Apņemšanās, kas ir tā vērta

Veselība

Laikā, kad palūkojoties caur logu, lielākā daļa cilvēku nodrebinās, daži trakie pamanās ielīst ledainajā ūdenī, turklāt — ar patiku. Rojeniece Liene Lismente-Kviese, kura ikdienā sevi sauc par salīgu cilvēku, ar ziemas peldēšanu nodarbojas jau ceturto gadu — tas stiprina ne vien imunitāti, bet arī atsvaidzina un sniedz enerģiju.
«Pirmajā gadā likās, ka ūdens priekus varētu pabaudīt nedaudz ilgāk — laiks bija silts un ūdens arī tik ātri nepalika vēss. Septembris pārvērtās oktobrī un oktobris — novembrī. Pirmajos gados peldēju gandrīz katru dienu, bet tagad sanāk aiziet nopeldēties trīs, četras reizes nedēļā. Oktobrī, novembrī ūdens temperatūra jūrā ir ap desmit grādiem, un tad var papeldēt ilgāk — septiņas līdz desmit minūtes. Pagājušajā gadā dzīvoju Rīgā un nokļūt līdz jūrai bija problemātiski, tāpēc peldēju Ķīšezerā, kur ūdens siltumu saglabā ilgāk. Tagad ūdens temperatūra jūrā ir ap četriem līdz sešiem grādiem — peldu četras līdz piecas minūtes.
Kopš ziemā peldu, esmu novērojusi, ka man retāk pielīp slimības. Nav tā, ka tieku cauri sveikā pavisam, — ja bērns no dārziņa atnāk ar vīrusu, parasti es arī kaut ko dabūju klāt, bet stipri mazāk. Arī atveseļošanās periods ir ātrāks. Peldes palīdz norūdīties un uzturēt ādu tvirtu, kas sievietēm nav mazsvarīgi. Parasti no rītiem uz jūru dodos ap 8.00 vai 9.00, tagad mazliet vēlāk, jo 8.00 vēl ir tumšs. Vēsais ūdens atsvaidzina un dod enerģiju visai dienai — tas ir labas dienas sākums. Pārsvarā peldu viena pati — tas ir klusums, miers un laiks sev, » uzsver Liene.
Pirmajā sezonā viņa pirms došanās ūdenī paskrēja gar jūras krastu, bet šobrīd nejūt īpašu vajadzību iesildīties. Tā vietā Liene pēc peldes jūrmalā mazliet pavingro — tas palīdz organismam sasildīties. «Kaut gan man ir hidro zeķes, visvairāk salst rokas un kājas. Ja ārā ir mīnusi, pēc tam eju karstā dušā. Kad ir liels vējš un lietus, noģērbties un tikt līdz ūdenim ir grūtāk — Rojas pludmalē ūdens ir atkāpies un līmenis palielinās pakāpeniski. Diezgan ilgi jāiet, lai tiktu līdz vajadzīgajam līmenim. Savā ziņā tā ir sevis pārvarēšana. Vispār esmu salīgs cilvēks — man ikdienā salst rokas, kājas, un mājās velku kājās vilnas zeķes. Tā ir apņemšanās, kas ir tā vērta. Mazliet pielauzt, pārvarēt sevi, izkāpt no komforta zonas. Ja ir grūtības peldēt visu sezonu, var mēģināt to darīt līdz oktobrim vai novembrim, kad ārā nav sals un ūdens temperatūra ir nedaudz augstāka. Ziemā to var darīt pēc pirtiņas. Domāju, ka tas noteikti palīdz norūdīties, bet uzsākt noteikti nevajadzētu ziemā. Labāk paturpināt sezonu pēc vasaras,» iesaka Liene.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenāS ārstes Lindas Mičules ieteikumi:
 Norūdīties vajag saprātīgi. Vispirms jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Līdz peldēšanai ziemā vajadzētu nonākt pakāpeniski, sākot ar kontrastdušu un regulāru peldēšanos vasarā vai norīvēšanos ar slapju dvieli. Pēc tam var pāriet uz peldēšanu rudenī, ja tā dod gandarījumu, labsajūtu un neatstāj nelabvēlīgas sekas uz vispārējo veselības stāvokli.
 Gatavojoties peldēšanai ziemā, pakāpeniski norūdoties, ieteicams uzlabot arī peldēšanas prasmes. To vislabāk darīt peldbaseinā — regulāra peldbaseina apmeklēšana palīdzēs norūdīties un sadraudzēties ar ūdens vidi, kas ir krasi atšķirīga no ikdienā ierastās.
 Ja iespējams apmeklēt peldēšanas nodarbības peldēšanas tehnikas pilnveidei, jauniegūtās peldēšanas prasmes lieti noderēs. Prieks un labsajūta rodas kustībā — kustības aukstā ūdenī noteikti nesīs vairāk labsajūtas nekā vienkārša sēdēšana.
 Ķermenis ūdenī zaudē siltumu 20—24 reizes ātrāk nekā gaisā. Peldēm nav jābūt ilgām, ūdenī labāk pavadīt īsāku laiku vismaz trīs līdz četras reizes nedēļā — ar noteikumu, ja nepasliktinās pašsajūta. Peldēšanās ilgumu var pakāpeniski palielināt.
 Peldēšanas laikā ieteicams lietot peldcepuri, tā palīdzēs saglabāt siltumu, mazinās apsaldēšanās iespēju, tā pasargās no liekas galvas saldēšanas un vidusauss iekaisuma. Pēc peldes ieteicams noslaucīties un silti saģērbties.
 Ja pēc peldes ir novērojama veselības stāvokļa pasliktināšanās, jāsamazina peldes ilgums, nav jācenšas pārspēt iedomātus ilguma rekordus. Saaukstēšanās vai imunitātes pazemināšanās pēc peldes nav normāla parādība, bet trauksmes signāls.
 Pirms došanās ūdenī obligāti jāatceras par drošību — jānovērtē peldvietas piemērotība, iespēja iekāpt un izkāpt no ūdenstilpes. Ieteicams peldēt tādā dziļumā, kur var nostāties uz kājām, iet ūdenī lēni un pakāpeniski, nepeldēties tumsā vai vienatnē.