«Savu sapni esmu piepildījis». Imants Ziediņš saņems apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā

Personības

Īpašā pasākumā, kas 28. novembrī norisinājās starptautiskās lidostas «Rīga» VIP centrā, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis paziņoja balvas «Mūža ieguldījums Latvijas sportā» saņēmēju. Šogad augsto apbalvojumu saņems Talsu hokeja kluba dibinātājs un vadītājs, pirmās mākslīgās ledus halles ārpus Rīgas izveidotājs, vairāku desmitu Latvijas hokeja izlases dalībnieku audzinātājs un hokeja entuziasts mūža garumā — Imants Ziediņš.
Sapnis par mākslīgo ledus halli Talsos I. Ziediņam dzima, mācoties Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, bet šo sporta veidu viņš iemīlēja jau bērnībā. «Vectēvam no vācu laikiem bija saglabājušās pie slēpju zābakiem pieskrūvējamas slidas. Man rokās iedeva Siguldas dekoratīvos spieķīšus ar nagliņām galos, un tā sāku mācīties slidot. Sporta stundās vienu stundu slēpojām, vienu — slidojām. Televizoru nebija — sestdienas, svētdienas pavadījām vai nu uz dīķa, vai vecā hokeja laukuma — no rīta kā aizgājām, tā līdz tumsai. Skatījāmies, kā lielie spēlē, un centāmies atdarināt. Mana pirmā hokeja nūja bija no lazdas. Arī ripas bija deficīts — konservu bundžā salikām lupatas, aptinām un spēlējām. Puikas bija priecīgi, ja varēja dabūt no vecajiem hokejistiem cimdus. Viens sarunāja cimdus, cits — ceļu sargus, cits — krūšu sargus,» atminas I. Ziediņš.
Studiju laikā viņš neatlaidīgi meklēja variantus, kā īstenot sapni par mākslīgo ledus halli. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta pasniedzējs un sporta būvju speciālists Veide uz studenta jautājumiem atbildēja lakoniski — tā ir utopija. Tolaik Latvijā bija tikai divi mākslīgie ledus laukumi — Daugavas mākslīgā slidotava un Rīgas Sporta pils. «Meklēju visādus variantus, braucu uz Brocēniem, kur halles pamati jau bija iebetonēti, bet mainījās vadība, un visas iekārtas tika pārdotas. Projektu viņi man negribēja dot, jo uz hokeja laukuma savā starpā konkurējām. Beidzot institūtu, sāku strādāt Laidzes sovhoztehnikumā par fizkultūras skolotāju. Uzlējām laukumiņu, un sāku vākt vietējos puikas, kuri gribētu uzspēlēt hokeju. Lai mēs būtu organizēta komanda, pieslējāmies pionieru namam — izveidojām hokeja pulciņu un sākām trenēties. Pēc pusgada mani izsauca uz kara komisariātu un teica, ka jāiet dienēt. Puikas bija malači — komandas kapteinis vienmēr atrakstīja, kas ir izdarīts, savukārt es viņiem sūtīju treniņu programmu. Nu jau visi ir lieli izauguši, spēlē veterānu komandā. Pēc armijas trenējāmies uz asfaltētā laukuma — tur, kur tagad atrodas skeitparks. Panācām, ka laukumu noasfaltē, iebetonējām stabus, uzlikām bortus, un, kamēr nebija ledus, trenējāmies ar bumbiņu. Vakaros gājām uz Talsu 2. vidusskolas sporta zāli — cēlām svarus, spēlējām basketbolu, rokasbumbu un uzlabojām fizisko sagatavotību. Katru rudeni taisījām treniņnometnes. Mums bija labs kontakts ar Laidzes sovhoztehnikuma direktoru — lai nebūtu jāmaksā par pusdienām, gājām strādāt. Mazie puikas pusi dienas strādāja dārzniecībā, bet lielie gāja uz lauka lādēt siena ķīpas. Pusi dienas trenējāmies, pusi — strādājām. Tajā laikā apprecējos — mans sievastēvs bija Liepājas pienotavas galvenais mehāniķis. Vienu reizi ieminējos par mākslīgo ledus halli, un viņš no čehu speciālistiem palīdzēja dabūt skiču projektu,» atklāj hokeja entuziasts.
Mobilizējot apkārtējos, drīz vien sākās darbs pie pirmā mākslīgā ledus laukuma ārpus Rīgas, kas tika atklāts 1989. gadā. 2001. gadā I. Ziediņš tikās ar ekonomikas ministru Aigaru Kalvīti, kurš ieteica uzrakstīt projektu. Pēc tam, kad izdevās piesaistīt 100 000 latu, rekonstrukcija notika ļoti ātri. 2002. gada decembrī tika atklāts pašreizējais laukums, un drīz vien ar Artūra Irbes palīdzību tika uzrakstīts projekts NHL Arodbiedrības fondam, lai varētu iegādāties apkures katlu un pārtaisīt apkures sistēmu.
«Pa šo laiku kompresori ir nolietojušies un ir radušās dažādas problēmas. Arī ģērbtuves ir par mazu. Diemžēl deputāti nesaprot, cik ļoti jaunā halle ir nepieciešama. Es savu sapni esmu piepildījis — to vajag novada iedzīvotājiem! Mums ir savas tradīcijas — kad spēlējām uz atklātajiem laukumiem, mums bija vislielākais līdzjutēju skaits. Braucām uz Valmieru, Smilteni, Daugavpili, Rēzekni, Ogri — nevienam nebija tik daudz skatītāju kā mums. Trīs rindās apkārt laukumam! Šajā laika periodā daudzi bērni ir izauguši par labiem hokejistiem. Arī rīdzinieki saka — jūs esat pelnījuši normālu laukumu! Jācer, ka man to izdosies piedzīvot,» pārdomās dalās I. Ziediņš.
Balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā I. Ziediņš saņems 19. decembra vakarā, kad Latvijas Televīzijas tiešraidē norisināsies «Latvijas Gada balva sportā 2019» apbalvošanas ceremonija.