Talsos viesojās Latvijas vēstnieks Ukrainā. «Brīvība ir ļoti trausla — te tā ir, un te tās var arī nebūt»

Talsu novads

Piektdien, 20. decembrī, Talsu novada pašvaldībā viesojās Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns, lai aicinātu sadarboties ar kādu no pašvaldībām Ukrainā un sniegtu atbalstu. Dalīties ar savu pieredzi bija ieradušies arī Saldus novada pašvaldības pārstāvji, kuri šādu sadarbību jau veic.
Tikšanās sākumā viesiem tika sniegts ieskats par Talsu novadu gan video, gan prezentācijas formātā. Par pašvaldības darbu, šā gada budžetu, projektiem, kas realizēti un vēl ir procesā vai tiek plānoti, uzņēmējdarbību, kultūru, mākslu, sportu, izglītību u. c. «Lai sasniegtu to, kas mums ir, apakšā ir smags darbs un attieksme,» sacīja D. Karols.
Ukrainas sarežģītā situācija
«Pēdējos piecos gados Ukraina atrodas ļoti smagos apstākļos, notiek karš. Ja skatāmies analoģiski uz mūsu, Latvijas, cīņām par neatkarību, kas notika agrāk, tagad tas pats notiek Ukrainā. Ņemot vērā viņu etniskās, mentālās un vēsturiskās saites ar Krieviju, viņiem iet savu ceļu ir daudz grūtāk, nekā tas bija mums. Ir ļoti svarīgi, ka Latvijas pašvaldības sadarbojas ar Ukrainas pašvaldībām. Vispirms viņi no mums var kaut ko mācīties. Atbraucot uz Latviju, viņiem ir iespēja redzēt, kā tiek sakārtota infrastruktūra. Svarīgi, ka šie sadarbības partneri tiek meklēti Ukrainas okupētajā Donbasas reģionā, ko dara jau Saldus novada pašvaldība. Kad aizbrauc uz turieni, redzi un izjūti kara sekas, saproti, ka kura gan valsts, ja ne Latvija, šo atbalstu var sniegt. Ogres novada pašvaldība jau noslēgusi sadarbības līgumu ar vienu pilsētu, drīz līgumu ar citu pilsētu noslēgs arī Saldus novada pašvaldība. Saprotu, ka rodas jautājums — ko šāda sadarbība sniedz konkrētajai pašvaldībai? To izmērīt ekonomiski ir ļoti grūti, bet, ja raugāmies politiski, tas, kas šobrīd notiek Ukrainā, tas tiešā veidā ietekmē Latvijas drošību. Ja jūs šodien atbalstāt kādu (vairāk domājot par savu pieredzi, nevis finanšu ieguldījumiem), tiek stiprināta gan Ukrainas, gan Latvijas neatkarība. Šā iemesla dēļ gribētu piedāvāt jums izskatīt iespēju kaut kādā veidā veikt sadarbību ar Donbasas reģionu, vai tas būtu caur Saldus novada pašvaldību, Nacionālo bruņoto spēku virskapelānu vai vēstniecību,» aicināja J. Poikāns. Viņš minēja vairākus veidus, kāda palīdzība tā varētu būt, piemēram, bērnu rehabilitācija, psiholoģiska un humanitāra palīdzība. «Esam atvērti jūsu idejām, ko mēs varētu darīt kopā, lai palīdzētu šīm kara skartajām teritorijām. Ukraina ir tikai pusotras stundas lidojuma attālumā, un viņi ne etniski, ne mentāli ļoti stipri no mums neatšķiras. Donbasai ir svarīga jebkāda veida palīdzība,» skaidroja vēstnieks.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols sacīja, ka Talsu novada pašvaldība jau veikusi sava veida «mājasdarbu», pārtraucot sadarbību ar pašvaldību Krievijas Federācijā, tādējādi paužot savu attieksmi. Viņš sacīja, ka Talsu novada pašvaldība sadarbību ar Ukrainu pašlaik saredz caur Saldus novada pašvaldību, turklāt ir gatavi uzņemt šeit viesus no Ukrainas. Savukārt par sadarbības līguma slēgšanu var runāt nākotnē.
