Pitradznieks izdod atmiņu stāstu grāmatu

Kultūra

Vietējie piekrastes ļaudis no Mazirbes līdz Kolkai var lepoties, ka Pitragā dzīvo Gunārs Anševics. Viņš savā bagātīgajā dzīves gājumā dažādos notikumos ne tikai pats iesaistījies, bet tos arī piefiksējis, lai liecību par aizgājušajiem laikiem nodotu jaunajai paaudzei. Viņš izdevis pirmo atmiņu stāstu grāmatu «Zagļciemnieku stāsti», kam iecerēts arī turpinājums. Ar grāmatas autoru varēja tikties 20. novembrī Mazirbes bibliotēkā.
Bibliotēkas vadītāja Sniedze Švāģere priecājās, ka sanākuši daudzi, kas interesējas par Gunāra Anševica darbiem un vēlas uzzināt, kā grāmata tapusi. «Kad pirms gada, 5. decembrī, runājām par G. Anševica dzejoļu grāmatu «Mijkrēšļu atspulgi», teicām, ka nākamā tikšanās būs, kad iznāks grāmata ar atmiņu stāstījumiem,» sacīja bibliotēkas vadītāja. Vietējie G. Anševicu labi pazīstot — vietējais hronists, kā nodēvēts raidījumā «Province». «Gunārs ir tas, kurš agrāk notiekošo piekrastē ir uzlicis uz papīra un dod iespēju tagad ar to iepazīties arī lasītājiem. Zinu, ka šie atmiņu stāsti burtnīcās un kladēs ir glabājušies gadu gadiem, tāpēc priecājos, ka autors ir atradis veidu, kā par tiem pastāstīt arī citiem,» sacīja S. Švāģere.
G. Anševics teic, ka grāmata tapusi galvenokārt no vairāk nekā trīsdesmit atmiņu kladēs pierakstītiem stāstiem. Izdotajā grāmatā lasāms piedzīvotais, sākot ar 1955. gadu, kad ģimene ieradās uz paliekošu dzīvi Pitragā, līdz 1975. gadam. Atmiņu stāstos ir notikumi par laivām, tīkliem, dzīves vētrās rūdītajiem zvejniekiem — viņu grūto ikdienu, smago nodarbošanos, ko vēl sarežģītāku padarīja krievu laiku nesaudzīgais, pārlieku ik uz soļa uzraugošais režīms. G. Anševics stāsta, ka tas viss netraucēja vēlā rudens zvejas laikā pie Rojas strādājošai Pitraga laivai ar trim zvejniekiem divas nedēļas maldīties Rīgas jūras līča ziemeļos, kamēr tos laimīgā kārtā izskaloja Kihnu salā Igaunijā. Par šo gadījumu ļoti daudz cilvēku nezināja, jo krievi centās slēpt — ilgstošā zvejnieku neatrašana neliecinātu par robežsargu pašizslavēto modrību. Šai stāstu grāmatai caurvijas humora dzirksts, savdabīgā valoda, kā tolaik cilvēki piekrastē runājuši. Grāmatas autors sarunā atzīst, ka drīzumā plānots izdot vēl divas grāmatas, kas būs turpinājums šiem atmiņu stāstiem.