«EP dominē lielo valstu izpratne par lietām un kārtību»

Personības

Dace Melbārde ir kultūras darbiniece un politiķe, pārstāv nacionālo apvienību ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK». Bijusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, Latvijas kultūras ministre četrās valdībās un Saeimas deputāte. Šobrīd ievēlēta Eiropas Parlamentā. Ar viņu oktobrī Briselē tikās Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Dace Melbārde: — Galvenās prioritātes manā darbā mediju jomā — darbs, kas saistīts ar mediju jautājumiem, mediju programmas nostiprināšanu Eiropas Parlamenta (EP) dienaskārtībā. Mediju jautājums spēcīgāk iezīmējās iepriekšējā EP sasaukuma laikā. Oktobrī tika pieņemta EP rezolūcija dezinformācijas jautājumā, kas tālāk strukturē un iezīmē priekšlikumus, kā gan EP, gan dalībvalstīm, gan Eiropas Komisijai vajadzētu kopīgi strādāt dezinformācijas apkarošanas jautājumos. Man ir liels prieks, ka šajā rezolūcijā ir akcentēti sabiedriskā medija jautājumi, kas ļoti labi sasaucas ar Latvijas dienaskārtību šobrīd. Mums ir tāda iespēja, ka reizi gadā, kad veido nākamā gada budžetu, iesniegt priekšlikumus pilotprojektiem. Mana prioritāte, ko divu nedēļu laikā paspēju iesniegt, vienlaicīgi mēģinot izprast, kas tas ir un kā to formēt, bija saistīts ar medijiem. Mans priekšlikums bija vērsts uz to, ka ir nepieciešams veidot īpašu programmu, palīdzot tradicionālajiem medijiem pāriet uz digitālajām platformām. Tas zināmā mērā ir finanšu ietilpīgs jautājums.
Otrs būtisks jautājums ir saistīts ar kultūru, un tas īpašais akcents, pie kura strādāju, — mazo valodu un kultūrtelpu saglabāšana digitālajā vidē, jo mēs varam labi redzēt, ka digitālā telpa, īpaši jauniem cilvēkiem, aizņem arvien lielāku dzīves daļu. Latviešu jaunieši, kuri daudz laika pavada digitālajā telpā, aizvien vairāk uzrāda sliktas latviešu dzimtās valodas zināšanas. Pat daļēji savā starpā viņi sarunājas angļu valodā. Tas ir jauns fenomens, ko nepieciešams pastiprināti pētīt. Mums no savas puses ir iespējas rosināt to pētīt un rīkot ekspertu diskusijas un vienlaikus nākt klajā ar priekšlikumiem, kādā veidā mēs mazās valodas un kultūrtelpu digitālajā telpā stiprināsim. Tas lielā mērā saistās ar digitālajām prasmēm, kas ir būtisks izglītības jautājums. Izglītības sadaļā kā īpašu izaicinājumu redzu tieši izglītības procesa, izglītības politikas transformācijas, ņemot vērā automatizācijas dinamisko attīstību un mākslīgā intelekta ienākšanu cilvēka ikdienā, kas mums arvien vairāk liek domāt par to, kā mēs Latvijā veidojam sabiedrības drošumspēju. Lai sabiedrība ir labāk gatava straujām pārmaiņām darba tirgū un vienlaicīgi ir daudz izturīgāka pret iespējamām manipulācijām, kas var parādīties kā mākslīgā intelekta negatīvie aspekti.
Mākslīgajam intelektam ir gan lieliskas iespējas, gan arī diemžēl tas izmantojams negatīviem nolūkiem. To var izmantot kā līdzekli plašāku masu manipulācijai.
Kultūras jomā ļoti būtiski strādāt pie Eiropas kultūrmantojuma turpinājuma.
Strādāju arī pie vēstures un sociālās atmiņas jautājuma. Piedalos rezolūcijas izstrādāšanā par Eiropas piemiņu, veidojot labāku nākotni. Ceru, ka man izdosies iekļūt Eiropas Vēstures mājas padomē, kur no savas grupas kandidēju. Pēc izglītības esmu vēsturniece, redzu Eiropas Vēstures mājas padomei lielu pievienoto vērtību, lai rosinātu plašākas diskusijas par Eiropas vēsturi. Joprojām lielā mērā saskaramies ar fenomenu, ka Eiropas vēsture ir rakstīta no Rietumeiropas vēstures skatupunkta. Tikko pieņemtajā rezolūcijā izdevās iekļaut punktu, ka mēs atzīstam, ka nacisma noziegumi līdz šim ir ļoti plaši pētīti un visā pasaulē par to ir plaši sniegta informācija, bet staļinisma noziegumi joprojām ir maz pētīti un maz izprasti.
