Ir laiks

Ļaujiet man runāt

Heijā novembrī, manu lietus nogurdināto lasītāj! Kādi jau dziļi saķēra kreņķi par to, ka pagājušajā nedēļā parādījās pirmais sniegs, sak’ — par ātru vēl mums salt un drebēt aukstumā. Citi bija pārāk optimistiski un sapriecājās, ka nu tik būs ziema, bet, nē, nāksies vien pagaidīt. Mums vēl jāizbauda novembris ar tā pelēcīgumu, ar dzestriem rītiem un lietus pilēm, bet reizē — arī ar vēstures mantojumu. Kas var būt skaistāks par pelēko, drūmo un kailo koku fonu karoga mastam, kurā plīvo sarkanbaltsarkanais karogs?
Valsts svētki mums ir priekšā, bet par tiem vēl nedaudz pāragri runāt. Toties ir klāt mēnesis, kurā mēs tik daudz ko varam pagūt izdarīt. Piemēram, šis ir vīriešu veselības mēnesis. Veci, aizej pārbaudīt savu prostatu un audzē ūsas! Kaut gan — ko tur par ūsām, var arī audzēt bārdu, kā īstens Raimis! Bet lieta ir nopietna, un neskūšanās akcija drīz uzņems apgriezienus. Par šo varētu runāt un runāt, tomēr labāk ir darīt, tas ir — nedarīt, ļaut saviem sejas rugājiem brīvi paelpot rudenīgo gaisu. Un, protams, sev atgādināt, ka īsti kārtīgs vecis ir ar ūsām, bārdu un veselu prostatu.
Vēl viena tēma, par kuru vēlos izteikt satraukumu, ir aksesuāri, kuri ir nobēdzināti plauktos kopš pagājušā gada. Cik muļķīgi tas izskatīsies, kad nākamajā nedēļā mēs pēkšņi atcerēsimies par karoga krāsas lentītēm, ko drīkstam piespraust pie lepnumā izgrieztām krūtežām tikai uz vienu nedēļu gadā! Vai mūsu lepnums par valsti ilgst vien nedēļu? Varbūt tā vispār nav, tikai smuki izskatās, kad tā lentīte plandās pie apģērba, maldinot, ka es arī esmu pilsoniski aktīvs. Beidziet! Vai nu jūs savas karoga krāsas lentītes spraudiet pie krūtīm jau tagad un staigājiet vismaz visu novembri, vai rēķinieties ar sekām, ka nākamajā nedēļā es, Raimis, tās plēsīšu nost tiem, kuriem tā ir vien izrādīšanās.
Ļausim patriotismam mūsos nobriest ilgāk par septiņām dienām no 11. līdz 18. novembrim! Ja ne kā citādi, valkāsim karodziņus pie krūtīm, lai drūmajā rudenī ienestu krāsas. Tiekamies Talsu ielās! Es jūs vēroju.

Raimis