Sagribējās just svētku tuvumu

Ļaujiet man runāt

Kā jūtaties Ziemassvētku tuvumā? Vai esat priekpilni un nepacietīgu gaidu pilni? Dažu gadu īsto sajūtu vairošanā palīdz sniega baltums un sals, kas kniebj vaigos un pirkstu galos, mudinot aktīvāk rosīties un iedegt tā pavairāk sveču. Šogad, jāatzīst, ainava aiz loga atgādina cilvēku, kurš jau ir svinējis vismaz nedēļu no vietas, pie tam — krietni «ņemot uz krūts», un pēc tam šņukst, gadumijā attapies bez naudas un bez iespējas «salāpīties». Tāds skats prieku par svētku tuvumu nevairo. Vispārējais pelēkums ir tik liels, ka sveces iedegt nav patikas, jo to maigās gaismas vietā prasās ieslēgt visgaišākās elektriskās spuldzes, lai apmānītu ķermeni, kurš citādi domā, ka ir nakts, un liek dienu pavadīt, nodarbojoties ar tādu sportisku disciplīnu kā žāvāšanās.
Kad jau reiz esmu šādās pārdomās, e-pastā iekrīt vēstule, kuras vēstījums nes virsrakstu «Desmit veidi, kā virtuvē iegūt Ziemassvētku sajūtu». Sakāt, ko gribat, bet es nesaprotu, kāpēc tieši virtuvē vajadzīga Ziemassvētku sajūta! Īpaši jau, ņemot vērā, ka lielākā daļa mana vecuma ļaužu caurām dienām kvern darba vietās, savā personiskajā virtuvē ieejot vien no rītiem, kad ne acis īsti atvērušās, ne citas maņas pamodušās, un vakaros, kad acis jau krīt ciet, bet citas maņas no noguruma kļuvušas trulas. Ja nu kaut kur vajadzētu ienest Ziemassvētku sajūtu, tad tā ir darba vieta. Pie tam — ienest tik lielā mērā, lai ir vēl arī ko iznest ārā, mājup ejot.
Pārskrienu ar acīm elektroniski atsūtītajai vēstulei un saprotu, ka darbā šie ieteikumi nenoderēs. Goda vārds, kad slīkstu darba pienākumos, man ir gluži vienalga, kā padarīt safrāna garšu kūkās un maizītēs izteiksmīgāku, kādu efektu rada vaniļas cukurs pūdercukura vietā un kas piparkūku cepšanas jomā garantē izdošanos pat iesācējiem. Man var būt vienalga, kādā veidā tiek lietotas krustnagliņas — veselā vai sasmalcinātā, toties man nav vienalga, kad runa ir par to, vai darbinieki spēj saglabāt veselo saprātu un netiek darba slodzes samalti. Karstvīns un karstie dzērieni ir laba lieta, un man tīk, ja asinīm rodas iemesls ritēt straujāk, tomēr šajā pirmssvētku laikā man vēl labāk patiktu, ja darbā neietu «karsti». Te mani neinteresē marinādes gaļai, toties gribētos, lai pienākumi, kurus iespējams paveikt vēl šogad, «neiemarinējas» un nepaliek «mantojumā» uz nākamo gadu. Bez ingvera piparkūkās un saldējumā varbūt varu iztikt, toties darba vidē noderētu kas tāds, kas palīdz pretoties vīrusiem.
Nu, kaut kā tā! Bet, ja reiz par Ziemassvētku sajūtu virtuvē… Kad gribēšu svētku noskaņu radīt tieši šajā telpā, ienesīšu tajā egli, ha!

Zigrīda Čaklā