Rojā vēl daudz nezināmo

Rojas novads

Lai nākamā gada Rojas novada pašvaldības budžets būtu pēc iespējas precīzāks, arī šeit deputāti nolēmuši to apstiprināt janvārī.
«Ir vēl daudz neskaidru jautājumu, atšķirīga informācija, un nav zināmi precīzi dati par nākamā gada budžetu, tāpēc nevēlos provizoriski un ļoti aptuveni izteikties par to, kas vēl var mainīties,» stāsta Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Nākamā gada budžetā jaunas iniciatīvas neesot iespējamas, jo finansējuma piesaiste ir iespējama tikai tām iniciatīvām, kas iestrādātas vidēja un ilgtermiņa pašvaldības Attīstības plānošanas dokumentos. «Šie dokumenti izstrādāti, piedaloties novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem, sabiedriskām organizācijām un pašvaldības speciālistiem. Nav pieļaujams, ka kaut kas tiek īstenots ārpus iepriekš rūpīgi izstrādātiem un ar domes lēmumiem apstiprinātiem plāniem,» skaidro E. Kārkliņa.
Vaicājot, kādas ir novada priekšstāves lielākās bažas saistībā ar nākamā gada budžetu, viņa teic, ka tās rada «valstiskā līmenī atbildīgo amatpersonu nekompetence un viņu neprofesionālu un neizsvērtu lēmumu pieņemšana». «Pašreiz vispirms ar masu mediju starpniecību uzzinām jaunu informāciju, kas attiecas uz pašvaldību darbību un finansējumu, tikai pēc tam šo informāciju komentē atbildīgās ministrijas darbinieki vai pats ministrs, un gala rezultātā no visa tā čiks vien sanāk, jo šo darbošanos pavada amatpersonu bailes, ka kādā sociālā grupā var rasties neapmierinātība un protesti, vai arī strauji palielināsies savākto parakstu skaits par Saeimas atlaišanu,» uzskata E. Kārkliņa.
No 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienas 1.—4. klašu skolēniem būs jānodrošina gan valstij, gan pašvaldībām, un pašvaldībām savu budžetu ietvaros finansējums jāatvēl vismaz tādā pašā apmērā, kādā to nodrošina valsts. Rojas novada domes priekšsēdētāja pauž, ka tas nav tikai nākamā gada kontekstā, tā tas esot bijis arī iepriekšējos gados, ka pašvaldībām tiek uzlikts arvien vairāk funkciju un pienākumu, bet papildu finansējums netiek nodrošināts. «Rojas novada domē ir maz darbinieku, kuriem ir tikai viens amats. Ir tā, ka darbiniekam pamatdarbs ir, piemēram, 0,7 slodzes, 0,2 slodzes ir darbs kā nodaļas vadītāja vietniekam, 0,1 slodze — komisijas vadīšana. Līdz šim optimizējot finanšu un cilvēkresursus, esam visas funkcijas un pienākumus spējuši izpildīt, bet man kā pašvaldības vadītājai tas prasa visu laiku būt modrai un gana radošai, lai tiktu izpildītas visas prasības ar iespējami mazākiem resursiem,» komentē E. Kārkliņa.
Tikmēr Finanšu ministrija informē, ka nākamgad visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums, kā arī nākamgad pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 63,1 miljonu eiro jeb 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. E. Kārkliņa to gan raksturo kā bērnu spēles smilšu kastē. «Tā ir īstermiņa domāšana, haotiska darbošanās un katras dienas dzīvošana kā pēdējā,» spriež E. Kārkliņa.