Valsts svētku koncerts Lībiešu tautas namā Mazirbē

Dundagas novads

18. novembrī Lībiešu tautas namā Mazirbē notika Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadskārtai un Lībiešu karoga dienai veltīts īpašs svētku koncerts sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Dundagas novada pašvaldību. Tā norisi nodrošināja valsts SIA «Latvijas koncerti» sadarbībā ar Līvu (lībiešu) savienību «LīvõdĪt».
Lībiešu saimei, lai arī kur tās ļaudis šobrīd dzīvotu, 18. novembris katru gadu ir īpašs. Šajā dienā tiek atzīmēta Lībiešu karoga diena, kura savu vietu lībiešu kultūrā pēc Starptautiskās lībiešu draugu biedrības un Lībiešu kultūras centra ierosmes atguva 1998. gadā. Pirmo reizi zaļibaltzilo karogu pacēla Mazirbes mācītājmuižā 1923. gada 18. novembrī. Toreizējais Līvu savienības vadītājs, mazirbnieks Kārlis Stalte svinīgajā uzrunā teica: «Tāpat kā mūsu mīļā jūra ir zila, kā mūsu dārgās kāpas ir baltas un mūsu mazās pļavas zaļas, tā mūsu karogs ir zilbaltzaļš.» Paceļot karogu, koris dziedāja Kārļa Staltes šim notikumam par godu sacerēto Karoga dziesmu (Plagāloul). Zīmīgi, ka tā paša gada pavasarī jaundibinātā Līvu savienība savu karogu pirmo reizi pacēla Latvijas Republikas proklamēšanas dienas piektajā gadskārtā, tā apliecinot lībiešu un latviešu vienotību savas valsts piederībā.
Bija jāpaiet 80 gadiem,
lai lībieši 2003. gada 18. novembrī Mazirbē atkal svinētu sava karoga svētkus. Tos ievadīja Latvijas neatkarības 85. jubilejai un Lībiešu karoga svētkiem veltīts dievkalpojums Mazirbes baznīcā. Tāpat kā tālajā 1923. gada 18. novembrī baznīcā skanēja korālis «Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils». Sarīkojuma dalībnieki no baznīcas karogotā gājienā cauri ciemam devās uz Lībiešu tautas namu, kur svinīgo notikumu atzīmēja ar vēsturisku atskatu uz karoga vēsturi un lībiešu dziesmu ansambļu koncertu. Līvu savienība sava karoga svētkus tagad svin ik gadu.
Kopš 1923. gada ir pagājuši 96 gadi. Toreiz mūsu senči iedomāties neuzdrošinājās, ka Mazirbe un Lībiešu tautas nams kādreiz varētu kļūt par vienu no valsts svētku koncerta vietām. Jautāta, kā viss sākās, Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite pastāstīja: ««Latvijas koncertu» valdes loceklis Guntars Ķirsis mani uzrunāja vasaras sākumā un paziņoja, ka viņi ir izlēmuši rīkot vienu no pieciem valsts svētku koncertiem 18. novembrī Mazirbē. Tas bija pamatīgs pārsteigums un, protams, liels gods, ka Lībiešu tautas namā varētu notikt šāda mēroga koncerts. Domāju, tā būs iedvesmojoša motivācija visam Lībiešu krastam. «Latvijas koncertu» ieceri akceptēja arī Valsts prezidenta kanceleja. Koncerta sarīkošanā ir ieguldīts liels darbs gan no rīkotāju, gan no mūsu puses.»
18. novembra pēcpusdienā
Lībiešu tautas nams svētku dalībniekus un viesus sagaidīja uzposts, lepns, gaišs un silti sakurināts. Svētku uzrunā Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite uzsvēra, ka Latvijas valsts dzimšanas diena ir divkārši svētki visai lībiešu kopienai, jo šai dienā svinam arī Lībiešu karoga dienu. Lībiešu karogs pie namu fasādēm un automašīnu vējstikliem, vai karoga krāsa rotās, rokdarbos, galdautu rakstos, ziedu, sveču un salvešu rotājumos — tā ir mūsu atpazīstamība, solījums, griba. Godinot lībiešu karogu, kopīgi tika nodziedāta Karoga dziesma. Sarīkojuma vadītājs Latvijas Nacionālā teātra aktieris, Latvijas Republikas 13. Saeimas deputāts Ivars Puga svētku dalībniekus un viesus iepazīstināja ar Lībiešu karoga vēsturi, kā arī atgādināja, ka esam pavisam tuvu 2020. gadam, kurā lībiešu sabiedrība plaši atzīmēs ievērojamā lībiešu dzejnieka, sabiedriskā un kultūras darbinieka Kārļa Staltes 150. jubileju, cildinot un godinot viņa ieguldījumu lībiešu kultūras vērtību kopšanā un saglabāšanā.
Iesākot svinīgo daļu, klātesošie kopā ar Rīgas Doma zēnu kori nodziedāja lībiešu himnu «Min izāmõ» («Ma-na tēvzeme») un Latvijas himnu, kā arī noklausījās Valsts prezidenta Egila Levita tieši šim pasākumam veltīto video uzrunu. Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadskārtai veltītajā koncertā komponists Raimonds Tiguls ar mūziķu grupu un Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā atskaņoja Raimonda Tigula vokāli instrumentālo dziesmu ciklu «Rīta un vakara dziesmas». Tajā ir iekļauti kā jauni skaņdarbi, tā arī vairākas labi pazīstamas un tautā iemīļotas dziesmas, kas plašu atpazīstamību guvušas, pateicoties Dziesmu un deju svētkiem. Programmu «Rīta un vakara dziesmas» pirmo reizi atskaņoja tieši valsts svētku koncertā Mazirbē.
Uz svētku sarīkojumu
bija ieradušies ļaudis gan tepat no piekrastes ciemiem, gan no Dundagas, Talsiem, Ventspils un Rīgas. Lībiešu tautas nama zāle bija pārpildīta. Komponists un lieliski izpildītāji, kuri neprasa komentārus, skanējums, kas raksturīgs vienīgi Rīgas Doma zēna korim, muzicēšana, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu klausītāju. Saviļņojums, noskaņa, emocijas, iedvesma, miers un harmonija — to visu varējām piedzīvot šai skaistajā svētku vakarā Mazirbē. Patiess gandarījums, ka tik lieliski mūziķi viesojās mazajā ciemā tālu no Latvijas galvaspilsētas un sniedza vietējiem iedzīvotājiem, kuri nav izlutināti ar izcilu mākslinieku uzstāšanos, brīnišķīgu muzikālo baudījumu un garīgi piepildītus valsts svētkus. Pēc koncerta, aprunājoties ar komponistu Raimondu Tigulu un diriģentu Mārtiņu Klišānu, bija patīkami uzzināt, ka arī mākslinieki bija ļoti apmierināti ar koncerta norisi un sirsnīgo publiku. Siltā un mājīgā atmosfēra esot iedvesmojusi muzicēt no visas sirds.
Nobeigumā, manuprāt, vietā būtu Valsts prezidenta Egila Levita vēlējums Līvu savienībai pēc Lībiešu svētku apmeklējuma šā gada 3. augustā: «Lai Mazirbē allaž lepni plīvo kā Latvijas, tā lībiešu karogs! Lai Latvijas līvu kopiena stipri turas pie savām saknēm, darot bagātāku mūsu valsti!»

Baiba Šuvcāne
Kolkā