«Piesārņojam ne tikai pasauli, bet arī savu organismu»

Veselība

Pirms vairāk nekā diviem gadiem talsenieki Diāna un Miķelis Šteinbergi devās divus mēnešus garā ceļojumā pa Āziju. Redzētais viņus šokēja tik ļoti, ka pāris nolēma mainīt domāšanas veidu un ķīmiskās vielas aizstāt ar dabīgām alternatīvām. Aizvadītajā mēnesī interesentiem bija iespēja apmeklēt Diānas vadītās zobu pastas un pretsviedru dezodoranta izgatavošanas meistarklases, kur viņa ar savu redzējumu iepazīstināja līdzcilvēkus.
«Filipīnās un Malaizijā redzētais plastmasas daudzums mūs pārsteidza, bet tad sapratu, ka pie mums nav citādāk. Šeit atkritumus savāc un aizved uz poligonu, noslēpj aiz mežiem prom no acīm, bet tas nemaina faktu, ka mēs slīkstam atkritumos. Kad atgriezāmies Latvijā, sāku meklēt informāciju un uzdūros blogam seekthesimple.com. Tur atrodamā informācija mūs iedvesmoja mainīt domāšanu gan par atkritumiem, gan ķīmisku, veselībai nedraudzīgu lietu aizstāšanu ar dabīgākām lietām,» skaidro Diāna.
Drīz pāris sāka eksperimentēt un meklēt jaunumus, ko ieviest savā ikdienā. Pirmais produkts, ko viņi aizstāja, bija dezodorants — nu viņi to lieto jau trešo gadu. Tas sastāv no vienkāršām sastāvdaļām un lieliski pilda savu funkciju. Nākamais solis bija mājas kopšanas līdzekļi, no kuriem lielu daļu ieelpojam, apēdam vai uzņemam caur ādu. Meklējot alternatīvu, Diāna un Miķelis uzgāja sen aizmirstos brīnumlīdzekļus — sodu un etiķi. Jaunākajām paaudzēm tas ir kas jauns, bet, pirms Latvijā ienāca ķīmiskie produkti, šie tīrīšanas līdzekļi bija ļoti populāri. Atsakoties no tīrīšanas līdzekļiem plastmasas pudelēs, samazinās arī atkritumu daudzums. Kad iepriekš nosauktās lietas pāris bija veiksmīgi integrējis savā ikdienā, viņu meklējumi turpinājās. Gada sākumā viņi Anglijā iegādājās dabīgo zobu pastu, ko pēc tam mājas apstākļos izgatavoja paši. Diāna neslēpj, ka tas ir produkts, pie kura jāpierod, jo tam nav salkanas garšas un tas neveido tik daudz putu, bet pēc tam, kad ilgāku laiku lietotas dabīgās zobu pastas, pie kaut kā cita pierast ir grūti. Viņa pati gatavo arī dažādus ķermeņa kopšanas līdzekļus un gaisa atsvaidzinātāju.
«Kad sāku izgatavot šos produktus, nebiju domājusi, ka varētu rīkot meistarklases. Sākumā pastāstīju par to tikai tuvākajiem cilvēkiem. Nodomāju — ja jau viņiem interesē, jāuztaisa publisks pasākums. Man ir liels prieks, ka arī citiem Talsu iedzīvotājiem interesē dabīgas alternatīvas. Vēl lielāks prieks ir pēc tam dzirdēt atsauksmes par produktiņiem, ko kopā esam gatavojuši,» atklāj Diāna.
«Meklējām veidu, kā radīt tīrāku un drošāku vidi»
Pēdējā laikā arvien lielāku popularitāti iemantojušas ēteriskās eļļas (augu valsts medikaments, ko lieto dažādām fiziskām un emocionālām kaitēm), un nu tā ir arī Šteinbergu ģimenes neatņemama ikdienas sastāvdaļa. «Esmu no tiem cilvēkiem, kam viss patīk smaržīgs — jo vairāk, jo labāk. Dedzināju aromātiskās sveces, lietoju veļas mīkstinātājus, smaržīgos pulverus, krāsainās dušas želejas, un man vēl joprojām patīk šis aromāts, bet, kad sapratu, ka ķīmiskās vielas nonāk mūsu organismā, sāku tās aizstāt. Neatceros, ko reklamēja televīzijā, bet teksts bija aptuveni šāds: «Mēs esam pirmā paaudze, kas apzinās, ka piesārņo pasauli.» Es gribētu teikt, ka piesārņojam ne tikai pasauli, bet arī savu organismu.
Pēc Olīvijas piedzimšanas un kopš brīža, kad plānojām bērniņu, padziļinātāk sāku meklēt informāciju par to, kā samazināt ķīmisko vielu izmantošanu ikdienā. Atteicāmies no sintētiskajām smaržām un krēmiem, jo mazu bērniņu tie var kairināt. Meklējām veidu, kā sev un savam bērnam radīt tīrāku un drošāku vidi. Es nevaru pasargāt no visa, bet ir lietas, ko varu ietekmēt un nodot tālāk. Sāku pētīt ēteriskās eļļas, un pamazām atradu savu ceļu, kā padarīt dzīvi aromātiskāku. Pats galvenais ir tas, ka ar ēteriskajām eļļām varam stiprināt savu veselību un nepiesārņot organismu ar sintētiskām vielām. Vairs mājās nededzinām parafīna un aromātiskās sveces. Kad vēlamies iedegt sveces, izmantojam bišu vai sojas vaska sveces, bet aromātam — aukstā gaisa difuzoru. Karstumā labās vielas sadeg, bet difuzējot tās nokļūst gaisā. Katru reizi sameklēju eļļiņas, kas atbilst tam, ko vēlos paveikt. Citas palīdz fokusēties darbam, citas nomierina vai tieši pretēji — dod enerģiju. Drēgnajā laikā bieži izvēlamies ēteriskās eļļas, kas stiprina imunitāti un elpceļus,» pieredzē dalās Diāna.
