Dominējošos virzienus nosaka lielās valstis

Personības

Maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja Latvijas Universitātes pasniedzējs, profesors, politikas zinātņu doktors Ivars Ījabs. Viņš ir viens no astoņiem Latvijas pārstāvjiem, kurš tika ievēlēts parlamentā. 9. oktobrī, Briselē tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, viņš sniedza ieskatu par sevi, kā arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Publicējam dažas no atbildēm.
Ivars Ījabs: — Ir ievērojami jākāpina Eiropas Savienības (ES) atbalsts zinātnei, inovācijām izglītībai un jāpanāk, lai tas ir pieejamāks Latvijas zinātniekiem un augstskolām, tām iekļaujoties ciešas sadarbības tīklos Eiropā. Ir jāveicina zaļāka un no Krievijas mazāk atkarīga Latvijas un visas ES enerģētikas struktūra.
Mana prioritāte Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā ir patiesi vienots pakalpojumu tirgus, atvieglojot pakalpojumu sniegšanu pāri dalībvalstu robežām gan digitālajā jomā, gan nozarēs (profesionāļu pakalpojumi, transports utt.), kurās Latvija var ievērojami kāpināt pakalpojumu eksportu.
Esmu arī Zinātnes un tehnoloģiju nākotnes darba grupas biedrs: zinātnes sasniegumi un nākotnes tehnoloģiju novērtējums ir jāiekļauj politisko lēmumu pieņemšanā, veicinot ES globālo konkurētspēju ar Ķīnu, Krieviju un ASV.
Mana izvēle, kurā komitejā strādāju, pirmā un galvenā ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, kur galvenais akcents ir uz pētniecību, jo mēs arī savā kampaņā diezgan daudz runājām, ka Latvijas tautsaimniecībai ir nepieciešama modernizācija caur zināšanu pievienoto vērtību. Otrkārt, līdzšinējā naudas sadale, kāda ir bijusi pētniecībai, ir bijusi nevienlīdzīga starp «vecajām» un «jaunajām» dalībvalstīm. Tas iekļauts, runājot par nākamo 2021.—2027. gada budžetu. Mana funkcija ir iesaistīties pētniecības naudas regulācijas pārdalē, jo Eiropas Parlaments (EP) tam nedod naudu. EP atbild par naudas tērēšanu, bet tam nav tiesību uzlikt jaunus nodokļus un naudu kaisīt. Līdz ar to, ko iedos Eiropas Padome, to arī dalīs. Konkrētais darbs «Apvāršņa 2020» programmā ir Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts, kas ir nevis institūts kā māja, bet kā tīklojums. Tās ir vienas no «Apvāršņa» sastāvdaļām, kur ir runa par to, ka mēģinām piespiest uzņēmējus, pētniekus un inovatorus draudzēties. Viņi dažādās valstīs veido kompetences centrus; Latvijā tāds centrs ir Tehniskajā universitātē — Dizaina fabrika.
Esmu ēnu ziņotājs tam, kā šis institūts, kam paredzēta liela nauda nākamajā septiņgadē, strādās un kādi būs principi, pēc kuriem tiks iesaistītas citas dalībvalstis. Pakāpeniski ienāk arī humanitārās, radošo industriju tēmas.
Kas attiecas uz otru komiteju, tā ir interesanta, jo tur ļoti daudz iznāk strādāt ar politiski strīdīgiem jautājumiem. Tā ir vienotā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, kur interesantās lietas ir saistītas ar vienoto tirgu.
— Kā praktiski var panākt, lai sadarbotos uzņēmēji, pētnieki un inovatori?
I. Ī.: — Viens variants ir dot uzņēmējiem nodokļu atlaides, kas Latvijā ir problēma. Mums patiešām ir maz — mums bizness neinvestējas; ir flagmaņi, kas to dara, kā farmācijas nozare, informācijas komunikāciju tehnoloģiju nozare. Tad ir jautājums, cik «jaunās» dalībvalstis savā pētniecībā un zinātnē spēs pieķerties un tuvoties tām iestrādnēm, kādas ir «vecajās» dalībvalstīs. Var salīdzināt, kā «Siemens» investē pētniecībā un kā mūsu tautsaimniecība mēģina tam turēt līdzi.
Otra lieta — kā mēs dalām ES līdzekļus. Latvijas gadījumā tas ir «Apvārsnis 2020», ar līdzekļu dalīšanu nodarbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
(Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma «Apvārsnis 2020» ir nozīmīgs «Eiropa 2020» stratēģijas pamatiniciatīvas «Inovācijas savienība» ieviešanas instruments, kas vērsts uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā.
«Apvārsnis 2020» apvieno dažādus ES pētniecības un inovācijas finansējuma instrumentus vienotā programmā. Vairāk nekā jebkad iepriekš programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. «Apvārsnis 2020» stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku sabiedrību — M. B.).
— Kā jūs vērtējat Valda Dombrovska iztaujāšanas procesu? Kā jūs vērtējat Valda Dombrovska piedāvājumu? Kāds ir jūsu skatījums uz tām jomām, par kurām atbildēs V. Dombrovskis?
I. Ī.: — Partija «Attīstībai/Par» viņu atbalsta, atbalstīja arī valdībā, un nebija nekādas īpašas kritikas. Viņš runā par Eiropas minimālo algu, par Eirozonas budžetu, par vienoto bezdarba apdrošināšanas fondu un citiem jautājumiem. To viņam nevar pārmest, jo Eiropas Komisijai (EK) jābūt vērstai uz integrāciju, jo EK ir tā dzenulis, kaut gan dalībvalstis to velk atpakaļ. Viņš, tāpat kā pārējie komisāri, izvirza drosmīgus mērķus, man nav pamata domāt, ka V. Dombrovska mērķi varētu būt šķībi, jo viņa reputācija šajā mājā (EP — M. B.) ir ļoti pozitīva. Viņš ir kompetents. Vai viņam ir savs skatījums, vai viņš pieskaņojas tam, ko no viņa sagaida Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas komanda, tas ir cits jautājums. Tā ir Latvijas politikas īpatnība, tāpat kā Lietuvas, Somijas, Igaunijas, Čehijas, mums lielā mērā jāskatās uz to, jāmēģina sev maksimāli par labu pavērst dominējošos virzienus, bet dominējošos virzienus mēs nenosakām, tos lielākoties nosaka lielās valstis.

Ivars Ījabs
Politiskā grupa «Renew Europe»/«Attīstībai/Par» loceklis
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā aizstājējs
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja