personiskā nepatikā un nekompetencē. Veicot pieejamās informācijas un dokumentu analīzi, nav iespējams konstatēt būtiskus darbinieka darba līguma nosacījumu pārkāpumus, kas varētu radīt pašvaldībai jebkādas nelabvēlīgas sekas, lasāms šīs sēdes lēmumprojektā. Toreiz deputāti Aldis Felts, Māris Napskis, Regīna Rūmniece, Gunārs Kristiņš un Jānis Mauriņš, kuri 9. augustā balsoja par A. Pinkena atlaišanu, balsojumā atturējās, lēmumu tā arī nepieņemot. Jāmin fakts, ka abās domes sēdēs piedalījās arī iedzīvotāji, paužot savu atbalstu pārvaldniekam un aicinot deputātus pārdomāt pieņemto lēmumu, ieklausoties arī iedzīvotāju paustajā.
Tā kā vairāk skaidrojošas informācijas
par pieņemto lēmumu no pašvaldības tobrīd nesekoja, jo publiski pieejami bija vienīgi abu sēžu protokoli un audioieraksti, kā arī plašsaziņas līdzekļos lasāmais par notikušo, 19. augustā Kolkas pagasta pārvaldnieks rīkoja iedzīvotāju sapulci Kolkas tautas namā. Tās dienas kārtībā bija vēlme apspriest notikumus, kas saistīti ar pārvaldnieka atstādināšanu, diskutēt par paveikto un plāniem, uzklausīt jautājumus un sniegt atbildes. Zāle bija cilvēku pilna. Sanākuši bija gados jauni un veci, dažādu iestāžu vadītāji, vietējie uzņēmēji, bijušie pašvaldības darbinieki un jaunieši, kuri pauda nepārprotamu atbalstu pārvaldniekam un izteica vēlmi viņam darbu turpināt. Interesanti, ka iedzīvotāju tikšanās, pārvaldniekam vēl nesasveicinoties ar sanākušajiem, sākās ar gariem aplausiem, kas bez izsacītā vārda ļāva nojaust, ka atbalsts no iedzīvotājiem viņam ir liels un nepārprotams. Uz tikšanos ar iedzīvotājiem bija aicināti arī visi deviņi Dundagas novada domes deputāti, bet tikai viens no tiem ieradās. Par to sanākušie bija ļoti sašutuši, jo jautājumi deputātiem, it sevišķi tiem, kuri balsoja par pārvaldnieka atstādināšanu, bija. Toreiz, «Talsu Vēstu» jautāts, kāpēc uz iedzīvotāju sapulci neieradās Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts, viņš atbildēja, ka par sapulci zinājis, bet sava brīvā laika un veselības aizsardzības nolūkā uz tikšanos neieradās. «Mums ir bijušas divas sēdes, kur šie jautājumi skatīti, iztirzāti plaši un skaļi, nedomāju, ka šajā sapulcē bija kaut kas vairāk runāts,» toreiz sacīja domes vadītājs. Jāmin fakts, ka šo divu gadu laikā, kopš strādā šis deputātu sasaukums, pašvaldība nav radusi iespēju rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem, lai klātienē skaidrotu pieņemtos lēmumus un paveikto.
Nākamajā dienā pēc sapulces, 20. augustā, parādījās arī domes priekšsēdētāja publisks skaidrojums, kāpēc viņš balsojis par pārvaldnieka atlaišanu. Tajā minēts, ka viens no iemesliem, kāpēc tā darījis, ir noslēgtais līgums par ēkas «Zītari» pārbūves projektēšanu. «Nevaru izslēgt, ka noslēgtais līgums nav tikai kļūda, kura balstīta uz principu «ir atļauts viss, kas nav aizliegts», bet gan pārdomāta provokācija kā pašvaldības finanšu rīkotāju ar vienu parakstu padarīt par pašvaldības finanšu izsaimniekotāju un vairāku likumu pārkāpēju,» lasāms A. Felta skaidrojumā.
Kolkas pagasta pārvaldniekam pēdējā darba diena bija 23. augusts.
Taisnība jāmeklē tiesā
Saprasti, ka nav uzklausīti, iedzīvotāji 22. augustā rīkoja protesta akciju pie Dundagas novada domes, bet augusta izskaņā sekoja cilvēku sadošanās rokās pie piekrastes ciemiem «Senās uguns nakts» pasākumā. Pārvaldnieku aizstāvēja arī Kolkas ciema valde. Tā darbojas vairākus gadus un izveidota ar mērķi aktualizēt un aizstāvēt kolcenieku intereses Dundagas novada pašvaldībā. Pēc notikušā ciema valde nosūtīja vēstuli ar savāktajiem 722 parakstiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Tiesībsargam, Saeimai, aicinādami šo jautājumu aktualizēt varas augstākajos gaiteņos. Septembra vidū jautājums nonāca arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas dienas kārtībā. Lai gan diskusijas raisījās pusotras stundas garumā, kurā pašvaldības vadītājam A. Feltam vairākkārt izskanēja aicinājums skaidrot iedzīvotājiem pieņemtos lēmumus, pie konkrēta risinājuma deputāti nenonāca, vien norādīja, ka taisnība meklējama tiesā.
