Vislabākais ir pašu dārzā izaudzētais

Viedokļi

Šoreiz «Talsu Vēstīs» lasāmi vairāki materiāli par bioloģisko saimniekošanu un tās attīstību Latvijā. Viedokļi un uzskati dažādi, bet neviens no uzrunātajiem neteic, ka šādam saimniekošanas veidam nevajadzētu būt. Tieši otrādi — saimniekot videi draudzīgi aktuāli ne tikai bioloģiskajā saimniekošanā, bet arī konvencionālajā, kur vides prasībām tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība.
Vairāku gadu garumā avīzē rakstot par lauksaimniecības jautājumiem, ne reizi vien no saimniekiem dzirdēts, ka daudzi bioloģiskās saimniecības veidu izvēlējušies, jo arī sniegtais finansiālais atbalsts ir dāsnāks, bez tā būtu daudz grūtāk. Ir dzirdēts arī pretējs uzskats, ka šāda saimniekošana nekur neder, jo ražas iegūst mazas un tā ir sava veida lauksaimniecības imitācija, kas dāsni atbalstīta. Savukārt zinātnieki pauž, ka, gudri un pārdomāti bioloģiski saimniekojot, var iegūt pietiekami augstas ražas. Arī vides jautājumiem nākotnē būs pievērsta arvien lielāka uzmanība konvencionālajā saimniekošanas sistēmā, kā tas jau novērots citviet pasaulē.
Mani priecē Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtie dati, kas rāda, ka mūsu pusē bioloģisko saimniecību skaits ir pietiekams un arī jomas, kurās tās darbojas — dažādas: piena lopkopība, putnkopība, biškopība, augļkopība un aitkopība. Ciemojos pie viena no saimniekiem Ģibuļu pagastā, kurš audzē bioloģiskos gaļas liellopus un nodod tos izsoļu namiem. Jautāts, vai šādu gaļu piedāvātu arī tiešajā tirdzniecībā, viņš sarunā aizbildinās, ka prasības, lai to izdarītu, ir daudzas un pašlaik nepaceļamas, jo prasa zināmus ieguldījumus. Tomēr pats šo liellopu gaļu ir ēdis un teic, ka tādu veikalos nopirkt pie mums nav iespējams. To apliecina arī manas kolēģes veiktais lielveikalu apskats. Tas rāda, ka laukos veikalos bioloģisko produkciju iegādāties ir ierobežotas iespējas. Situāciju vienīgi glābj, ka cilvēkiem ir dārziņi, labi paziņas laukos, kas izaudzēto var piegādāt, un zināms, ka tas tiešām audzēts bez kārtīgas minerālmēslu vai citu augu aizsardzības līdzekļu devas. Lai burkāns ir līks ar tārpa kodumu — vismaz zināms, ka tā audzēšanā mazāk izmantotas dažādas vielas, lai tas būtu perfekts!
Latvijā preču zīmēm lieto dažādus apzīmējumus — ir bioloģiskās produkcijas marķējums, ir zaļā un bordo karotīte… Ir populāri reklamēt, ka šis un tas audzis Latvijā. Kad uzzinu, ka ir audzētāji, kas Latvijā augušajiem āboliem sešas reizes sezonā kaut ko virsū pūš, lai sārtvaidži būtu smuki, vai kartupeļi vairākkārt saņēmuši aizsardzību pret to vai šito slimību, lai iegūtu labu ražu, paliek mazsvarīgi, no kurienes konkrētais produkts nācis. Domāju, ka tā es viena neuzskatu. Paskatoties, kas pavasaros notiek apkārt piemājas dārzos, lauciņos un pat uz daudzdzīvokļu māju balkoniem, šķiet, ka cilvēki izprot, ka paša izaudzēts ir daudz vērtīgāks, veselīgāks, jo sevi peļņas un mistisku standartu dēļ neindēsim nost! Piekritīsiet, ka pašu audzētiem dārzeņiem, augļiem, vistiņai vai cūciņai ir cits smeķis!