Guntis Pirvits atstāj vadītāja amatu

Uzņēmējdarbība

Pēdējo divu nedēļu laikā «Talsu Vēstīs» bija lasāms sludinājums, ka piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Dundaga» meklē valdes priekšsēdētāju. Šo amatu 21 gada garumā ieņēma Guntis Pirvits. Jautāts, vai tiešām nolēmis no kooperatīva vadības aiziet, viņš atbild apstiprinoši, piebilzdams, ka ir laiks iespēju dot jauniem cilvēkiem.
— Kāpēc nolēmāt atkāpties no kooperatīva valdes priekšsēdētāja amata?
— Zemnieki man kooperatīva vadību bija uzticējuši vairāku gadu garumā. Viss pasaulē mainās, un nekas nav mūžīgs. Dzīve ienes savas korekcijas, nepieciešama jauna domāšana. Katalizators manam lēmumam kalpoja arī jaunie kooperatīva statūti, ko šogad no jauna vajadzēja izveidot. Mums šis process izvērtās neveiksmīgs. Šā gada 1. janvārī mainījās Kooperācijas likums. Tas paredzēja pieņemt jaunus statūtus, ko dažādu iemeslu dēļ ne visai veiksmīgi izdarījām.
— Kas statūtu pieņemšanā bija tik neveiksmīgs — vai nepilnības izstrādes procesā vai kādi neiesaistījās tajā līdz galam?
— Statūti nav jāpieņem man, to dara zemnieki. Pavasarī izveidoja darba grupu, kas izstrādāja šos statūtus. Darbs notika arī vasarā, un tapa vairāki varianti. Lai gan pirms tam sarunās ar kādu no zemniekiem tiku aicināts to izstrādē neiesaistīties, jo apsolīja, ka visu izdarīs. 3. oktobrī bija lielā sapulce, kurā pieņēma statūtus, pirms tam izejot cauri visiem punktiem. Uzņēmumu reģistrs tos noraidīja. Kādam bija jāuzņemas atbildība, un to izdarīju es. Šis amats (kooperatīva valdes priekšsēdētājs — A. N.) ir vēlēts. Patiesībā esmu arī noguris un izdedzis no daudzajām likuma izmaiņām. Nāk arī digitalizācija, kas man nav tik tuva, un citi faktori, kas ietekmēja manu lēmumu. Tu saproti, ka ir pienācis laiks dot vietu kādam jaunajam ar svaigām idejām. Dzīve arī mainās — nāk jauni lielveikalu tīkli, jauni iepirkšanās un ēšanas paradumi, kur būtu daudz ko darīt.
Tā nav nekāda traģēdija, jo katrs esam savā vietā un laikā. Kopš esmu vadījis kooperatīvu, īstenoti seši Eiropas Savienības projekti. Šis ir tas brīdis, kad savilkti iepriekšējo gadu rezultāti, ir iesniegts jauns Eiropas Savienības projekts, kas jāīsteno. Daudzas lietas ir sakārtotas, un vadības maiņa šobrīd būtu daudz vieglāk izdarāma, nekā tad, kad ir sākušies nākamie procesi.
— Amatā esat aizvadījis 21 gadu, kooperatīva zemnieki visu šo laiku jums ir uzticējušies. Kādi šie gadi bijuši jums pašam, jo zinām, ka piedzīvoti dažādi laiki, arī brīdis, kad kooperatīvs bija uz slēgšanas robežas?
— Ir gājis dažādi, un tas viss būtu vienas atsevišķas, pagarākas sarunas vērts. Varbūt kādreiz… Ko varēju un mācēju, esmu izdarījis. Paldies visiem, ar kuriem man bijis tas gods kopā strādāt. Zemniekiem jānovēl lielāka atbildības izjūta par tiem lēmumiem, ko viņi pieņem.
— Vai ir zināms cilvēks, kas uzņemsies kooperatīva vadību?
— Pagaidām ne. Izsludinātajā konkursā ir pieteikušies vairāki pretendenti. Kad tas noslēgsies, vērtēs pretendentus, un drīzumā vajadzētu būt zināmam, kurš tas būs. To lems zemnieki, kādu vadītāju viņi vēlas redzēt kooperatīvam. Laiku nevajadzētu vilcināt, ja reiz šie procesi ir aizsākti. Man pēdējā darba diena ir 20. decembris.
— Ko zemnieki teic, ka aizejat no amata?
— Nav nojausmas, ko viņi domā. Domāju, ka viņi zina, bet speciāls paziņojums nav bijis.
— Kādā situācijā pašlaik atrodas kooperatīvs?
— Piens pietiek, un ražošana notiek. Sadarbojamies ar citiem uzņēmumiem Latvijā, piemēram, uzņēmumu «Latvijas Piens». Kooperatīvam ir deviņas tirdzniecības vietas, neskaitot Dundagu, tās ir arī Talsos, Ventspilī, Jūrmalā, Tukumā un Rīgā. Jaunu produktu šā gada laikā mums nav bijis. Lai gan kooperatīvs piedāvā plašu produkcijas klāstu, iespējams, jāmeklē kādi nišas produkti, kas līdz šim vēl nav izdarīts. Tirgus ienes savas korekcijas. Rīgas Centrāltirgū mums pazuda viena laba tirdzniecības vieta, kuras ietekmi jūtam. Pieaugot darbaspēka izmaksām, jādomā, kā izdevīgāk produkciju pārdot. Iespējams, tirdzniecības vietas nav tas labākais variants, jo to izmaksas ir pietiekami augstas. Kooperatīvā daudz ir roku darbs un arī šeit jāplāno, kā to līdzsvarot ar izmaksām.
— Ko darīsiet, kad beigsiet pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus?
— Ja godīgi, neesmu par to daudz domājis. Iespējams, būs kāds mirklis, kad atpūtīšos. Pēdējos gados ir bijuši tādi brīži, kad ir vēlme no visa atslēgties, lai gan saprotu, ka pēc tam ir grūti atkal atgriezties atpakaļ. No Dundagas es prom neaizeju un, ja būs lūgums pēc palīdzīgas rokas, droši vien neatteikšu.
— Kādi būtu pirmie darbi, ko vajadzētu darīt jaunajam kooperatīva valdes priekšsēdētājam, kā redzat kooperatīva turpmāko attīstību?
— Noteikti darīt visu, lai nenotiek kāda šķelšanās zemniekos, jo citos kooperatīvos tādi gadījumi ir piedzīvoti. Tās ir arī rūpes par darbiniekiem, jo viens pats nekā neizdarīsi. Svarīgs ir arī realizācijas tirgus, kas būtu attīstāms un stiprināms. Jāatrod kādi produkti, kas būtu realizējami lielākos apjomos. Latvijā darbojas dažādi internetveikali, un šis arī būtu jautājums, par ko domāt.