«Atspēkot mītus nākas gandrīz katrā otrajā konsultācijā»

Veselība

Jau vairākus mēnešus Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pacientus pieņem talseniece Anete Šteinberga — pēc profesijas gan uz papīra, gan sirdī Anete ir uztura speciāliste. Laikā, kad sociālajos tīklos parādās arvien vairāk mītu un puspatiesību, viņa aicina trenēt kritisko domāšanu un dzirdēto rūpīgi izvērtēt.
— Pastāsti nedaudz vairāk par saviem darba pienākumiem un ikdienu!
— Pēc profesijas esmu uztura speciāliste ar Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grādu veselības aprūpē. Ikdienā baltajā halātiņā esmu sastopama Talsu veselības centrā un Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Ventspils un Talsu filiālē, kur konsultēju ambulatoros un stacionāra pacientus, kā arī pielāgoju uztura terapijas plānus sarežģītākos stacionāros gadījumos. Paralēli tam vadu dažādas meistarklases, lekcijas un realizēju veselības veicināšanas projektus.
— Cik liela ir cilvēku interese par jautājumiem, kas saistīti ar uzturu un svara korekciju?
— Ēdiens ir cilvēka neatņemama dzīves sastāvdaļa, tādēļ interese par uzturu kļūst lielāka — arī uz konsultācijām pie uztura speciālistiem nāk arvien vairāk cilvēku. Tomēr šī profesija Latvijā ir salīdzinoši jauna un dažreiz nākas saskarties ar priekšstatu, ka uztura speciālists tikai palīdz cilvēkiem notievēt. Liekais svars un aptaukošanās neapšaubāmi ir ļoti bieži sastopama problēma uztura speciālista praksē, bet patiesībā ir arī virkne citu slimību, piemēram, podagra, nieru slimības, celiakija, gremošanas trakta slimības, stāvokļi, kad slimnieks barojams caur zondi, onkoloģiskās saslimšanas un vēl daudzi citi gadījumi, kuros uztura terapija ir viens no galvenajiem ārstēšanas terapijas aspektiem. Turklāt viss nebeidzas tikai pie kaloriju skaitīšanas — ir gadījumi, kad īpaši jāseko līdzi urīnskābes, kālija, fosfora, olbaltumvielu, purīnvielu un citu uzturvielu daudzumam uzturā. Dažreiz ir jāizvairās no specifiskiem produktiem vai jāievēro īpaši porciju lielumi atsevišķām produktu grupām, lai izvairītos no slimības uzliesmojumiem vai stāvokļa pasliktināšanās.
— Cik bieži praksē nākas sastapties ar mītiem, kas aizgūti no apšaubāmiem avotiem?
— Atspēkot mītus nākas gandrīz katrā otrajā konsultācijā un teju katrā lekcijā vai meistarklasē, kuru vadu. Internetā ceļo neaptverams daudzums nekorektas informācijas, un tā ir milzīga problēma, kas skar ne tikai uztura jomu. Vienā no lekcijām, ko vadīju grūtniecēm, kāda topošā māmiņa stāstīja, ka draudzene bija kategoriski iebildusi pret gāzēta ūdens dzeršanu grūtniecības laikā, jo tas nodarot sāpes mazulim — tā esot rakstīts internetā.
Kā ir realitātē? Gāzētu ūdeni iesaka aizcietējumu gadījumā, kā arī grūtniecības toksikozes (tautas valodā saukts arī par rīta nelabumu, kas ir īpaši izteikts pirmajā trimestrī) gadījumā, jo tas varētu mazināt simptomus. Vēl kāda cita māmiņa stāstīja, ka draudzene grūtniecības laikā bija pilnībā atteikusies no kanēļa, jo internetā bija izlasījusi, ka tas var izraisīt spontāno abortu. Ja iedziļinās pētījumos, kanēlis patiešām var paaugstināt risku, bet tikai tad, ja tas tiek lietots lielās terapeitiskās devās, kas jau ir uztura bagātinātāju formā, savukārt saprātīgi kulinārie daudzumi ar paaugstinātu priekšlaicīgu dzemdību risku netiek saistīti. Joprojām aktuāli ir mīti par to, ka pēc 18.00 nedrīkst ēst, ka kokosriekstu eļļa ir vislabākā, ka augļu cukuru jeb fruktozi var ēst bez mēra, ka svara samazināšana nozīmē tikai salātlapu graušanu, ka aptaukošanās var būt veselīga (vesels jebkurā izmērā), ka maize jāizslēdz no uztura un galdā nedrīkst celt arī kartupeli. Uztura ieradumu maiņa prasa gribasspēku, tāpēc savu uzvaras gājienu joprojām turpina apšaubāmi uztura bagātinātāji un kokteiļi, kas tiek reklamēti kā ātras brīnumzāles pret katru kaiti un lieko kilogramu.
— Ko iespējams darīt, lai pārbaudītu izskanējušo apgalvojumu patiesumu?