Skaidrojums nepmierina
Pēc 22. augusta protesta pie Dundagas novada domes, jautājumam par Kolkas pagasta pārvaldnieku izskanot Latvijas mērogā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce Dundagas novada domei pieprasīja skaidrot pieņemto lēmumu par Kolkas pagasta pārvaldnieka atstādināšanas likumību un labas pārvaldības principu ievērošanu — vai ir ievērots Darba likums, valsts pārvaldē nostiprinātie labas pārvaldības principi un atbrīvošana no amata bijusi pamatota ar būtiskiem pārkāpumiem, nevis pieņemts politisks lēmums. «Šaubas nav par to, vai ir meklēti kaut kādi iemesli pagasta pārvaldes vadītāja darbā, bet jautājums, kāds ir bijis nolūks. Vai nolūks ir bijis uzlabot pārvaldību Kolkā vai atbrīvoties no sev nevēlama vadītāja? Novada domei šajā jautājumā man būs jāsniedz paskaidrojums, minot arī izvēlēto procedūru. Novada domei jānorāda: kāda ilgstoša problēma bijusi, kādas bijušas darbības no novada domes puses, vai ir veiktas pārrunas ar darbinieku, vai ir lūguši koriģēt viņa rīcību, kāda ir bijusi atbilde. Tie ir normālas pārvaldības elementi, kādiem vajadzētu būt jebkurā publiskā sektora iestādē. Konkrētais lēmums neuzrāda, ka ir ilgstoši pārkāpumi, bet tie koncentrēti pēdējā laika nogrieznī. Pārvaldes vadītājs atbilstoši likumam nav politisks amats, kur cilvēku ieceļ politiskā procedūrā. Tāpēc lēmuma pieņemšanā attiecībā uz šiem darbiniekiem novada domei ir jāvadās pēc profesionāliem kritērijiem, atbilstoši Darba likumam izvērtējot darbinieku un tikai tad pieņemot lēmumu,» toreiz Latvijas Radio sacīja ministrs. Tāpat ministrs izteicās, ka novada domēm nosūtītas vadlīnijas, kādos gadījumos būtu rīkojamas domes ārkārtas sēdes kā forma. «Tas attiecas uz gadījumiem, kas nav normāli ikdienas lēmuma pieņemšanas process. Nav neviena objektīva iemesla, ja vien cilvēks nav pieķerts pie rokas, nesot ārā pagasta kasi, organizēt amatpersonas atbrīvošanu ārkārtas sēdē. Tas ir labas pārvaldības principa pārkāpums. Jebkurā gadījumā pašvaldības vadītājam būtu jānodrošina šā jautājuma izskatīšana parastā procedūrā, ievērojot iespēju sēdi apmeklēt iedzīvotājiem un dzirdēt argumentāciju. Šajā gadījumā ir jautājums, vai attiecīgās amatpersonas izvērtēšanā ir ievērota pienācīga procedūra, aicinājums uz rīcību korekciju un tad tikai pieņemts lēmums. Ja šāda rīcība nav bijusi, tad novada dome nav rīkojusies atbilstoši labai pārvaldībai,» toreiz teica ministrs.
Saņemot atbildi no Dundagas novada pašvaldības, ministrs vēstulē Kolkas ciema valdei pauž: «Dundagas novada pašvaldības sniegtā atbilde ministrijai ir vērtējama kritiski, proti, tā ir formāla un nepārliecina, ka pieņemtajam lēmumam ir pietiekami argumentēts pamatojums. Līdz ar to esmu aizrādījis Dundagas novada pašvaldībai, ka tā savā darbībā nav ievērojusi labas pārvaldības principu un tai pirms lēmuma pieņemšanas bija jāuzklausa arī Kolkas pagasta iedzīvotāju viedoklis. Turklāt, ja Dundagas novada pašvaldība pieņem iedzīvotāju interesēm pretēju lēmumu, pašvaldībai ir jāspēj to iedzīvotājiem gan pamatot, gan pienācīgi izskaidrot. Šobrīd jautājumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar A. Pinkenu skata Kurzemes rajona tiesa un, ja tiesa nolems, ka Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs A. Pinkens ir nepamatoti atbrīvots no amata, es personīgi uzraudzīšu, lai Dundagas novada dome nekavējoties izpildītu tiesas spriedumu un A. Pinkenu atjaunotu amatā,» rakstīts Kolkas ciema valdei adresētajā vēstulē, kas izlasāma interneta vietnē www.kolka.lv.
