Saimniecību attīsta pašu spēkiem

Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecībā «Buļļi» Ģibuļu pagastā saimnieko Edvīns Dombrovics ar ģimeni. Viņi nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu. Sarunā saimnieks atzīst, ka šajā vietā 90. gadu vidū visu sācis no jauna. Tagad redzams, ka izdarīts ir ļoti daudz. Pirms pieciem gadiem saimnieki izvēlējušies kļūt par bioloģisko saimniecību.
Vietā, kur atrodas saimniecība, 1997. gadā bija maza būdiņa un siena šķūnis. Edvīns ar ģimeni dzīvojis Valdemārpilī, un pirmie turētie lauksaimniecības dzīvnieki bija ap 20 zirgi Lub-ezerē. Tā kā zeme Ģibuļu pusē bija, braukuši vākt barību dzīvniekiem un to veduši uz Lubezeri. Kad sapratuši, ka šāda braukšana nav izdevīga, ģimene nolēmusi, ka visam jābūt vienuviet. Tā zirgi atvesti uz Ģibuļiem, un saimnieki lēnām sākuši attīstīt saimniecību. Pirmais tapis stallis zirgiem. Tagad saimniecība var lepoties ne tikai ar sakoptu dzīvojamo māju, bet arī dzīvnieku un tehnikas novietni, skaisti iekoptu apkārtējo vidi. Īpašu mājas apkaimi padara arī turpat esošās ganības, kur dienā, kad saimniecībā esam mēs, redzami gaļas liellopi.
Lai gan sākumā turēti zirgi, ar laiku sapratuši, ka šī nodarbe neatmaksājas, un dzīvnieku skaits lēnām samazināts. Bijušas arī piecas slaucamās govis. Pienācis brīdis, kad saimnieki bija izvēles priekšā — attīstīt piena lopkopību vai gaļas liellopu audzēšanu. Izvēle par labu bija gaļas liellopiem, jo tolaik par pienu maz maksāja un vajadzēja arī lielus ieguldījumus — slaukšanas aparātu, piena dzesētāju un citas lietas. Tā no piecām slaucamām govīm izveidots pašlaik esošais gaļas liellopu ganāmpulks. Saimnieks teic, ka tas nav tīršķirnes ganāmpulks, bet tajā ir gan Šarolē, gan dažādu gaļas liellopu krustojumi.
Izvērtējot saimniekošanas iespējas, pirms pieciem gadiem «Buļļos» sākts saimniekot bioloģiski. Edvīns neslēpj, ka viens no faktoriem tam ir arī saņemtais atbalsts, kas bioloģiskajām saimniecībām ir lielāks. Agrāk saimniekot bioloģiski nav varēts, jo saimniecībai nebija tik daudz zemes — barību dzīvniekiem nācās lasīt pa sētām. Arī lopu skaits bija lielāks nekā zemes platība. Tad radusies iespēja iegādāties zemi, stabilas ir arī nomas platības, kas ļāva uzsākt saimniekot bioloģiski. Jautāts, ar kādām grūtībām saskaras ikdienā, Edvīns teic, ka šādi saimniekot neesot nekādas vainas un īpašu grūtību nav. Saimniecība apsaimnieko ap 110 hektāriem pašu un nomas zemi, kur ir zālāji un liellopiem ganības. Zālājus ik pēc pāris gadiem atjauno. «Ar gaļas liellopiem bioloģiski ir vienkārši saimniekot, jo nekādas ķīmijas, minerālmēslus neizmantojam, laukus nemiglojam. Kūtsmēslu mums ir diezgan, ar ko arī mēslojam zemi. Netālu esošais kaimiņš saimnieko konvencionāli, bet tas mūs neietekmē,» saka saimnieks, piebilstot, ka arī konvenciālajā lauksaimniecībā arvien vairāk parādās dažādas prasības vides saudzēšanā, kas ierobežo arī šajā sistēmā strādājošos.
Pašlaik saimniecībā ir ap 40 gaļas šķirnes Šarolē dzīvnieku un to krustojumi — 32 govis, bullis un jaunlopi, kurus, sasniedzot konkrētu svaru un vecumu, pārdod izsoļu namiem Saldū un Neretā. Saimnieks stāsta, ka izdevīgāk jaunlopus izsoļu namiem ir nodot ap Jāņu laiku, kad cenas ir augstākas, rudenī — zemākas. Ir labi, ja par teli var dabūt 2,20 eiro par dzīvsvara kilogramu, par bulli — trīs eiro un vairāk par kilogramu. Tā esot laba cena. Veikalā gan šādu bioloģiski iegūtu gaļu nopirkt nevarot. Jautāts, vai ir domas par šādas gaļas piedāvāšanu pircējiem, saimnieks teic, ka tas nozīmē papildu ieguldījumus, zināšanas. Savs žēlums arī par turētajiem dzīvniekiem esot. Tāpēc šādu ieceru neesot. Arī kooperāciju ar citiem gaļas liellopu audzētājiem viņš pašlaik nesaredz, jo piemēri citviet rāda: katrs beigās aiziet uz savu pusi.
Jautāts par saimniecības attīstību, Edvīns teic, ka ar Eiropas naudām īpaši neaizraujas, jo tās tomēr ir zināmas saistības vairākus gadus uz priekšu. Prognozēt, kā un kas notiks ir neiespējami, jo viss ir mainīgs. Šajā Eiropas Savienības plānošanas periodā par pieejamo atbalstu iegādāts jauns traktors, pašu līdzekļiem arī mazlietots siena ruļļu ietinējs, siena prese. Ir visa vajadzīgā tehnika, lai savāktu barību un apstrādātu platības. Ja pakalpojums būtu jāprasa citiem, tas situāciju sarežģītu, jo jāievēro zināmas prasības barības sagatavē. Šogad vasarā laiks ļāva ziemai sagādāt barību, un problēmām ar to nevajadzētu būt. Pagājušajā gadā gan siens bijis mazāk, un knapi tikuši cauri, lai nebūtu jāpērk siena ruļļi, kuriem cena bija pietiekami augsta. «Apēda visu, ka nekas nepalika pāri,» noteic Edvīns.
Pašlaik ganāmpulkā dzīvnieku skaitu nav plānots palielināt, jo visu nosaka esošās zemes platības, atbild saimnieks, kad jautāju par tuvākās nākotnes plāniem. Viņš priecājas, ka saimniecības lielums ir pietiekams, lai ģimene pašu spēkiem ar visu tiktu galā un papildu darba rokas nav nepieciešamas.