Ja negribam mikroplastikas kredītkarti vēderā… Piekrastes skolu jaunieši pulcējās forumā «Tīra un sakopta vide man līdzās»

Izglītība

Talsu tautas namā 29. oktobrī pulcējās vairāk nekā 100 dalībnieku no 12 piekrastes skolām, pārstāvot sešas pašvaldības, lai piedalītos otrajā Piejūras jauniešu forumā.
Pirmais forums notika pirms gada Bulduru dārzkopības vidusskolā, kur par galveno tēmu tika izvēlēts piekrastes krastu erozijas jautājums, bet šogad īpaša uzmanība tika pievērsta atkritumu problemātikai, un galvenie foruma rīkotāji bija Latvijas Zaļās kustības (LZK) ilggadējie vides aktivitāšu partneri Talsos — Talsu novada bērnu un jauniešu centrs.
Viens no foruma mērķiem
ir veicināt jauniešu izpratni vides aizsardzības problēmu risināšanā piekrastes un iekšzemes teritorijā, tāpēc sākumā foruma dalībnieki (jaunieši vecumā no 12 līdz 25 gadiem) pēc LZK valdes priekšsēdētāja Jāņa Matuļa uzrunas iepazinās ar «Clean Games» rezultātiem koordinatora Latvijā Artūra Undresta izpildījumā.
J. Matulis atgādināja, ka dzīvojam pie Baltijas jūras un mūs apdraud ļoti sīkas, neredzamas plastikas daļiņas, kas ietekmē mūsu organismus, jo mikrodaļiņas iziet cauri barības ķēdei, zivīm to apēdot jūrā, bet pēc tam cilvēkam apēdot zivi. Šogad Latvijas Zaļās kustības programmas «Saglabāsim Latvijas kāpas» 2018.—2020. gadam ietvaros tika īstenoti divi jauni ārvalstu sadarbības partneru piedāvāti projekti  — «Clean Games», kas notika 21. septembrī Ventspils novadā, sacensību veidā vācot un šķirojot atkritumus, un «Coast Watch» (Piekrastes vērotāji), kurā piekrastes skolas no 20. septembra līdz 21. oktobrim veica Baltijas jūras piekrastes liedaga un kāpu joslas izpēti, atzīmējot svarīgākos novērojumus, tai skaitā piesārņojuma veidus. Kā galvenā tēma šā gada forumam ir izvēlēta — atkritumu samazināšana un metodes, kā regulēt savu dzīvesveidu, lai mazinātu dabas piesārņojumu ar atkritumiem.
«Clean Games» koordinators
A. Undrests, LZK valdes priekšsēdētāja vietnieks, pastāstīja, ka spēles notiek jau kopš 2014. gada, bet starptautiskā līmenī tikai no pagājušā gada, jo iepriekš aktivitāte noritējusi tikai idejas autoru un organizētāju valstī. Šogad notika pirmais Baltijas kauss. Nu jau 13 valstis piecu gadu laikā aizvadījušas vairāk nekā 800 sakopšanas spēļu apmēram 300 pilsētās, kas pēc būtības ir citādāks talkas formāts. Tas ir interesantāks un efektīvāks, jo sacenšoties ir labāki rezultāti, nekā tad, kad talcenieki vienkārši pastaigājoties vāc atkritumus.
«Baltijas kausa laikā tika savāktas 7,48 tonnas atkritumu 116 komandu izpildījumā, kas pulcēja ap 600 dalībnieku. Varam palepoties, ka visas trīs mūsu komandas iekļuva top 20, kas ir labs rādītājs,» prieku neslēpa A. Undrests. Talkā akcents tiek likts arī uz atkritumu šķirošanu — tiek savākti atkritumi, ko pēc tam sašķiro pa grupām. «Ja «Clean Game» aktivitātē divās stundās var savākt 450 kilogramu atkritumu, tad tas noteikti ir labāks rezultāts, salīdzinot, piemēram, ar Lielo talku,» turpināja «Clean Games» koordinators.
Piekrastes vērotāju
(«Coast Watch») projekta koordinatore Latvijā Aija Svarinska atzina, ka ar projekta aktivitāti galā tikts gana labi. «Mūsu piekraste ir svarīga gan ar bioloģisko daudzveidību, gan ar to, kādu mēs to ieraugām ikdienā — vai nu tīru un sakoptu, vai — ne tik pievilcīgu,» bilda A. Svarinska. Tika apsekota piekrastes teritorija Kurzemes jūrmalā, un dalībnieki pēc tam sniedza informāciju par redzēto. Par piesārņojumu runājot, jāmin, ka krastā novērota slikta smaka un daudz sadzīves atkritumu. Projekta koordinatore minēja, ka ir sugas gan augu, gan dzīvnieku vidū, kas ienāk mūsu dabā un pārņem visu to bioloģisko daudzveidību, kurai tur faktiski tīri dabiskā veidā vajadzētu atrasties. Šīs sugas ir tās, kas iekaro savu teritoriju, un citas sugas līdz ar to tiek izspiestas. Jaunieši pētījuši arī citu bioloģisko daudzveidību jūras krastā — tārpus, zivis, putnus, medūzas. Bija jāatrod arī darba lapās norādīto gliemežvāku veidi, kas bijusi aktīva darbošanās un prasījusi mundrumu. Arī dabas skaistums tika jauniešu novērtēts. Kopā projektā piedalījušās 16 komandas — 81 dalībnieks.
