Talsu pamatskolai piešķir papildu līdzekļus. «Redzams, ka šai skolai nauda gājusi garām gadu desmitiem»

Izglītība

31. oktobra Talsu novada domes sēdē deputāti ar plašu viedokļu apmaiņu un neviennozīmīgu balsojumu nolēma pārvirzīt līdzekļus 129 739,40 eiro apmērā Talsu pamatskolai. Sākotnēji līdzekļi projekta ietvaros bija paredzēti Sabiles pamatskolai, kura neizpildāmo kritēriju dēļ finansējumu tomēr nevar dabūt.
Startējot Eiropas Savienības specifisko atbalsta mērķu (SAM) projektā, Talsu novada pašvaldība tajā iesaistīja četras skolas: Talsu Valsts ģimnāziju, Talsu 2. vidusskolu, Talsu pamatskolu un Sabiles pamatskolu. Projekta iesniegšanai bija noteikti kritēriji, kuri bija jāizpilda. Lai skola piedalītos projektā un tās infrastruktūrā ieguldītās izmaksas būtu attiecināmas, mācību iestādē ir jābūt 200 skolēniem. Audzēkņu skaits Sabiles pamatskolā 1. septembrī bija 115. Un, kā domes sēdē atzina skolas direktore Rudīte Blāze, tendence katru gadu šim skaitam ir pavisam nedaudz, tomēr samazināties.
Jautājumu par bažām, vai skola projekta beigās atbildīs nosacījumiem, aktualizēja Izglītības un zinātnes ministrija. Spriežot ar ministriju par iespējamajiem risinājumiem, kā produktīvāk šā projekta ietvaros strādāt tālāk, izkristalizējās vairāki varianti. Viens no risinājumiem bijis apvienot vairākas iestādes. Otrs — izņemt skolu no projekta un segt izdevumus no pašvaldības līdzekļiem, kas līdz šim bijuši (ir jau iegādātas tehnoloģijas un mēbeles). Trešais — nedarīt neko un domāt, ka, iespējams, sasniegs nepieciešamo bērnu skaitu. Deputāti kopā ar novada izglītības pārvaldi un attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļu nosprieda, ka visprātīgākais būtu otrais variants.
Cīņa starp skolām par naudu
Tā kā līdzekļi — 129 739,40 eiro — ir ievērojama summa, notika rīvēšanās, kura no trīs Talsu pilsētas skolām papildu naudu dabūs (katrai no skolām jau ir piešķirta pamata summa, par ko jau tiek iegādātas mēbeles un tehnoloģijas). Varianti no deputātu puses sākotnēji izskanēja dažādi — sadalīt vienlīdzīgi trīs daļās visām skolām, sadalīt naudu, ņemot vērā skolēnu skaitu, vai sadalīt naudu, vērtējot skolēnu skaita pieaugumu, bet izskanēja arī priekšlikumi visu naudas summu piešķirt vienai konkrētai skolai. Tā kā oktobra sākumā deputāti nespēja nonākt pie kopsaucēja, jautājums tika atlikts, nosakot, ka līdz nākamajai domes sēdei, proti, 31. oktobrim, skolu direktoriem ir pašiem jāsatiekas un jāizdiskutē šis jautājums, un tad ar konkrētu priekšlikumu jāvēršas pie deputātiem.
31. oktobra domes sēdē, kad bija jābalso par lēmumu, tika sniegts ieskats, kā noritēja tikšanās un kas ir izlemts. Lai arī deputāti norādīja, ka jāsatiekas skolu vadībai, Talsu pamatskolu pārstāvēja direktore Dina Bičule un Talsu Valsts ģimnāziju direktors Gundars Sebris, bet Talsu 2. vidusskolu — deputāts Andis Astrātovs, kurš ir direktora Oļega Solovjova partijas «Talsu novada attīstībai» biedrs. Kad par to tika saņemti pārmetumi no partijas «Mēs — Talsiem un novadam», ka sarunās skolu vajadzēja pārstāvēt kādam no izglītības iestādes vadības, O. Solovjovs to atspēkoja, apgalvojot, ka A. Astrātovs orientējas jautājumā un ir zinošs par konkrēto situāciju. A. Astrātovs vēl piebilda, ka nesaskata tajā problēmas, jo ir šīs skolas bijušais audzēknis un tur mācās arī viņa bērni… Sarunas esot ilgušas aptuveni divas stundas, bet, kā sacīja G. Sebris, pie vienota viedokļa viņiem gan neizdevās nonākt. Gan D. Bičule, gan G. Sebris uzskatīja, ka visu summu vajadzētu piešķirt Talsu pamatskolai, jo tā vēsturiski visvairāk atstāta novārtā. Bet, tā kā vienprātības nebija, deputātiem lemšanai tika piedāvāts variants summu sadalīt izglītības iestādēm pēc skolēnu skaita uz 2019. gada 1. septembri, vērtējot tieši audzēkņu skaitlisko pieaugumu. Tas nozīmētu, ka Talsu Valsts ģimnāzija nesaņemtu neko, Talsu pamatskola saņemtu vien 10 242 eiro, bet visu pārējo — Talsu 2. vidusskola. Un otrs variants lemšanai, ko piedāvāja deputāte Ilva Norenberga, bija sadalīt naudu visām skolām pēc audzēkņu skaita. Rezultātā pēc garām un plašām diskusijām gan radās vēl viens variants — visu naudu piešķirt Talsu pamatskolai —, kas arī guva balsu vairākumu.
