Latvijas vēsturei, tagadnei un mūžībai

Kultūra

Mūsu — mierlaika — paaudzei neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts ir uzdāvināta. Par šo nelielo zemes stūrīti pasaules kartē ir samaksāta asins cena. Tieši pirms 100 gadiem beidzās trīs dienas ilgusī kauja par Rīgu, kuras rezultātā Latvijas armija no galvaspilsētas patrieca Bermonta karaspēku. 1919. gada 11. novembris bija diena, kad kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Atceroties un godinot Latvijas Brīvības cīņu notikumus un strēlniekus — Sabiles aizstāvjus — biedrība «Pedvāle» un Sabiles kultūras nams īstenoja akciju «Sabiles gredzens».
Pirms 100 gadiem, kad jaundibinātajai Latvijas valstij nācās aizstāvēties no Bermonta dzelzs divīzijas, arī Sabilē pret to stājās 16. latviešu strēlnieku garnizons virsleitnanta Augusta Burbes-Burbja vadībā.
1919. gada 21. oktobrī, veicot māņu manevru un aizejot no Sabiles, strēlnieki ieņēma pozīcijas pie Lielvirbu muižas. 30. oktobrī sadursmē ar bermontiešiem durkļu tuvcīņā krita virsleitnants Augusts Burbe-Burbis, virsseržants Jūliuss Vīksne un kareivis Andrejs Tontegode. 5. novembrī visi trīs tika paglabāti Kuldīgā — Augusts Burbe-Burbis un Andrejs Tontegode Annas kapos, Jūliuss Vīksne — Vācu kapos. Par izrādīto varonību strēlnieki tika apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.
Kārlis Skalbe savulaik rakstīja: «Karā kritušie nepaliek veci. Viņu morāliskais cilvēks paliek arvienu jauns un skaists, mēs atceramies to jaunības un varonības spožumā. Latvju strēlniekus mēs redzam atmiņā tādus, kā viņi aizgāja, mirtēm pušķotām cepurēm. Nāve ir uzglabājusi viņu jaunību un cēlumu. No viņiem nāk nemirstības spožums.» Akcija notika četrās daļās: «Manevrs» — pārgājiens Sabile—Briņķu—Pedvāles muiža—Abavas upe—Mazvirbu muiža—Lielvirbu muiža 21. oktobrī; «Spēka liesma» — sarīkojums ar ugunskuru un strēlnieku dziesmām pļavā zem vītoliem Abavas krastā 30. oktobrī; «In Memoriam» — triju strēlnieku kapu apmeklējums Annas kapos un Vācu kapos Kuldīgā 5. novembrī; «Piemiņa» — Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Pedvāles mākslas parkā.
Tēlnieks, Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja veidotājs Ojārs Feldbergs kopā ar domubiedriem ir radījis memoriālu — vides objektu «Sabiles gredzens» strēlnieku, Sabiles aizstāvju, mūžīgai atcerei. 16 akmeņu loks ar vienu milzeni centrā tagad ir strēlnieku dvēseļu pulcēšanās vieta. Emocionāli spēcīga bija tās atklāšana Lāčplēša dienas mijkrēslī Sabiles sānā, Briņķu kalna pakājē. Desmitiem vietējo iedzīvotāju un atbraucēju nolika svecītes pie katra no akmeņiem. Īpašu svinīgumu notiekošajam deva sešu vīru kopa Latvijas armijas formastērpos. Viņi braši atsoļoja no Lāčplēša ielas, skandējot latviešu strēlnieku dziesmu «Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros…». Gluži kā tautā populārajā dziesmā, cīnītāju un tautas patriotisma garu stiprināja Anniņa no Ķemermiestiņa ar palīdzēm, cienājot ar rupjmaizes rikām, karstu tēju un ugunsūdens malciņu. Dzīvas uguns siltums un kopīgas vēstures skarbāko notikumu atgādinājums bez liekiem vārdiem cieši stiprināja vienotību un patriotisma izjūtu.