«Vajag spēcīgākas un efektīvākas pašvaldības»

Rojas novads

Trešdien, 13. novembra vakarā, Rojas kultūras centrā divu stundu garumā norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un laikraksta «Latvijas Avīze» tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai runātu par plānoto administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Iecerēts apvienot Rojas, Dundagas, Mērsraga un Talsu novadu.
Interese no iedzīvotāju puses bija ļoti liela, zāle bija ļaužu pilna. Izjust lielākoties varēja negācijas, neizpratni un nevēlēšanos tikt apvienotiem ar citiem novadiem.
Sākotnēji vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce cilvēkiem sniedza ieskatu par gaidāmo ATR — kāpēc tāda nepieciešama un ko tā varētu mainīt, uzlabot. ATR paredz — Latvijā esošo 119 pašvaldību vietā plānots izveidot 39.
Nevienlīdzība novados
Ministrs skaidroja, ka plaisa starp mazajām un lielajām pašvaldībām tikai pieaug, līdz ar to mazās pašvaldības aizvien mazāk varēs atļauties un attīstīsies, būs sarežģīti strādāt, un, ja nekas nemainīsies, problēmas nekad nebeigsies, bet gan tikai pieaugs. Ņemot vērā, ka sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits reģionos samazinās, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem uzturēt pašvaldību kļūst aizvien dārgāk. Kā piemēru tikšanās vadītājs, «Latvijas Avīzes» žurnālists Ivars Bušmanis minēja, ka 2018. gadā Rojas novadā viens iedzīvotājs maksāja 115,6 eiro gadā par pašvaldības administratīvajiem izdevumiem (2017. gadā — 92,9 eiro), savukārt Talsu novadā, kas ir krietni lielāka teritorija — 82,7 eiro (2017. gadā — 80,6 eiro). «Ir skaidrs, ka publiskajā sektorā nevar palikt tas pats darbinieku skaits, mums vajag efektīvākas un spēcīgākas pašvaldības. Līdz šim pašvaldībās nav vairota ekonomiskā efektivitāte, tāpēc ir jāmaina pieeja. Teritoriju reģionālo attīstības cilpu vajag pārlauzt, jo rezultāts netiek sasniegts,» pauda ministrs. Protams, sāpīgs esot jautājums par cilvēkiem, kuri reformas rezultātā zaudēs darbu, bet šajā gadījumā J. Pūce mudināja skatīties plašākā mērogā, ka ir vajadzīgas lielākas, stiprākas pašvaldības, kas spētu reģioniem piesaistīt uzņēmumus, lai tie nekoncentrētos pārsvarā tikai Rīgā un Pierīgā, kā tas ir pašlaik. «Jāiet daudzi soļi pretī uzņēmējam, ir jāpanāk, ka privātais sektors uzbūvē savu ražotni šeit, reģionā,» teica J. Pūce.
Tāpat šī reforma sniegšot iespēju piedāvāt labākus pakalpojumus, turklāt pakalpojumu grozs būšot krietni plašāks. «Līdz šim pašvaldībām nav noteikti vienādi kvalitātes kritēriji, kas rada nevienlīdzību pakalpojumos, un šī nevienlīdzība pašvaldību vidū tikai pieaug. Mums ir jāiet uz to, lai pakalpojumu groza pieeja ir visiem vienāda,» skaidroja J. Pūce. Tāpat lielākās, spēcīgākās pašvaldībās iespējams piesaistīt labākus speciālistus, īstenot lielākus projektus, uzturēt vienotu infrastruktūru un attīstīt e-pakalpojumus un valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus.
Ministrs sacīja, ka lēmums par reformu ir ļoti liela izšķiršanās un tāda būs vajadzīga arī par pakalpojumu tīkla izveidi. Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir jāmaina domāšana tajā, ka par katru pakalpojumu jābrauc uz pašvaldību, jo daudzi no tiem ir pieejami interneta vidē.
Rojenieki nevēlas apvienoties
Iedzīvotāji ministra skaidrojuma laikā izteica dažādas negācijas un komentārus.
Tā kā rojenieki ir ļoti apmierināti ar pakalpojumu klāstu un tā kvalitāti novadā, viņi uzskata, ka, apvienojot to ar Talsu novadu, viņiem tas vairs nebūs pieejams. Kāda kundze pauda, ka Talsos ir ļoti vāja pašvaldība, tāpēc negrib, ka stipro Roju pievieno Talsu novadam. Ministrs gan mudināja, ka tādā gadījumā rojeniekiem jāiet palīgā talseniekiem. J. Pūce arī minēja vairākus piemērus no citiem novadiem, neļaujot rojeniekiem domāt, ka viņi nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā nespētu jaunajā Talsu novadā ievēlēt pietiekami daudz deputātu no Rojas. Ministrs lika aizdomāties, ka dzīve pēc reformas ieviešanas būs atkarīga no tā, kādus varas kalpus iedzīvotāji paši ievēlēs, tāpēc mudināja visus būt aktīviem.
Tāpat izskanēja izteikumi, ka Talsos nav darbavietu, un kur gan lai paliek visi tie cilvēki, kuri zaudēs darbu. Tika arī uzdots jautājums, vai pašreizējā pašvaldības ēka pēc reformas paliks tukša, uz ko ministrs atbildēja noliedzoši.
Viņš apstiprināja, ka arī turpmāk pakalpojumi būs pieejami te, Rojā. Pilsētu un pagastu pārvaldes palikšot, visām pašvaldībām tiks definēts vienāds pakalpojumu grozs. Turklāt J. Pūce izteica savu patiktu pret valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, viņš grib, lai darbotos arī tie.
Runājot plašāk par reformas gaitu, kāds kungs vēlējās noskaidrot, kāda ir ministra pārliecība par to, vai reforma tiešām tiks apstiprināta arī galīgajā lasījumā, un cik šīs reformas ieviešana izmaksā. J. Pūce teica, ka līdz šim valdība uz reformu skatās ļoti vienprātīgi atbalstoši un viņš ir diezgan pārliecināts, ka to apstiprinās. Runājot par izdevumiem, viņš atklāja, ka ministrijas darbs, kas ieguldīts saistībā ar reformu, esot aptuveni nepilns miljons eiro, savukārt pēc reformas ieviešanas ir plānots piešķirt astoņus miljonus (visām pašvaldībām Latvijā kopā) pašvaldībām darbiem, ko būs nepieciešams veikt reformas ieviešanai. Vēl kāds iedzīvotājs mudināja robežas noteikt tā, kā tās bija pirmskara laikā, bet vēl kāds uzsvēra, ka, ieviešot reformu, netiek ņemts vērā iedzīvotāju viedoklis un vēlmes. Rezumējot tikšanos, no I. Bušmaņa gan izskanēja, ka runa šajā gadījumā nav par vēlmēm, bet gan par vajadzībām.
Tikšanos tuvākajā laikā būs iespējams noskatīties arī videoformātā VARAM mājaslapā, bet pašlaik tas ir jau pieejams VARAM profilā «Facebook» vietnē. Informēsim, kad šādas tikšanās notiks arī pārējos novados.