Vēršas pret pašvaldību tiesā
Lai panāktu taisnību, atlaistais Kolkas pagasta pārvaldnieks iesniedza prasību tiesā un lietu vairākās tiesas sēdēs pagājušā gada pēdējos mēnešos skatīja Kurzemes rajona tiesa Talsos. A. Pinkens sevi tiesā aizstāvēja pats, bet Dundagas novada pašvaldību — zvērināts advokāts Kārlis Boldiševics, kuram tas bija viens no pašvaldības deleģētajiem uzdevumiem.
Rakstījām, ka kopš augusta Dundagas novada pašvaldība strādāja bez juriskonsulta. Lai juridisko pakalpojumu saņemtu, 30. augustā Dundagas novada izpilddirektore noslēdza līgumu par juridiska rakstura darbu izpildi ar zvērinātu advokātu Kārli Boldiševicu. Novembrī Dundagas novada domes sēdē, kad skatīja lēmumprojektu par papildu finansējumu juridisko pakalpojumu apmaksai, kļuva zināms, ka, vērtējot iesniegtos darba pieņemšanas un nodošanas aktus par septembri un oktobri, iespējams, 2019. gada budžetā juridisko pakalpojumu apmaksai papildus būs nepieciešami vēl 5260 eiro. Toreiz domes sēde beidzās bez lēmuma, jo pietrūka kvoruma, lai to pieņemtu, jo deputāti Vilnis Skuja un Tamāra Kaudze sēdes zāli pameta. Viņi uzskatīja, ka advokāts no pašvaldības tiek dāsni atalgots, nav pieejams visiem pašvaldības darbiniekiem un šādu praksi nevēlas turpināt. Tajā pašā domes sēdē pašvaldības izpilddirektore Janita Vanda Valtere pauda, ka, lai gan brīvajai juriskonsulta vakancei ir pieteikušies pretendenti (tagad zināms, ka šos amatus pilda agrākais pašvaldības juriskonsults Aigars Šturms, kurš šos pienākumus pārtrauca pildīt 2018. gada aprīlī), gaidāmajai tiesvedībai ar atlaisto Kolkas pagasta pārvaldnieku Aldi Pinkenu Dundagas novada dome turpinās izmantot zvērināta advokāta Kārļa Boldiševica pakalpojumus, aizbildinoties, ka jaunajam pašvaldības juriskonsultam būšot grūti sagatavoties tiesai.
Savukārt decembra Dundagas novada domes sēdē deputāte Tamāra Kaudze aicināja pārējos deputātus noklausīties tiesas sēdes audioierakstu, jo viņai nav pārliecības, ka nolīgtais advokāts, kuram tiek maksāta pietiekami liela nauda, spēj aizstāvēt pašvaldības intereses šajā tiesvedībā.
Ilgstoši nav ievērojusi labas pārvaldības principu
Arī Tiesībsargs ir novērtējis labas pārvaldības principa ievērošanu Dundagas novada pašvaldībā un secinājis, ka ar to kārtībā viss neesot. Ņemot vērā notikušo, Tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu un pērn, 28. oktobrī, nosūtīja Kolkas ciema valdei, Dundagas novada domei, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai savu atzinumu par Dundagas novada domes priekšsēdētāja un Dundagas pašvaldības izpilddirektores rīcības atbilstību labai pārvaldībai. Tiesībsarga birojā uzskata, ka Dundagas novada pašvaldības vadība ar savu rīcību ilgstoši nav ievērojusi labas pārvaldības principu. Nepieklājīga un necieņpilna attieksme nav attaisnojama ar prasīgumu normatīvo aktu, tostarp darba līguma, izpildē. Darba devējam ir jābūt kompetentam risināt jebkuras konfliktsituācijas korekti un toleranti, pie kam it īpaši uzsverams, ka darbiniekiem ir nodrošināmi veselībai un drošībai nekaitīgi darba apstākļi. Tāpat Tiesībsargs sniedz rekomendācijas, kas būtu pašvaldībai jādara, lai situāciju uzlabotu. Šis ziņojums Dundagas novada domes deputātu izskatāmo jautājumu dienaskārtībā joprojām nav nonācis.
Lai gan kopš augusta vairākās domes sēdēs runāts, ka jāizsludina vakance Kolkas pagasta pārvaldnieka amatam, tas izdarīts vien 3. janvārī. Tiesa, sludinājumā vēl 6.  janvāra pirmspusdienā nebija lasāms, vai darbinieku meklē uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.