Valdemārpils mazpulks plūc laurus konkursā «Sējējs 2019»

Izglītība

Novembra pirmajā dienā Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sveica Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2019» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus — lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus un mazpulkus. Valdemārpils mazpulks tika apbalvots nominācijā «Rītdienas Sējējs — mazpulks». Tā vadītāja Anda Dzene neslēpj prieku par novērtējumu, un, klausoties, ko mazpulks paveicis, nerodas ne mazāko šaubu, ka strādnieks bijis savas algas cienīgs.
Biedrība «Latvijas mazpulki» ir Latvijā lielākā jauniešu biedrība, kas 8. novembrī nosvinējusi 90 gadu jubileju, un šīs kustības iniciators un aizsācējs mūsu zemē — tā laika ceturtais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Nav noslēpums, ka prezidenta sirds piederējusi lauksaimniecībai. Pateicoties K. Ulmanim, pirmais mazpulks 1929. gadā tika izveidots Ezerē Saldus novadā. Bērni un jaunieši mācījās audzēt un pētīt, nodarbojās arī ar tajā laikā aktuālo lopkopību. Tāpat rokdarbi un ēdienu gatavošana bija svarīga darbošanās, īpaši aukstajā sezonā, kad zeme devusies atpūtā. Viss minētais, kā arī citas nodarbes ir mazpulku stūrakmens joprojām. Kustības darbībai padomju laikā bijis pārtraukums, bet līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, tiek atjaunota arī kustība, pateicoties jau citam prezidentam Ulmanim — Guntim, tāpat Ilzei Kļavai un Ilzei Juhņevičai, bez kurām Latvijas mazpulku biedrība nebūtu iedomājama.
Kopumā Latvijā darbojas
ap 120 mazpulkiem. Valdemārpils mazpulks darbošanos atsācis, pateicoties Ritai Rozenbergai un Pastendes mazpulka vadītājai Ligitai Paurai. Anda Dzene, kura Valdemārpils mazpulku sākusi vadīt pirms astoņiem gadiem, atzīst, ka darbošanās notiekot ar pilnu atdevi un vienā laidā. Viņa neslēpj prieku, ka īpaša veiksme ir tad, kad mazpulkā ir darbīgi jaunieši arī vadībā, ar ko sanāk labs tandēms. Valdemārpils mazpulkā katru gadu tiek ievēlēts kāds jaunietis priekšnieka amatā, un katrs ar savu raksturu un talantiem ir liels ieguldījums organizācijā. Par katru, kas līdz šim ir bijis, mazpulka vadītāja ir pateicīga, jo dzinējspēks un iedegšanās jauniešos paceļ arvien augstāku latiņu, kas nosaka arī rezultātu. «Es iesāku ar desmit dalībniekiem, bet nu mūsu pulkā ir 34. Ir arī tādi, kas vēl neiet skolā — tai sauktajā «asniņu» programmā. Ar mazajiem ir interesanti, jo viņi ir ļoti aktīvi,» stāsta A. Dzene, piebilstot, ka ir pat tā, ka bērns iet pirmajā klasē skolā, bet jau piekto gadu darbojas mazpulka «asniņu» grupā. Ir bijis tā, ka bērns iestājas mazpulkā, pēc tam seko pārtraukums, kad nenāk, bet vēlāk atgriežas, par ko ir prieks, jo tas parāda, ka bērns vai jaunietis novērtē praktisku darbošanos, kam ir vērtība, pie kuras gribas atgriezties.
Biedrības «Latvijas mazpulki» simbols
ir četrlapu āboliņš. Katrai lapai ir sava nozīme. Tās ir mazpulku vērtības — čaklas rokas, laba sirds, ass prāts un stipra veselība, kas arī atklāj organizācijas darbības virzienus. Čaklas rokas apzīmē ne tikai aktīvu darbošanos lauku darbos, jo mazpulcēni izstrādā projektus. Pirmais forums, kurā Valdemārpils mazpulks pieteica sevi ar saviem projektiem, bija Ezerē. Tā reize palikusi zīmīga ar to, ka Valdemārpils mazpulks izaudzējis visvairāk sarkano sīpolu no visiem mazpulcēniem valstī. Šos sarkanos sīpolus varēja iegādāties veikalos «Maxima», kur reklāmas baneris popularizēja arī A. Dzenes vadīto mazpulku. Tagad uz banera redzamie bērni ir jau izauguši, un kāds vēl joprojām darbojas mazpulkā. Audzēšana notiek piemājas dārziņos, jo nav vairs tā, kā bijis agrāk, kad katram mazpulkam bija savs dārziņš. Lauku bērniem mājās ir savas saimniecības, un vecāki atvēl zemi, kur darboties.
Mazpulks piedalījies arī projekta konkursā Latvijas cūku pupu genofonda stiprināšanai. Tobrīd Latvijā bija sarežģīta situācija ar cūku pupu šķirnēm, un divu Valdemārpils mazpulka dalībnieču cūku pupas aizgāja genofondos. Tāpat mazpulkiem notiek tirdziņi, kur var izaudzēto un saražoto tirgot. Nopelnītais nonāk paša tirgotāja kabatā. Katrs mazpulcēns atbilstoši vecumam izstrādā savu projektu, kurā lielākās grupas pārstāvji arī pieskaras grāmatvedības jautājumiem. Tie analizē un veic dažādas piezīmes arī par finansēm — cik lieli bijuši ieguldījumi, kāda peļņa vai zaudējumi. Bērns tādā veidā iemācās arī plānot, rēķināt līdzi un izdarīt secinājumus, kas tik ļoti nepieciešams praktiskajā dzīvē ikdienā. Valdemārpils mazpulks piedalījies projektos un audzējis arī Šalotes sīpolus, kā arī sīpolus Latvijas karoga krāsās. Šajā sakarā jāmin, ka bērniem tas ir kā mazs bizness, kur ir iespēja nopelnīt, sadarbojoties ar «Maxima» un «Ezerkauliņiem».
