Saeimas deputātes tiekas ar dundadzniekiem

Dundagas novads

13. decembra pēcpusdienā nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK» Saeimas deputātes Janīna Kursīte-Pakule un Ilze Indriksone Dundagas kultūras pilī tikās ar dundadzniekiem, lai uzklausītu iedzīvotāju domas par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu un paustu savu viedokli.
Uz tikšanos bija ieradušies tikai pāris novada iedzīvotāju un pašvaldības iestāžu darbinieki. Diskusijas izvērtās gan par plānoto teritoriālo vienību lielumu un kam ko vajadzētu pievienot, kā arī nosaukumu. Savukārt pašvaldības pārstāvji pauda bažas par vietvaras darbinieku turpmāko darbu, identitāti un citiem jautājumiem. Kā pēc sarunas atzina paši dundadznieki, šī ir pirmā reize, kad kāds no augstākās varas pārstāvjiem ierodas Dundagā, lai par šiem jautājumiem runātu.
Uzrunājot sanākušos dundadzniekus, J. Kursīte-Pakule pauda, ka desmit gadi, kas pagājuši kopš brīža, kad izveidoja novadus, parādījuši, kas ir noticis šķērsām un kas labs. Lai gan ir iezīmēts, ka Dundaga būs pie Talsiem, jāsaprot, ka tik mazi iedzīvotāju skaita ziņā un ekonomiskā ziņā novadi kā pašlaik nevar pastāvēt. Neskatoties uz to, vērā jāņem, ka Latvijā, un it sevišķi Kurzemē, ir ļoti blīvs kultūras pārklājums, kas būtu saudzējams un ar ko esam pazīstami arī citviet pasaulē. Deputāte lika aizdomāties, kā pareizāk būtu saukt jaunās administratīvās vienības, jo ar vārdu «novads» savā ziņā iznīcināta kultūrvēsturisko novadu — Kurzeme, Zemgale, Latgale, Vidzeme un Sēlija — nozīme. Viņasprāt, būtu ieteicams atgriezties pie pirmskara jēdzieniem, kā «pagasts», tagadējais novadu līmenis jeb «apriņķis» un augstākais līmenis, kas tagad ir plānošanas reģions, — «apgabali».
Saeimas deputāte Ilze Indriksone pastāstīja par nacionālās apvienības virzītajiem priekšlikumiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā. Viens no tiem paredz iestāties par tā dēvētā «nulles līmeņa» jeb zemākā līmeņa vēlētu struktūru izveidošanu novadu pagastos. Tas nozīmē, ka daļu no pašvaldības lemšanas funkcijām sadarbības formā uzņemtos vietējās sabiedrības ievēlēta konsultatīvā vai pagastu padome, komisija atkarībā no tā, kā to nosauks. Tajās būs ievēlēti pilsoņi, kuri brīvprātīgi strādās un vislabāk izprot vietējās sabiedrības nepieciešamību, lai jautājumus tālāk virzītu aptipināšanai domē. Šāds veidojums šobrīd izveidots Rēzeknes novadā un diezgan veiksmīgi strādā, sacīja I. Indriksone. Šī iniciatīva radusies tādēļ, ka pēc iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, kad no rajoniem izveidoja novadus, daudzi pārmeta, ka lemšana attālinājās no cilvēkiem, daudzi ciemati un mazpilsētas ir aizmirstas. Tāpat daudz darāmā ir otrajā jeb apgabala līmenī, kur sadarbojas pašvaldības ar valsti. Valstij līdz reformai ir jābūt skaidrībai, kā tā savas funkcijas ir sakārtojusi, skatoties uz reģionu,» pauda deputāte. Jādomā esot arī par reģionu attīstību.
Dundagas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Emerberga pauda, ka galvenajam administratīvi teritoriālās reformas mērķim jābūt — lai tajā nepazustu cilvēks. Kā bibliotēkas vadītāja viņa redz, ka laukos noteikti būtu saglabājamas bibliotēkas, kas daudzviet ir pēdējās sabiedriskās vietas, kur cilvēki var ne tikai saņemt interesējošo literatūru, bet arī citus pakalpojumus.
Savukārt Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts pauda viedokli, ka administratīvi teritoriālās reformas jautājumā arī pašreizējiem pašvaldību darbiniekiem būtu vajadzīga lielāka skaidrība — kādā veidā viņi būs iesaistīti jaunās pašvaldības personāla izveidošanā. Dundagas kultūras pils direktore Baiba Dūda izteicās, ka līdz šim Dundagas novada pašvaldība vairākas funkcijas deleģē biedrībām, no kā iegūst iedzīvotāji, saņemot pakalpojumus uz vietas. Vai līdz ar jau minēto reformu tā arī paliks? Tāpat ir bažas par novada identitāti, tūrisma simboliku, kas ietver Dundagas un Kolkas pagastu un lībiešus. To izstrādē ieguldīti pietiekami lieli resursi, lai iedzīvinātu. «Kā būs tālāk un kā tas izskatīsies Talsu novadā?» jautāja kultūras darbiniece.
Sarunas noslēgumā deputātes pauda, ka diskusiju un jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu vēl būs daudz. Tāpēc viņām bija svarīgi tikties ar iedzīvotājiem, lai uzzinātu viedokli šajā jautājumā.