— Viens no drošākajiem avotiem ir oficiālās speciālistu asociāciju, slimnīcu un klīniku mājaslapas, oficiālās vadlīnijas, uztura ieteikumi un zinātniskās datu bāzes. Uztura mītu izplatīšanās iemeslus varētu iedalīt trīs kategorijās. Pirmkārt, kritiskās domāšanas trūkums. Cilvēka prāts neapzināti veido domu gājienus jeb kognitīvos aizspriedumus, kas ierobežo spēju kritiski izvērtēt informāciju. Kritiskā domāšana ir disciplinēts un apzināts prāta process, ko ir iespējams apgūt un uztrenēt. Lai domātu kritiski, ir jāiemācās atpazīt un kontrolēt kognitīvos aizspriedumus. Lai atsijātu aplamo informāciju, tā vienmēr jāizvērtē pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, zinātniskajiem pamatojumiem. Otrs uztura mītu izplatīšanās iemesls ir kļūdas pētījumu secinājumos, metodoloģijā un statistikā. Reizēm rodas iespaids, ka ar pētījumiem var pierādīt visu, bet pārsvarā tas ir tā iemesla dēļ, ka tiek izdarīti nepareizi un pētījuma dizainam neatbilstoši secinājumi. Visi pētījumu veidi nav vienlīdz stiprs zinātnisks pamatojums. Zinātnisko pierādījumu hierarhijas zemākajos līmeņos ir pētījumi ar dzīvniekiem, pētījumi laboratorijas mēģenēs, savukārt visspēcīgākie pierādījumi ir lielas meta analīzes vai sistemātiskie apskati, kurās izanalizēti ļoti daudzi pētījumi un apkopoti rezultāti. Dažreiz medijos lasāmie sensacionālie atklājumi balstās tikai uz vienu pētījumu, kas veikts uz laboratorijas žurkām vai pelītēm. Trešais iemesls ir godīgas kļūdas, no kurām izvairīties varētu tikai ar padziļinātu zināšanu bāzi attiecīgajā jomā. Tā, piemēram, internetā klejo endorfīnu diēta, kas apgalvo, ka tajā iekļauti produkti, kas ir dabīgi bagāti ar endorfīniem jeb laimes hormoniem. Patiesībā neviens pārtikas produkts nesatur jau gatavus endorfīnus, bet tikai vielas, kas varētu stimulēt endorfīnu izdalīšanos smadzenēs.
Šī ir plaša tēma, ko nevar paspēt izrunāt vienā konsultācijā vai kādās meistarklasēs, bet tajā pašā laikā tās ir lietas, ko ir ļoti būtiski saprast, lai varētu orientēties informācijas gūzmā. Tādēļ šai tēmai 26. novembrī 18.00 Talsu novada pašvaldības mazajā zālē tiks veltīta atsevišķa lekcija.
— Aizvien biežāk padomus saistībā ar fitnesu un uzturu dod influenceri (sociālo tīklu slavenības ar ievērojamu sekotāju skaitu). Cik liela ietekme uz sabiedrībā valdošajiem uzskatiem, tavuprāt, ir šiem cilvēkiem?
— Vienmēr ir jāsaprot un jāizpēta, kāda kvalifikācija ir cilvēkam, kurš sniedz uztura padomus. Uztura speciālists ir ārstniecības persona ar augstāko medicīnisko izglītību, un Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura programma «Uzturs» ir vienīgā programma Latvijā, kas sagatavo uztura speciālistus profesionālai darbībai. Arī ārstiem par uzturu māca ļoti maz — Medicīnas fakultātē sestajā studiju gadā ir izvēles kurss, kur padziļinātāk iespējams apgūt uztura jautājumus, tādēļ bieži vien arī mediķu zināšanu bāze par uzturu ir atkarīga no pašu ieinteresētības.
Reizēm cilvēki sevi sauc par uztura speciālistiem, lai gan viņiem nav atbilstošas profesionālās kvalifikācijas. Pēdējā laikā parādās arvien vairāk uztura konsultantu, treneru, nutriciologu un citu padomdevēju, kuru azotē parasti ir vien pāris mēnešu garas apmācības, bet kuri nevilcinās dot visdažādākos ieteikumus attiecībā uz uzturu. Arī influenceri un blogeri (komentāru rakstītāji tīmekļa žurnālā jeb emuārā — A. B.) bieži vien neskopojas ar padomiem. Lielbritānijā par šo tēmu tika veikts interesants pētījums — pētnieki analizēja blogus, kuros tika sniegti uztura padomi. Rezultātā tika secināts, ka astoņos no deviņiem gadījumiem sociālo tīklu influenceru dotie padomi saistībā ar fitnesu un uzturu ir pilnīgi aplami, un ierasta prakse ir pasniegt savu viedokli kā pierādītu faktu. Tas ir bīstami, jo šādi pašpasludinātie speciālisti sasniedz lielas auditorijas un nav nekādu regulējošo aktu attiecībā uz informācijas plūsmu. Protams, reizēm tie tiešām būs vienkārši un labi veselīga uztura ieteikumi, un, ja cilvēkam nav nekādas pavadošās slimības, kur būtu stingri jāseko līdzi specifiskām uztura lietām, tad viss būs kārtībā. Tomēr realitātē neizpaliek gadījumi, kad pēc pseidospeciālista ieteiktās diētas rodas uzturvielu deficīts, veselība tiek sabojāta un papildus tiek ieteikti mistiski uztura bagātinātāji. Tā ir bīstama spēle, tādēļ cilvēks pats ir atbildīgs par to, kur smeļas informāciju un kam uztic savu veselību.