Lāpu gājienā runāja par zilo zemeni un lielo ideju

Kultūra

Lāčplēša dienas pievakarē plašs visu paaudžu talsenieku pulks devās lāpu gājienā no sporta nama līdz piemineklim «Koklētājs». Tur notiekošais šogad bija Talsu Kristīgās skolas pārziņā, un ne viens vien pēc tam atzina, ka šī skola latiņu pacēlusi ļoti augstu, savus audzēkņus — karoga nesējus un orķestra dalībniekus — ietērpjot no filmu parka «Cinevilla» aizlienētos strēlnieku šineļos.
Daža mamma neslēpa, ka, savu dēlu tādās drānās redzot, notrīcot sirds, bet manī tas pastiprināja izjūtu, ka lāpu gājienā katrs kļūst gluži vai par masu skatu dalībnieku. Galvenie varoņi ir citi, tos savās runās piemin amatpersonas, kamēr masu skatu dalībniekus vieglāk ir nostādīt pa vietām un iekļaut kopējā plūsmā, bet grūtāk ir viņos ielikt īsto saturu, noskaņu, pateicību. Būsim godīgi, lielākā daļa lāpu gājiena dalībnieku, nesot lāpas un lukturīšus, runā ne jau par brīvības cīņām, bet par sadzīviskām lietām, dūmojošo lāpu smaku, gurstošām kājām un skolā piedzīvoto. Tomēr arī par to varam būt pateicīgi, vai ne? Par to, ka no mums tiek prasītas vien sīkas, ikdienišķas varonības, kas paģēr tikai iekšējā kūtruma, slinkuma, nenovīdības bojāeju, nevis apdraud mūsu pašu dzīvību.
«Cīņa par to, lai saglabātu brīvību un neatkarību, turpinās arī šajās dienās,» uzrunā norādīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. Viņš minēja tādas īpašības kā drosme un godaprāts, bez kurām neviena cīņa nav uzvarama, un rosināja domāt, ko mēs katrs varam darīt, lai vairs nekad nepieļautu tādus notikumus, uz kādiem ik gadu atskatāmies.
Septītās dienas adventistu Talsu draudzes mācītājs Andris Pešelis mudināja ievērot Kristus doto pamudinājumu — darīt otram tā, kā gribam, lai dara mums. Citādi redzam, ka valsts gan ir brīva, tomēr cilvēki izvēlas braukt no tās projām. Viņš pieminēja žurnālistes Sandras Veinbergas lietoto terminu «zilā zemene», ar to domājot ko īpašu, kas saistās ar noteiktu vietu, un sprieda, ka Talsu gadījumā izaicinājums ir — palikt pilsētai kalnā, nosargājot un veicinot savu gaišumu. Tam nevajagot investīcijas ārējās lietās, bet gan — sirdī.
Latvijas Politiski represēto apvienības Talsu novada nodaļas vadītājs Vilis Ieviņš sprieda — lāpu gājiena dalībnieku pulka skaitliskā augšana liecina par to, ka valsts iet pareizajā virzienā.
Savukārt Talsu Kristīgās skolas direktore Inguna Gruzniņa vērtēja, ka Latvijas brīvība un tautas neatkarība visos laikos bijusi liela ideja. «Domāju, ka manas paaudzes, manu bērnu un bērnubērnu paaudzes lielajai idejai vajadzētu būt — nosargāt Latvijas brīvību un neatkarību,» viņa pauda.