Deputāti ar pieprasījumiem demonstrē aktivitāti

Talsu novads

Šā Talsu novada domes sasaukuma laikā deputāti, jo īpaši no partijas «Mēs — Talsiem un novadam», cenšas aktualizēt un pievērst pārējo deputātu un pašvaldības darbinieku uzmanību dažādiem jautājumiem. Domes sēdē, kas norisinājās 17. oktobrī, tika sasniegts pieprasījumu daudzuma rekords: pieci tika izskatīti no deputātes Ingas Gluzdas (ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas, tagad nepārstāv nevienu politisko spēku) un viens no «Mēs — Talsiem un novadam».
Līdz šim, kā minēts, visbiežāk pieprasījumus domē iesnieguši «Mēs — Talsiem un novadam» deputāti Ilva Norenberga, Edgars Zelderis un Lauris Pīlēģis par dažādām tēmām, piemēram, deputāti ierosināja iespēju pieteikties pirmsskolas izglītības ie-stādē elektroniski, izvērtēt juridiskās nodaļas vadītājas atbildību, konkrētu noteikumu, kārtības aktualizēšanu un izmaiņu ieviešanu un daudzus citus. Tāpat arī pāris pieprasījumu bijuši deputātam Andim Astrātovam. Piemēram, piedāvājums samazināt deputātu atalgojumu tika pieņemts, bet aicinājums turpināt virzīt Valdemārpils vidusskolas sporta stadiona atjaunošanu netika atbalstīts.
Ierasti domes sēdēs vidēji tiek skatīts viens, divi pieprasījumi, dažkārt — neviens. Tāpēc seši pieprasījumi vērtējami kā ļoti daudz. Turklāt visbiežāk katrs no šiem pieprasījumiem tiek ilgi apspriests. Tā notika arī 17. oktobra domes sēdē, kas, sākusies 13.00, beidzās vien pēc aptuveni septiņām stundām.
«Mēs — Talsiem un novadam» deputāti pieprasījumā aicināja atkārtoti uzdot juridiskās nodaļas vadītājai divu nedēļu laikā sagatavot un sniegt domei juridisku atzinumu par iespējamiem pārkāpumiem un zaudējumiem Talsu pilsētas tirgus pārbūves projekta realizācijas gaitā, kā arī iespējamo tālāko rīcību. Turklāt šā projekta dokumentāciju iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts kontrolē. Deputātu vairākums to atbalstīja.
Kā piecas lielgabala zalves
I. Gluzda savos pieprasījumos pievērsa uzmanību vairākiem jautājumiem. Pirmajā viņa norādīja, ka vēlas iepazīties ar pretendentu pieteikumiem un komisijas izvērtēšanas materiāliem konkursam uz vakanto personāla lietu pārziņa amatu, kur viņa pati bija viena no pretendentiem uz vakanto vietu. Pamatojoties uz datu aizsardzību, juridiskā nodaļa skaidroja, ka tas nav iespējams. Tomēr drīkstot izņēmuma kārtā nodrošināt iespēju deputātei iepazīties ar izsludinātā konkursa materiālu atvasinājumiem — izrakstiem no protokoliem, kas attiecas uz I. Gluzdas kandidatūru vakantajam amatam, citu pretendentu personas datus pseidonimizējot, t. i., aizklājot vai pārveidojot tā, lai persona nebūtu identificējama. Un nodrošināt iespēju I. Gluzdai iepazīties ar komisijas locekļu individuālo vērtējumu par viņas kandidatūru uz vakanto amatu. Deputāti nolēma šo iespēju atbalstīt. Jāpiebilst, ka deputāte nebija apmierināta ar šādu lēmumu, un pauda, ka viņai ir laba izglītība un darba pieredze, tāpēc esot pārsteigta, ka nav uzaicināta pat uz otro kārtu. Turklāt pašvaldība viņu par to pat neinformēja, kas tomēr ir ierasta prakse citās institūcijās un uzņēmumos. Viņa mudināja pārējos «atvērt acis» uz to, kā pašvaldībā notiek konkursi uz vakantajiem amatiem. Pašas deputātes pretendēšana uz vakanto amata vietu gan esot bijis kā sava veida eksperiments, jo tas viņai neesot «maizes jautājums».