Anda Dzene pastāsta, ka jau ceturto gadu notiek darbošanās mazpulcēnu trušmīļu skolā un divas ģimenes no Valdemārpils audzē šķirnes trušus, ar labiem rezultātiem piedaloties izstādēs. Tas ir ģimenes kopīgs darbs ar pilnu atdevi, kur bez vecāku palīdzības nevar, jo nepieciešami finanšu ieguldījumi. Mazpulka ietvaros ir iespēja individuāli audzēt arī bezšķirnes trušus.
Bērni un jaunieši
mazpulkos tiek virzīti valsts patriotisma tematikā, kur akcents tiek likts uz piederību savai vietai kā vērtībai. Arī karavīru tematika tiek turēta godā projekta «Latviešu karavīrs laikmeta griežos» ietvaros. Ir individuālie projekti, kad, piemēram, tiek cepti kārumi, audzēti ķirbji, gurķi, piparmētras, ķiploki un vēl, un vēl. Valdemārpils mazpulks rīko arī labdarības akcijas, piemēram, lai palīdzētu Talsu dzīvnieku patversmei, ko dara jau astoņus gadus un gūst atbalstu no pilsētas iedzīvotāju puses. Neiztikt arī bez labajiem darbiem, kuros mazpulcēni piedalās, piemēram, atsaucas uz lūgumiem apkārtnē grābt lapas, vākt zarus, sakopt telpas. Tiek iepriecināti arī pensionētie skolotāji dažādos svētkos. Tāpat ir iepriecināti tādi, kam vajadzīga palīdzība malkas kraušanā.
«Man ļoti patīk zibakcijas, piemēram, kad vienkārši pretī nākošajiem Valdemārpils iedzīvotājiem spontāni tiek uzdāvinātas bērzu sulas ar pašdarinātām etiķetēm,» prieku neslēpj Anda Dzene, piebilstot, ka rudenī dāvinot ābolu sulas. «Šogad ar labajiem darbiem mums ir ļoti labi veicies. Esam iesaistījuši arī apkārtējo sabiedrību. Šoruden pie mums bija ciemos organizācija palīdzēsim. lv un labo darbu nedēļas organizētāji, un esam nolēmuši ar ābolu sulu iepriecināt arī viņus. Noformēsim un sūtīsim birojam kā pateicību.»
Pirms diviem gadiem Valdemārpils mazpulks ieguva 1. vietu konkursā «Talsu bruncī ieaustie» nominācijā «Darbīgākā organizācija», kas motivēja virzīties uz priekšu, neļaujot atslābt, tāpēc dalība Zemkopības ministrijas konkursā «Sējējs 2019» bijusi likumsakarīga. Anda Dzene neslēpj uzvaras prieku, parādot arī smago bronzas statuju. Konkursā bijuši daudz kritēriju, darbošanās vairāku gadu šķērsgriezumā, un, laikus apzinot savu dalību, var mērķtiecīgi izpildīt anketas prasības. Anda Dzene komisijai minējusi, ka viņi ir stipri, jo nāk no pilsētas, kas nes stipra cilvēka vārdu. Krišjānis Valdemārs un viņa sasniegumi komentārus neprasa, un mazpulka vadītāja vēlas viņa vārdā nosaukto pilsētu nest gaismā, jo daudzreiz tā ir nepelnīti noputējusi aizmirstībā.
«Man ir moto: «Ir jābūt lepnam, ka nāc no Valdemārpils»,
un mani patiešām kaitina cilvēki, kas Latvijā kļūst atpazīstami, bet savu piederību Valdemārpilij noklusē. Ja tu nelepojies, ka nāc no šīs pilsētas, tas liek aizdomāties,» neslēpj A. Dzene, piebilstot, ka mēs paši esam tie, kas nes vai nenes savas pilsētas vārdu, un no tā ir atkarīgs, vai citi par to ko zinās. Mēs paši pat nezinām, ka Valdemārpils, piemēram, ir pilsēta Latvijā ar visgarāko nosaukumu. «Mums savas pilsētas vārds ir jānes tā, lai mēs, latvieši, zinātu, ka ir tāda pilsēta. Un Krišjānis Valdemārs nav bijis niecīga personība vai zināms tikai Talsu novadā. Viņš ir pasaules līmeņa ievērojama personība. Un Valdemārpils ir vienu gadu vecāka par Latviju, tad mums ir jāaizdomājas pat valstiskā līmenī,» savu sāpi neslēpj Valdemārpils mazpulka vadītāja, uzverot, ka šī pilsēta ir maza daļa no Latvijas.
Mazpulki sadarbojas savā starpā, un rezultātā ir tapis, piemēram, kalendārs, bet 2016. gadā Valdemārpilī noritēja lielā Visas Latvijas mazpulku nometne ar vairākiem simtiem dalībnieku. «Tā kā mazpulkam pamatu Valdemārpilī ielika Rita Rozenberga, viņa vienmēr tiek visur aicināta līdzi, tā ir goda un cieņas lieta. Ja tu nemīlēsi savas saknes, tu nevarēsi arī attīstīties tālāk,» savā pārliecībā dalās A. Dzene.