«Iestāšos par drošu Latviju drošā Eiropā»

Personības

Sandra Kalniete ir mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte. Viņa bijusi Latvijas vēstniece ANO un Francijā, Latvijas ārlietu ministre. Kopš 2009. gada viņa ir Eiropas Parlamenta deputāte, atkārtoti viņu ievēlēja šā gada 25. maijā. Ar viņu 9. oktobrī tikās Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Sandra Kalniete: — Kā Eiropas Tautas partijas grupas priekšsēdētāja vietniecei man būs būtisks darbs pie Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta, lai panāktu pēc iespējas labvēlīgāku finansējumu Latvijai — svarīgi arī saglabāt jau sagatavotos priekšlikumus lauksaimniecībai, jācīnās par Kohēzijas fondu līdzekļiem, jo Latvijai tas ir svarīgs investīciju avots.
Ārlietās manas prioritātes būs nemainīgas — iestāšos par drošu Latviju drošā Eiropā, kas prasa mērķtiecīgu valstu sadarbību un militāro resursu efektīvāku izlietojumu. Austrumu partnerības ietvaros atbalstīšu demokrātisku un eiropeisku reformu ceļu Ukrainā un citviet, tāpat arvien nenogurstoši skaidrošu Latvijas vēsturi un Baltijas atgriešanos demokrātisko valstu saimē. Esmu bijusi un būšu neiecietīga pret Krievijas agresiju un propagandu, tādēļ par būtisku uzskatu cīņu pret hibrīdapdraudējumiem un dezinformāciju. No globālās stabilitātes un drošības aspekta raugos arī uz darbu Starptautiskās tirdzniecības komitejā, kur svarīgi ir paplašināt ES brīvās tirdzniecības telpu ar citām valstīm, kā arī dot pretsparu populistiem un protekcionismam.
Lielais jautājums numur viens — pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) lēmuma par subsīdijām «Airbus» ES jārēķinās ar apmēram septiņu miljardu eiro sankcijām, ko uzliks ASV. (Tā ASV reaģē uz tām subsīdijām Eiropas lidmašīnu ražotājam «Airbus», kuras Pasaules Tirdzniecības organizācija atzina par nelikumīgām. Tas ir 15 gadus ilgs strīds par to, ka ES pārāk atbalsta savu lidmašīnu ražotāju «Airbus» un tādējādi nostādījusi ASV avioražotājus nelabvēlīgā situācijā. Pasaules Tirdzniecības organizācija ES uzlikusi vislielāko sodu, kādu jebkad kādam piespriedusi. ASV to nekavējoties izmantoja, lai ar PTO atļauju uzliktu tarifus ES precēm. Importējot uz ASV, būs 10% tarifs Francijā, Spānijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē saražotajām lidmašīnām un 25% tarifs atsevišķiem pārtikas produktiem — M. B.) Provizoriskais saraksts liecina, ka Latvijas gadījumā importa nodokļi tiks paaugstināti piena produktiem (sviests, siers), cūkgaļas izstrādājumiem, saldētiem augļiem, kas kopā veido 0,48 miljonus eiro jeb 0,09% no Latvijas kopējā eksporta uz ASV 2018. gadā.
Otrs svarīgs jautājums ir tirdzniecības sarunas ar Amerikas valstīm. Donaldam Trampam ieņemot prezidenta amatu, tika pārtrauktas brīvās tirdzniecības līguma sarunas ar ASV. Tas būtu bijis lielākais tirdzniecības līgums. Tāpēc ES bija ļoti svarīgi noslēgt līgumu ar Centrālamerikas valstīm. Kopumā tas paredz, kas ES varēs eksportēt apmēram par 45 miljardiem eiro uz šo daļu starp abiem Amerikas kontinentiem un pretī mēs varam saņemt preces par 42 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka šo vienoto telpu, esam pārcirtuši ar ļoti ietekmīgu brīvās tirdzniecības zonu. Ik apgrozījuma miljards, pieaugums par miljardu dod apmēram 16 tūkstoš jaunu darba vietu. Šo faktu parasti visi ignorē. Visi runā par dažādām blakus parādībām, jo liellopu audzētājiem Francijā ir uztraukums, ka lētā liellopu gaļa, kas šī līguma rezultātā ienāks, un patērētāji būs ieguvēji, ka tā smagi ietekmēs šo nozari, un tā tas arī var būt. Vides aizstāvju uzskati, ka netiek pienācīgi ievēroti labturības standarti, bet jāteic, ka ES pati sertificē tos uzņēmumus, kas eksportē. Arī tas viss ir risināms, bet satraucoši, ka kritikas vilnis sāk celties un beigu beigās dzīvosim lielā stresā, kamēr šo līgumu apstiprinās.