Kustības «Zero Waste Latvija»,
(kustība pirms četriem gadiem izveidojās kā vienkārša facebook grupa, bet tagad pulcē jau apmēram 12 tūkstošus cilvēku, kas runā par to, kā ikdienā radīt mazāk atkritumu) valdes locekle Mairita Lūse bilda: «Es parasti saku, ka mēs neesam tie, kas atkritumus šķiro, bet tie, kam tik ļoti riebjas nest tos ārā, ka tos vienkārši neradām,» tālāk iepazīstinot ar prezentāciju «Mūsu ietekme uz plastmasas nākotni». Interesants šķiet attēls ar sievieti, kura fotografējusies ar savu atkritumu kalnu, kas radies gada laikā, uzskatāmi parādot, cik daudz atkritumu rodas no viena cilvēka ikdienas. Latvijā viena persona gada laikā rada vidēji 430 kilogramu atkritumu, un skaitlis pieaug, pieaugot dzīves kvalitātei.
M. Lūse skaidroja, ka plastmasas problemātika nemaz nav tik sena, jo, piemēram, plastmasas maisiņi, ēdamrīki, krūzītes, šķīvīši un citi sadzīves izstrādājumi parādījušies salīdzinoši nesen, un principā bez tā visa ir iespējams dzīvot, tāpēc kustības ideja ir tāda — tik ātri, cik tas viss mūsu dzīvē ir parādījies, tikpat ātri varētu arī pazust. Ir lietas, kas sniedzas pāri plastmasas vitālai nepieciešamībai, jo bieži vien tiek radīti nieciņi, kam nav īstas nepieciešamības un kas rada tikai piecu minūšu prieku. Lai arī plastmasas lietojumam paredzēts pieaugums, parasti tam visam seko arī kritums, tāpēc sabiedrībai vajadzētu gudri un mierīgi visu samazināt, lai nebūtu sāpīgas un straujas izmaiņas. Ir pat grafiks, kas parāda prognozi: ja turpināsim lietot plastmasu tā, kā līdz šim, tad 2050. gadā tās daudzums svara ziņā jūrā būs tikpat liels kā zivju. Esot veikts pētījums Šveicē par mikroplastmasu, kas atklāj, ka visu eksperimentu dalībnieku izkārnījumos atrasta plastmasa. Citi aprēķinājuši, ka mēs apēdam apmēram kredītkarti pavisam īsā laika posmā, kas nepārsniedz mēneša ietvarus. Mairita Lūse informēja, ka 2021. gadā gaidāms plastmasas salmiņu aizliegums (ar izņēmumiem dažādos veselības problēmu gadījumos, kur nav citas alternatīvas), nebūs dzērienu maisāmo plastmasas kociņu, vienreizlietojamo plastmasas šķīvīšu un ēdamrīku, balonu un kosmētikas jeb tā saukto ausu kociņu. Savukārt plastmasas maisiņu sakarā būs jāsamazina to izmantošana.
Biedrības «Zaļā josta»
projektu direktore Aija Caune iepazīstināja ar prezentāciju «Atkritumi kā resursi. Mazatkritumu dzīves stils», kur atnāca pilnīgāka izpratne par atkritumu jēdzienu, uzzinot, ka par atkritumu uzskatāms jebkurš priekšmets vai viela, kas paliek pāri un mums kļuvis nederīgs. Ar atkritumiem tiek piesārņota vide, pašiem esot vides sastāvdaļai. «Svarīgi ir ne tikai labklājīgi dzīvot, bet to darīt labā un tīrā vidē,» uzsvēra A. Caune.
Foruma dalībniekiem bija iespēja ar savām idejām atkritumiem dot otro dzīvi. «Ja negribam mikroplastikas kredītkarti sev vēderā, arī plastmasas pudeles pārtikai nevajadzētu lietot vairākas reizes, ja tās nav tam paredzētas,» smaidot sacīja projektu direktore, piebilstot, ka esam pietiekami ilgi dzīvojuši ar domu, ka saražojam un pēc tam mums ir vienalga, kas paliek pāri un kas ar to notiek.
«Ja tev būtu jākļūst par kādu atkritumu, par kādu tu gribētu kļūt?» foruma dalībniekam jautāja pasākuma vadītājs Oskars Lepers, un sekoja tūlītēja atbilde: «Par pārstrādājamu!» Uz tādas dzīvīgas nots forumā noritēja arī praktiskā nodarbība «Vides detektīvs» Talsu pamatskolas vides pedagoģes Sanitas Lejas vadībā un dizaina darbnīca «Viss iespējams» ar Talsu novada bērnu un jauniešu centra mākslas pedagogu Andri Vikaini priekšgalā.