«Ēteriskās eļļas — skaistākais dabas instruments»
Daļai no ēteriskajām eļļām, ko ģimene lieto ikdienā, nav skaista aromāta, bet tās labvēlīgi iedarbojas uz organismu. «Eļļu maisījums ir lielisks atbalsts gremošanas sistēmai. Ar to es noteikti nesmaržotos, bet sasmērēt vēderu gan varu. Mums ir sataisīti dažādi rullīši, ko izmantojam pēc nepieciešamības. Beidzot esmu atradusi perfekto kombināciju smaržām,» prieku pauž Diāna.
Lai nepakļautu savu un apkārtējo veselību riskam, sākot lietot šo augu valsts palīgu, vispirms jāveic izpēte. Pasaulē nav organizācijas, kas kontrolē, kādus kvalitātes principus ēterisko eļļu ražotāji ievēro. Tirgū pieejamo ēterisko eļļu sastāvā lielākoties ir tikai pieci procenti eļļas, pārējais ir sintētisks piejaukums. Jāņem vērā arī tas, ka vairums ražotāju ēteriskās eļļas frakcionē, tādējādi iegūstos skaistāku aromātu, — diemžēl organismam derīgo vielu daudzums samazinās.
«Ēteriskās eļļas ir skaistākais dabas instruments, lai atbalstītu mūsu veselību, bet jāatceras, ka tas ir ļoti spēcīgs koncentrāts. Nešķiežamies uz nebēdu! Ēteriskās eļļas ir jāatšķaida dažādās proporcijās, ņemot vērā vecumu un veselības stāvokli. Nav veikti zinātniski pētījumi par ideālo atjaukšanas recepti, bet svarīgākais ir atcerēties principu «go slow and low» — sākt lēni un mazās devās. Es pati meklēju informāciju internetā un lasu grāmatas. Mums ir arī grupa, kur savstarpēji dalāmies ar dažādiem materiāliem un pieredzi. Ir vairākas ēteriskās eļļas, kuras nav ieteicams lietot grūtniecēm, bērniem vai mājdzīvnieku klātbūtnē. Citas eļļas nedrīkst lietot kopā ar medikamentiem, tāpēc iesaku konsultēties ar ārstu un veikt izpēti,» iedrošina Diāna.
Vismazākās izmaiņas rada ietekmi
Savā ikdienā ģimene ir integrējusi arī «zero waste» principus. Lai samazinātu atkritumu daudzumu, pirms lielāku pirkumu iegādes, pāris izvērtē, vai viņiem to patiešām vajag, painteresējas par citām iespējām un tikai tad dodas uz veikalu. Cilvēki nemanot apaug ar mantām, tērējot enerģiju un naudu par lietām, ko viņiem patiesībā nemaz nevajag. «Pirmais, ko ieviesām mājās, sākot domāt par «zero waste», bija atsevišķs komposts. Dzīvojām pilsētā, sapildījām spaini un reizi nedēļā vedām uz laukiem. Tagad tas ir daudz vieglāk, jo paši dzīvojam laukos. Kad iepērkamies, neliekam dārzeņus un augļus plastmasa maisiņos. Ir daži izņēmumi, piemēram, bietes vai kartupeļi, kas ir smilšaini, bet dažreiz tos iegādājamies tirgū. Izmantojam arī no veciem aizkariem sašūtus maisiņus sveramajiem produktiem. Vienreizlietojamos skuvekļus aizstājām ar skuvekli, kam var nomainīt žileti. Higiēnisko pakešu vietā izmantoju piltuvi. Aizstājot šos produktus, sanāk ieekonomēt arī naudu. Olīvijai bieži izmantojam mazgājamos autiņus — ne tikai tāpēc, lai ietaupītu naudu un samazinātu atkritumu daudzumu, bet arī tādēļ, ka lielākā daļa autiņbiksīšu satur ķīmiskas vielas, kas uzsūcas caur ādu un nonāk mazā cilvēciņa organismā. Gandrīz gadu lietoju šampūnziepes, un dušas želejas vietā izmantojam ziepes. Talsos ir foršs veikaliņš «Balzamiko», kur iegādājamies izlejamo veļas pulveri un trauku mazgājamo līdzekli. Dzīvesveidā bez atkritumiem vēl daudz ko varam pilnveidot, bet, pat veicot vismazākās izmaiņas savā dzīvesveidā, mēs jau ietekmējam apkārtni. Ja katrs cilvēks paņemtu vienu lietu un integrētu savā dzīvē, ilgtermiņā tas radītu izmaiņas. Grūtākais ir savu ieradumu mainīšana un piedomāšana pie katras izvēles, ko veicam, bet galvenais ir sākt un darīt pamazām. Ar savu piemēru varam mācīt bērnus un iedrošināt apkārtējos dzīvot apdomīgāk,» uzsver Diāna.