Trešais ļoti svarīgais jautājums ir brīvās tirdzniecības līgums ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Centrā ir lauksaimniecības jautājumi, kādā veidā ES tos atrisinās.
Tikpat svarīga man ir arī Drošības un aizsardzības apakškomiteja, jo tur man vissvarīgākais ir pieskatīt, kas notiek ar transatlantiskajām attiecībā. Un tikpat svarīgi, kādā veidā mēs attīstīsim ES aizsardzības politiku, jo visi likumdošanas akti ir ielikti un tie jau gadiem pastāv. Vissvarīgākais šajā jomā ir, kādā veidā panākt to, ka tas, ko mēs tērējam aizsardzības industrijā, un mēs pēc ASV esam otrie vai trešie lielākie tērētāji pasaulē, tajā pašā laikā izmantojuma efektivitāte mums ir ļoti zema. ASV ir seši dažāda tipa iznīcinātāji, ES tādu ir 20, ASV ir 30 ieroču sistēmas, bet ES ap 180. Tas ir lielais izaicinājums. Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs iepazīstināja ar Revīzijas palātas sagatavoto auditoru ziņojumu par to, cik lielā mērā ES līdzekļi atbilst šai politikai. Izskatās, ka retorika neatbilst reālajām iespējām, bet tāpēc ir Eiropas Komisija, tāpēc ir ES budžets, ir Eiropas Parlaments un Padome, lai šīs lietas tuvinātu.
— Runājot par drošības tēmu, arvien vairāk tiek aktualizēts risks, kas saistās ar Ķīnu, kā tas tiek vērtēts? Vai tiek runāts par Ķīnas ekonomiskajām interesēm, kas varētu būt neizdevīgas ES, vai politiskajām interesēm?
S. K.: — Ir diezgan grūti nodalīt visas trīs jomas. ES un dalībvalstu diskursā vairāk dominē ekonomiskā tematika. Ķīna, pirmkārt, ir liels tirgus, otrkārt, Ķīna ir liela eksportētājvalsts. Piemēram, šīs cīņas, kas šobrīd ir starp ASV un Ķīnu, tā saucamie tarifu kari, protams, atstāj ļoti negatīvu iespaidu uz ES. Visas, it sevišķi industriālās valstis, ir noraizējušās. Protams, runā arī par politisko ietekmi, jo Ķīnu nevar uzskatīt par demokrātisku valsti, kas darbojas ar tām pašām vērtībām, pēc tiem pašiem principiem kā ES. Drošības jomā, nerunāšu par Ķīnas ietekmi reģionā, kas ir uz otru pusi no mums, ieskaitot Austrāliju un Jaunzēlandi, šīs valstis arī ir noraizējušās. Šeit ir Japāna un Dienvidkoreja, Indonēzija. Tas ir vesels milzīgs bloks, valstis ar spēcīgu ekonomiku, kas attīstās, kas konkurē savā starpā. Ķīna neapšaubāmi izmanto savu ekonomisko potenciālu un to maigo veidu, kā viņi iepludina naudu, savu ietekmi kādā valstī, lai izdarītu politisko spiedienu. To mēs esam ES pieredzējuši. Viens no lielajiem, bīstamajiem aspektiem ir Ķīnas hibrīddraudu kapacitāte. Tā attīstās, jo hibrīddraudi nāk no dažādām pusēm, vairāk runājam par Krieviju, bet jārunā arī par Ķīnu, Irānu.