No savas puses redzu nepieciešamību tuvināt vēsturi un kultūru. Šeit mēs varam runāt par pozitīvu Latvijas pieredzes izmantošanu kā vēsturi vairāk padarīt publisku, ieviest publiskās vēstures jēdzienu, ar radošajiem kultūras līdzekļiem stāstīt sarežģītas vēstures lapas puses.
Manā prioritāšu lokā ir arī jaunatnes jautājumi, tos vēlos īstenot īpaši uzmanīgi, veltot uzmanību jauniešu politiskajai izglītībai Latvijā, veidot īpašu sadarbības platformu Latvijā, kur pati regulāri ar jauniešiem tiekos, organizēju apmācības, seminārus, tikšanās. Jauniešu politiskā izglītība Latvijā nav pietiekama, īpaši globālo un Eiropas problēmu griezumā.
— Jūs minējāt savu prioritāti par mediju vides daudzveidību un kvalitāti, pieminējāt sabiedriskos medijus, bet vai tas varētu atsaukties uz reģionālajiem medijiem?
D. M.: — Saprotu Latvijas realitāti, ka tieši vietējiem medijiem ir visgrūtāk pārorientēties uz digitālajām platformām. Ļoti mazā tirgus dēļ tieši vietējie mediji šobrīd ir visvairāk pakļauti ātrai izzušanai. Šo jautājumu gribu aktualizēt. EP dominē lielo valstu izpratne par lietām un kārtību, un mums ir diezgan daudz jāskaidro, ar ko mazās valstis, viņu mediju tirgus vai kultūrtelpu, vai valodu telpu atšķiras. Šī politika, kas tiek pieņemta EP sabalansētāk, atspoguļotu plašāku Eiropas realitāti.
— Ko tieši nozīmē tradicionālo mediju pāreja uz digitālajiem medijiem? Kā tas skar reģionālo drukāto presi?
D. M.: — Rosināju, ka ir ļoti svarīgi veidot pilotprojektu, kur tradicionālie mediji var iegūt vienreizēju finansējumu, lai veidotu digitālās platformas. Šī iniciatīva tālāk iet pa budžeta komisijas un visādiem citiem gaiteņiem. Gribētu turpināt šo tēmu uzturēt.
— Vai reģionos lasītājs ir gatavs digitālajai videi?
D. M.: — To nevaru atbildēt. Domāju, ka ļoti atšķiras dažādas vietējās kopienas un cik veiksmīgi digitālās platformas ir izveidotas. Tas, ka sabiedrība kļūst aizvien digitālāka, un fakts, ka gan Eiropas, gan nacionālā līmenī nopietni tiek runāts un strādāts pie digitālo prasmju veicināšanas, tāpat bibliotēkas tiek veidotas kā informācijas centri, kur jebkurš cilvēks var nākt un izmantot jaunās informācijas tehnoloģijas, tas lielā mērā vedina domāt, ka sabiedrība arvien vairāk strādās digitālajās platformās. Tas nozīmē, ka vienlaicīgi medijiem jāgatavojas būt aktīvākiem un izmantot digitālo platformu iespējas būt interaktīviem, sava satura veidošanā iesaistīt auditoriju un tamlīdzīgi. Tas prasa zināmu sagatavošanu, ieguldījumus.
— Jūs teicāt, ka dominē lielo ES valstu izpratne par mediju vidi, ko šajās valstīs uztver kā dezinformācijas riskus? Latvijā mēs domājam, ka tā ir informācija, kas nāk no Krievijas ar ļoti konkrētu politisku mērķi.
D. M.: — Attieksme attiecībā uz Krievijas propagandu un tās mērķiem Eiropas Savienībā pēdējo trīs gadu laikā ir ļoti būtiski mainījusies. 2015. gadā Latvijā par to sāka runāt, brīžiem mūs uztvēra ar neizpratni, patlaban attieksme ir mainījusies. Dezinformācijas fenomens nav skatāms tikai Krievijas propagandas kontekstā. Dezinformācija var būt saistīta arī ar ekonomiskām interesēm., tas var būt arī konkurences elements, tā saistīta gan ar ģeopolitiskiem faktoriem, gan ekonomiskiem vai politiskiem motīviem.

Dace Melbārde
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/
Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK»
Viceprezidente:
Kultūras un izglītības komiteja
Aizstājēja:
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Koordinatore
Eiropas Konservatīvo grupas koordinatore kultūras un izglītības jautājumos