Lai pamatskola neiznīktu
Uz domes sēdi bija ieradusies D. Bičule, kura aicināja deputātus piešķirt finansējumu Talsu pamatskolai. «Mēs esam līdzvērtīga skola blakus citām, un uzskatu, ka arī mūsu bērni ir pelnījuši kvalitatīvu izglītību atbilstoši jaunajām kompetencēm. Mēs jau ļoti ilgus gadus nevaram tikt pie jaunas sporta zāles un stadiona, un, protams, ka vecāki, vedot savus bērnus uz mācību iestādi, izvērtē tās vidi. Ja man pēc dažiem gadiem prasīs, kāpēc mums nav skolēnu skaita pieauguma, tad šis arī būs galvenais iemesls,» pauda D. Bičule.
«Ar šiem līdzekļiem mēs varētu pienācīgi sakārtot skolas vidi. Arī Talsu 2. vidusskola nav spīdoša, arī mums ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, ir daudz telpu, kurās nepieciešams veikt remontdarbus. Mēs mērķtiecīgi vairāku gadu garumā strādājam pie tā, lai piesaistītu skolai audzēkņus. Un, ja gribam skatīties uz šo jautājumu godīgi, mums ir jāieskatās Ministru kabineta noteikumos,» teica O. Solovjovs.
«Uzskatu, ka atbalsts jāsniedz nevis tiem, kuri dažādu apstākļu dēļ ir panākuši skolēnu skaita pieaugumu, bet tiem, kuriem šo pieaugumu nav izdevies panākt. Un pašvaldībai jācenšas līdzsvarot vienmērīgu attīstību,» pauda G. Sebris.
«Jāatzīst, ilgu laiku nebiju bijis Talsu pamatskolā, bet, kad aktualizējās šī tēma, skolu apmeklēju. Mani pārsteidza divas lietas. Viena — skolas nožēlojamais stāvoklis, jo uzreiz bija redzams, ka šai skolai nauda ir gājusi garām gadu desmitiem. Tās tradīcijas vēsturiski izveidojušās tādas — ja direktors ir arī deputāts, skola tiek pie naudas, ja ne, tad skola naudu neierauga. Otra lieta, kas pārsteidza, — tur ir daudz bērnu un pēdējos gados ir pieaugoša tendence, un to var vērtēt kā skolotāju profesionalitātes rādītāju. Kolēģi, mēs riskējam pārskatāmā nākotnē nonākt situācijā, kad Talsu 2. vidusskolai nāksies būvēt klāt papildu korpusu, bet Talsu pamatskolu ieraudzīt kā pamestu graustu. Tāpēc aicinu visu summu novirzīt Talsu pamatskolai,» viedokli izteica deputāts Edmunds Demiters. Arī citi deputāti pauda līdzīgas pārdomas, Talsu pamatskolu salīdzinot ar bāreni; esot nepieciešams izlīdzināt netaisnību, kas bijusi līdz šim; atšķirīgā situācija skolās esot absurda u. tml. Turklāt deputāts Edgars Zelderis lika aizdomāties, ka problēma slēpjas dziļāk, proti, kāpēc skolu direktori ieņem un drīkst ieņemt deputāta vietu. «Uzskatu, ka par šo jautājumu deputātiem (O. Solovjovam un G. Sebrim) būtu jāatturas no balsojuma, lai lēmums būtu objektīvs,» aicināja E. Zelderis. Tas gan nenotika.
Rezultātā «par» visas summas piešķiršanu Talsu pamatskolai balsoja Dainis Karols, Miervaldis Krotovs, Normunds Tropiņš, Edmunds Demiters, Alfons Spēks, Tabita Kalniņa, Inga Gluzda, Gundars Sebris, Edgars Zelderis, Ilva Norenberga un Lauris Pīlēģis. «Pret» nebalsoja neviens, bet «atturas» — Oļegs Solovjovs, Andis Astrātovs, Gerda Zeberiņa, Ģirts Kalnbirze, Daiga Feldmane un Sandra Pētersone.
Tā kā tika nolemts piešķirt visu naudas summu Talsu pamatskolai, bija nepieciešams lēmumprojektā iekļaut papildu punktu par vēl 10 000 eiro piešķiršanu nākamā gada budžetā, lai izstrādāto būvprojektu Talsu pamatskolai varētu sadalīt daļās, jo pašlaik tas ir izstrādāts kopējs visai skolai. Deputāti to atbalstīja.
Pēc sēdes vaicājot D. Bičulei, ko viņa domā par deputātu lēmumu, viņa pauda lielu prieku: «Mēs vienmēr esam glābti tikai avārijas situācijās, kad kaut kas plīst vai lūst. Skolai kopumā nav veikti lielāki uzlabojumi ne laikā, kad es tur biju skolniece, ne arī tagad, kad vadu skolu. Gadiem mums nekas nav dots, tāpēc ļoti augstu novērtēju šādu lēmumu.» Par piešķirtajiem papildu līdzekļiem skolā iecerēts izremontēt sešas klases un uzstādīt interaktīvās tāfeles. Ja līdzekļi ļaus, iespējams, arī iegādāties planšetdatorus.