«Mums ir citi lauksaimniecības produkti, citas iespējas un riski»

Personības

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle ir ekonomists un politiķis, bijis apvienības «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs, Saeimas deputāts, finanšu un satiksmes ministrs vairākās valdībās. Kopš 2004. gada R. Zīle ir Eiropas Parlamenta deputāts, pārstāvot Nacionālo apvienību ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK». Oktobra sākumā Briselē ar viņu tikās Latvijas plašsaziņu līdzekļu pārstāvji.
Roberts Zīle: — Kā savas grupas koordinators Transporta komitejā aizstāvēšu Latviju cīņā par iespējami mazāk negodīgas t. s. mobilitātes pakotnes transporta nozares sociālo garantiju piemērošanas uzspiešanu mūsu uzņēmējiem, kas patiesībā grauj konkurenci un vienotu Eiropas Savienības tirgu.
Kā Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas biedrs iestāšos par iespējami vienlīdzīgāku nākamā ES daudzgadu budžetu Latvijai, īpaši lauksaimniecības politikā.
Kā «Rail Baltica» sadarbības grupas dibinātājs turpināšu regulāras viedokļu apmaiņas ar projekta atbildīgajām pusēm Eiropas Parlamentā (EP), Eiropas Komisijā, Eiropas Padomē un starp iesaistīto valstu lēmējiem, veidojot tādu politisko signālu valdībām un projekta izstrādātājiem, kas veicina pēc iespējas pārskatāmāku un ātrāku projekta realizāciju.
— Runājot par atvērto trialogu saistībā ar mobilitātes pakotni, Latvijas un citu mūsu reģiona valstu autopārvadātāju nozarei jārēķinās ar diezgan lielām problēmām.
R. Z.: — Mēs ar Linkaiša kungu septembrī tikāmies ar autopārvadātājiem Rīgā, Satiksmes ministrijā, pārrunājām taktiku un kas viņus sagaida. Mūsu satiksmes ministrs Briselē bija vasarā kopā ar astoņiem satiksmes ministriem no Austrumeiropas un Centrālās Eiropas, viņi tikās ar jaunievēlētā EP Transporta komiteju. Tas parādīja, ka interešu jautājumos mūs skaitliski apspēlē. Dzirdējām praktisko pusi — absurdo informāciju, ka ik mēnesi jādzenā tukša kravas automašīna un ka zaļie par to klusē. Tas Eiropas Parlamentā netiek sadzirdēts arī no zaļo pozīcijas, un paredzu sliktas sekas. Latvijas Autopārvadātāju asociācija «Latvijas auto» Eiropā nebija dzirdama, lietuvieši ir aktīvi, poļi un citi arī. Izrādās, «Latvijas auto» strādā ar Krievijas un NVS tirgu, un tie, kas nav «Latvijas auto» biedri, strādā ar Eiropas tirgu.
— Vai esat gatavs kandidēt uz Latvijas Bankas vadītāja amatu?
R. Z.: — Šāda ziņa parādījās apmēram pirms gada, teicu, ka neesmu profesionāls futbolists, kuru tā nevar vienkārši pārdot. Tas nav nopietni šajā situācijā. Es palikšu tur, kur esmu tagad ievēlēts. Skaidrs, kas man šis jautājums, tāpat kā nacionālajai apvienībai, ir ļoti svarīgs. Ir būtiski, kurš pēc Ilmāra Rimšēviča visas šās situācijas, kāda ir ap šo jautājumu, ieņems viņa amatu. Šim bankas prezidentam jābūt ievēlētam ar lielu Saeimas vairākuma deputātu atbalstu.
Šim cilvēkam ir jābūt no banku sektora, ar ļoti lielu starptautisku jaudu, labu pieredzi. Tādi cilvēki Latvijā ir. Ilmāra Rimšēviča Latvijas balss Eiropas Centrālajā bankā pēdējo divu gadu laikā nav tāda, kā vajadzētu būt.
— Kāda šobrīd ir situācija ar «Rail Baltica»?
R. Z.: — Šobrīd nepatīkama situācija ir ar Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūvi. Pašlaik pēc neveiksmīgā sadārdzinājuma, nepaskaidrojot, kas īsti ir ar tiem 200 miljoniem eiro, tas met ēnu uz visu projektu. Ja šo ēnu no sabiedrības uzticības viedokļa nenoņem, tad projektam lielā mērā pazūd ticamība un pozitīvā gaisotne. Otra lieta, kas nedaudz apdraud projektu, ir pieeja, kādā savienojot Eiropas finanšu instrumentu, kurā ir aptuveni desmit miljardi eiro, no kā mēs rēķināmies dabūt lielu daļu naudas, lai šo projektu pabeigtu. Jautājums ir, vai paliks pašreizējā Parlamenta pozīcija par to, ka līdz 2023. gadam Polija, Ungārija, Rumānija un citas kohēzijas valstis tur savu naudiņu kabatā, līdzīgi kā kohēzijas naudu saviem lielajiem projektiem un nedod citiem un kā tas bija ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu, kur 30% no šīs naudas bija brīvā konkurencē. Redzēsim, kā tas beigsies, jo pretējā gadījumā «Rail Baltica» varētu pietrūkt naudas plūsmas. Projektu noteikti vajadzētu pabeigt nākamajā septiņgadē, 2026.—2027. gadā.
— Zemnieki vairāk uztraukušies par tiešmaksājumiem un subsīdijām, kas gaidāmas nākamajā periodā, varbūt vajadzētu uztraukties par to, ka jaunā Eiropas Komisijas virzība ir uz zaļo politiku un tas varbūt radītu Latvijas zemniekiem sarežģījumus?
R. Z.: — Jaunajai Eiropas Komisijai vides aspekts ir daudz lielāks. Tā var ielikt vides aspektu jebkurā nozares sektorā, tai skaitā lauksaimniecībā. Tā ir bīstamība, jo viņiem apkārt ir «Green Peace» aktīvisti, tur ir daudz pārspīlējumu.
Mēs mēģināsim ietekmēt sabalansētu viedokli, ka ikvienai dalībvalstij ir iespēja lemt pašai, jo katra valsts ir citādāka, mēs nevaram būt līdzīga Kiprai, Itālijai. Mums ir citi lauksaimniecības produkti un citas iespējas un riski. Līdz ar to tas, ko vēlētos palīdzēt šeit kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, ar Zemkopības ministriju Latvijā lielā mērā strādājot kopā, lai Latvijā mēs varētu pieņemt puslīdz nesavtīgu, labu kompromisu starp tradicionālo un zaļo lauksaimniecību un lai Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika, kas stāsies spēkā uz nākamajiem septiņiem gadiem, netraucētu.

Roberts Zīle
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/
Nacionālā apvienība ««Visu Latvijai!» — «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK»
Loceklis
Ekonomikas un monetārā komiteja
Transporta un tūrisma komiteja
Aizstājējs
Budžeta komiteja