«Svarīgi, lai cilvēkiem nebūtu pamestības izjūtas»
«Jebkuru karu ir viegli sākt, bet diezgan sarežģīti beigt. Kontaktlīnija Donbasā pašlaik ir vairāk vai mazāk nostabilizējusies. Tas nozīmē, ka abās pusēs dzīvo vieni un tie paši cilvēki, bet dažādās informācijas telpās. Jebkura kara diena cilvēkus attālina citu no cita aizvien vairāk. Diemžēl šī situācija nav unikāla, šādā veidā dzīvo arī Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja. Situācija Donbasā pašlaik ir ļoti iestagnējusi, un katras valsts — Ukrainas un Krievijas — skatījums uz konflikta atrisināšanu ir tik diametrāli pretējs, kā rezultātā no sarunām Parīzē (tās decembrī notika starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piedaloties arī Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam — aut.) nevarēja gaidīt lielus revolucionārus sasniegumus.
Nevar runāt par politisku risinājumu, kamēr iet bojā cilvēki. Parīzes sarunas sniedza divas lietas — pirmkārt, vienošanās par bruņoto spēku atvilkšanu no abām pusēm trīs sektoros. No vienas puses, tas sniedz sajūtu, ka apšaudes tajos sektoros nenotiks, bet, no otras puses, vietējiem iedzīvotājiem tajos sektoros varētu būt bail, jo uztrauksies, kas viņus aizsargās, ja radīsies krīzes situācija. Otra lieta, kas tika panākta Parīzē, ka notiks visu gūstekņu apmaiņa. Tas sniedz milzīgu emocionālu pacēlumu,» pauda J. Poikāns. Viņš arī apstiprināja, ka tas gan nenozīmē, ka apšaudes Ukrainas okupētajās teritorijās vairs nenotiktu, un runas par pamieru nav. «Svarīgi, lai cilvēkiem nebūtu pamestības izjūtas, lai nejūtas, ka ir vieni savās nelaimēs,» lika aizdomāties J. Poikāns. Un D. Karols šeit kā piemēru minēja Latviju, ka laikā, kad bijām okupēti, atbalsts no citām valstīm bija jo īpaši svarīgs.
Pie brīvības jāstrādā katru dienu
Saldus novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Zīrups stāstīja par emocionālo pieredzi, ko pašvaldības pārstāvji guvuši, viesojoties Ukrainā. Tas esot atvēris acis un ļāvis redzēt reālo situāciju. «Brīvība ir ļoti trausla — te tā ir, un te tās var arī nebūt. Brīvība ir jākopj, pie tās jāstrādā katru dienu. Galvenais ir emocionālais atbalsts, ko mēs, pašvaldības, varam viņiem Ukrainā dot,» ar savām pārdomām dalījās R. Zīrups.
Savukārt Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš stāstīja par to, ka viņš kopā ar dažādām organizācijām organizē humanitārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, ka to dara arī Zviedrija un no nākamā gada, iespējams, arī citas valstis. «Jebkurš, kurš atbrauks uz Ukrainu, nepaliks vienaldzīgs. Tas atvērs acis, jo diemžēl liela sabiedrības daļa patērē Krievijas medijus, kas sniedz nepatiesu informāciju, viltus ziņas, kam cilvēki arī notic,» sacīja E. Pļaviņš. Ja kādam ir interese sniegt palīdzību ukraiņiem, iespējams sazināties ar virskapelānu, rakstot pa e-pastu uz adresi elmarsp@gmail.com vai zvanot pa tālruni uz numuru 29470807.

§ Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
§ Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši apmēram 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
§ Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.