Uz priekšu Kurzemē ar vēju

Žurnālista viedoklis

Ja esat lasījuši mistiķa Ošo darbus, tad jau zināt, kāda ir krusta izpratne viņa skaidrojumā. Krusta horizontālā līnija ir cilvēka dzīve horizontālajā plaknē — šeit un visapkārt. Krusta vertikālā līnija ir cilvēka gara dzīve no apakšas uz augšu vai arī no augšas uz leju. Vieta, kur abas līnijas krustojas, ir vieta — šeit un tagad. Tā ir vieta, kur cilvēks ir šobrīd, kur viņš ir laimīgs vai nelaimīgs, vai arī ir apmaldījies savās domās un emocijās, jo savā dzīvē mēs piedzīvojam visus šos apziņas agregātstāvokļus, līdz tiekam pie visu gribētā — skaidrības un miera.
Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts — tā saka kristīgie ļaudis Ziemassvētku laikā. Un vēl viena tradīcija mums ir — mēs Jaunā gada priekšvakarā atskatāmies uz piedzīvoto laika posmā, kuru saucam par 2019. gadu.
Manuprāt, tas manai tuvākai apkārtnei un mūsu Latvijas tautai, kas ir pakļauta visiem četriem pasaules vējiem, ir bijis labi nodzīvots gads. Ja neesam savās horizontālajās darbībās daudz desas un putras saēdušies un mantas savairojuši, tad vismaz neesam katastrofālus materiālus zaudējumus, no kuriem gadiem jāatgūstas, piedzīvojuši. Arī badā un postā savā tēvzemē neesam dzīvojuši. Latvijas simtgades pirmajā gadā, manuprāt, kaut vai filmas «Dvēseļu putenis» iespaidā, esam garīgā spēkā uz augšu pretī Latvijas trijām zvaigznēm debesīs auguši un savu mīļo Latviju esam nosargājuši un neesam pazaudējuši. Kā vēl viena mūsu garīguma atbalsta platforma ir Trešajā Atmodā piedzīvotais pirms trīsdesmit gadiem — tie ir mūsu pūliņi mums atņemtā Latvijas valstiskuma un demokrātiskas valsts atjaunošanā.
Par savu ikdienas darbu un tā rezultātu — laikrakstu četriem novadiem — varu teikt, ka galvenais ir tas, ka mēs vēl iznākam. Aiz kalniem ir tās mūsu labklājības virsotnes, kurās vēl dzīvojām premjera Kalvīša treknajā gadā. Kā ir sacījis bijušais laikraksta «Diena» (par to laiku) izdevējs, tagad politiķis, Arvils Ašeradens — sabruka Latvijas drukātās preses reklāmas tirgus. Un papildus tam sāka rasties pašvaldību krāšņie bezmaksas izdevumi, kuri sāka imitēt (lai neteiktu feikot) žurnālistiku un pieradināt lasītājus pie jaunas domāšanas. Personīgi man jau nekas nebūtu pretī, ja pašvaldība mani kā patērētāju vēl apgādātu ar bezmaksas maizīti un desu…
Lai nu izpaliek sūdzēšanas vēl par citām piedzīvotām ķibelēm, labu, citādi domājošu, cilvēku darbiem un visaptverošo digitālo revolūciju visās dzīves jomās. Kā «Talsu Vēstis» 1990. gada janvāra sākumā tautfrontiski domājošie Talsu rajona deputāti atzina par brīvu un neatkarīgu rajona laikrakstu, atbrīvojot mūs no kompartijas diktāta, tā arī 30 gadus esam dzīvojuši un strādājuši ar brīvības sajūtu sirdī un prātos, lai kādas arī partijas nenāktu pie varas. Šajos 30 gados esam kalpojuši brīvam un patiesam vārdam un neesam saviem lasītājiem melojuši. Kalpot brīvam un patiesam vārdam — tā ir žurnālista misija. Par to es esmu ļoti pateicīgs saviem darba kolēģiem, kuri ir bijuši ar mani visus šos gadus manās kā ideālista un brīvdomātāja darbībās un nav atstājuši mani pamestībā, un īstā laikā piezemējuši, lai arī kādas tik žurnālistikas avantūras man nav nākušas prātā.
Jau 24. reizi Ziemassvētku un Jaungada laikā dāvinām kalendāru «Talsu Vēstu» lasītājiem. Katra no kalendāra bildēm nes kādu vēsti, novēlējumu vai pat stāstu, kas var mums ienākt prātā, bildi aplūkojot. Mans vēlējums lasītājiem Jaunajā 2020. gadā, šo Daiņa Kārkluvalka bildi skatot, ir celties augšup sava garīguma attīstībā, lai vairāk apjaustu, cik mūsu dzīves, arī grūtos laikos, ir neatkārtojami skaistas. Katrai dzīves detaļai, kas ir mums līdzās, ir sava nozīme un vieta. Šajā bildē, redzot buru laivu, manī raisās mums tik zināmi dziesmu vārdi — «Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, aizdzen mani Kurzemē», «Kurzemīte, Dievzemīte, brīvas tautas auklētāj’», «Uz priekšu, Kurzeme, ar vēju!».
Lai Jaunajā 2020. gadā ar dziesmu un paceltu galvu mēs varam iet savās dzīves gaitās mūsu Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novados, Kurzemē, Latvijā un plašajā pasaulē! Lai mūsu laivu burās pūš brīvi un labi vēji, bet, ja gadās kāds stiprāks un nežēlīgāks pūtiens, lai mēs varam savu laivu novaldīt un nosprausto ceļa mērķi sasniegt!