Otrajā pieprasījumā I. Gluzda lūdza sniegt informāciju, kāpēc uz vakanto personāla daļas vadītāja amatu nav bijis izsludināts konkurss; pēc kādiem kritērijiem un kompetencēm izvēlēta jaunā darbiniece; kurš pieņēmis konkrēto lēmumu. Kā viņai tika paskaidrots, konkurss bija izsludināts, bet tas bija iekšējais, uz kuru varēja pieteikties tikai pašvaldības darbinieki.
«Pretendentus izvērtēja komisija, izvirzot kandidāti, kuras izglītība un darba pieredze atbilda vakantā amata prasībām, kas bija definētas iekšējā pretendentu atlasē,» pausts skaidrojumā. Šā pieprasījuma rezultāts — deputāti to pieņēma zināšanai.
Trešajā pieprasījumā viņa pievērsa uzmanību tam, ka pašvaldības darbiniece, projektu vadības daļas vadītāja Aiva Dimante ilgstoši savām vajadzībām izmanto dienesta auto. Sēdes laikā tika noskaidrots, ka A. Dimante ir atbildīga par projekta «Vietējās sabiedrības veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Talsu novadā» aktivitāšu termiņu ievērošanu un rezultātu sasniegšanu, viņas atbildībā ir visu projektā iesaistīto speciālistu darba koordinēšana u. c. pienākumi, tajā skaitā dažāda veida pasākumu uzraudzīšana norises vietās visā novadā ārpus darba laika, tāpēc viņai nepieciešams nokļūt uz konkrētajām vietām un pēc tam uz mājām. «Šāda vienošanās tika panākta, lai racionāli izmantotu budžeta līdzekļus un nebūtu jāizmanto pašvaldības komunālās nodaļas pārziņā esošais autotransports un jāveic darba samaksa par virsstundām automašīnu šoferiem. Pašvaldības automašīna tiek izmantota darba dienās, kaut pasākumi notiek arī brīvdienās vienu, divas reizes mēnesī. Par darbu projektā pēc darba laika A. Dimante nesaņem atalgojumu par virsstundām un uz pasākumiem, kas novada teritorijā notiek brīvdienās, nokļūst, neizmantojot pašvaldības transportu,» pausts skaidrojumā. Rezultātā deputāti nolēma uzdot izpilddirektoram izdot rīkojumu par pašvaldības autotransporta izmantošanu projekta norišu nodrošināšanai, jo tika secināts, ka tāds nav izdots, tāpēc arī radies šāds pārpratums.
Ceturtais pieprasījums bija par neveiksmīgo Tiņģeres estrādes būvniecības rezultātu, jo tai konstatēti vairāki trūkumi. Vairākums deputātu nobalsoja uzdot Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniecei viena mēneša laikā izvērtēt iespēju vērsties pie projekta autora un būvdarbu veicēja par trūkumu novēršanu garantijas laikā.
Savukārt piektais pieprasījums bija priekšlikums par atalgojuma samazināšanu domes vadībai. Šajā jautājumā nonāca arī līdz momentam, kad domes vadība tika aicināta novērtēt savu darbu desmit ballu skalā, un kādā brīdī domes priekšsēdētājs Dainis Karols mudināja pašai sevi novērtēt arī I. Gluzdu, kura savu darbu novērtēja ar septiņām ballēm. Emocionāli šā jautājuma diskusijās iesaistījās E. Zelderis, kurš ļoti izteikti pauda neapmierinātību par to, ka deputātiem ir samazināts atalgojums, tāpēc to vajagot samazināt arī domes vadībai. Rezultāta garajām diskusijām gan nebija, jo šis lēmumprojekts ar balsu vairākumu netika atbalstīts.
Septembrī deputāti nolēma sev uz pusi samazināt atalgojumu. Tagad viņi uz pusi ilgāk domes sēdē diskutē. Sakritība vai arī viņi vēlas kompensēt zaudēto?