«Paliksim šā gada līmenī»

Mērsraga novads

Mērsraga novads ir viens no mazākajiem mūsu pusē. Informācija, kas pieejama novada mājaslapā www.mersrags.lv, liecina, ka šā gada novada pamata budžeta ieņēmumu plāns ir 1 617 612 eiro, bet izdevumu plāns 1 648 161 eiro apmērā. Sarunā ar domes vadītāju Robertu Šiliņu izskan, ka nākamā gada pašvaldības budžets būs nedaudz lielāks — pieaugums varētu būt līdz 40 tūkstošiem eiro, bet ne vairāk.
Jautāts par jaunām iniciatīvām,
ko varētu īstenot nākamajā gadā, domes priekšsēdētājs uzsver, ka tā galvenokārt ir Eiropas Savienības atbalstīto projektu īstenošana. Plānota gan tirgus, gan velo trases izbūve bērniem un jauniešiem. Lai gan daļu no šīs summas sedz Eiropas Savienība, pašvaldība ar saviem budžeta līdzekļiem šos projektus īstenot nevar. To realizācijai ir jāņem aizņēmums Valsts kasē. Tā kā pašvaldībām aizņemties resursus Valsts kasē tagad ir sarežģītāk, aizdevuma saņemšanai pašvaldība tomēr pieteiksies. Kad pienāks kārta to saņemt, tas esot cits jautājums. «Valsts tīri teorētiski ir pateikusi, ka Eiropas Savienības fondu projektiem pašvaldībām ļaus ņemt kredītus, pārējiem — ne, izņemot izglītības iestāžu ārkārtas remonta darbus. Tā kā šīm idejām ir Eiropas nauda, tad ir cerība kredītu saņemt. Jautājums tikai, kad?» saka novada vadītājs.
Jautāts, vai novadā esošajām izglītības iestādēm ir akūta nepieciešamība pēc kādiem uzlabojumiem, viņš pauž, ka plānots atjaunot skolas aktu zāli, kur reiz notikušas sporta nodarbības. Šos darbus pašvaldība plāno veikt par sava budžeta līdzekļiem. Citu akūtu nepieciešamību neesot.
Tāpat kā citu domju vadītāji,
arī R. Šiliņš pauž, ka valsts ar savu nostāju liek pašvaldībām daudz vairāk domāt, ko un kā plānot, lai pastāvētu. Nākamgad nāksies sākt atmaksāt kredītu par jauno skolas sporta zāli. Zināmu finansējumu nāksies novirzīt arī skolēnu brīvpusdienu apmaksai no pirmās līdz ceturtajai klasei, ko līdz šim apmaksāja valsts. Tie gadā ir ap 60 tūkstošiem eiro. Lai gan arī pašvaldības budžets pieaugs, aptuveni 40 tūkstoši eiro tikai sedzas no pieauguma, pārējais finansējums būs pašvaldībai budžetā jāatrod.
«Būtībā nākamā gada pašvaldības budžets būs līdzīgs šā gada budžetam. Tas nozīmē, ka straujas attīstības nebūs, bet tā, ka viss apstātos, arī ne. Nav iespējas celt algas pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kuriem tās ir salīdzinoši zemākas uz apkārt esošo novadu fona. To es varu vēlēties, bet diemžēl šādu iespēju nav,» teic R. Šiliņš.
Jāpiemin, ka Mērsraga vidusskolā brīvpusdienas jau divus gadus skolēniem ir no pirmās līdz 12. klasei. Kādai klasei tās samazināt nākamgad nav plānots. Arī citās jomās būtiski samazinājumi nav gaidāmi. «Nav pamata teikt, ka būs sliktāk kā šogad. Būs līdzīgi. Tas pat ir labi, ka ir iespējas noturēt esošo līmeni un kaut kas būtiski nav jāsamazina,» viņš saka. Pašlaik struktūrvienību vadītāji gatavojot savus budžetus. Kad tie būs zināmi, sāksies to izskatīšana. Nākamā gada pašvaldības budžetu deputāti, visticamāk, skatīs nākamā gada janvārī.
Kā papildu funkcija
bez finansējuma uz pašvaldības pleciem no 2020. gada 1. jūlija būs Valsts vides dienesta funkcija — pašvaldībā būs ne tikai jāslēdz līgumi par zvejas tiesību nomu, bet arī jāizsniedz zvejas licences, nozvejas žurnāli, jāvada informācija sistēmā. Panākta vienošanās, ka šo darbu pašvaldībā darīs sekretāre.
Domes vadītājs ir gandarīts, ka Mērsraga osta uzrāda labus rādītājus, kas pašvaldībai arī ļauj iegūt papildu ienākumus. Tomēr jaunu investoru piesaiste šā gada laikā nav notikusi, jo kredīta devēji ir piesardzīgi aizdevuma došanā, arī darbaspēka Mērsraga pusē vairs nav tik daudz, ja arī kāds vēlētos atvērt ražotni.