Ar vienotu izpratni par saliedētu sabiedrību

Talsu novads

Aizvadītajā nedēļā Talsu tautas namā norisinājās Kultūras ministrijas un biedrības «Kurzemes NVO centrs» rīkotā diskusija par uzticēšanos, savstarpējo sadarbību, nacionālo identitāti un saliedētu sabiedrību. Lai gan piedalīties neatkarīgi no vecuma, dzimuma, tautības, pilsonības vai nodarbošanās tika aicināts ikviens, aicinājumam atsaucās tikai neliela daļa talsenieku.
Latvijas pilsētās un ciemos apzinātie viedokļi apkopotā veidā tiks izmantoti Saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnēs, kas noteiks, kādi sabiedriskie procesi tiks veidoti un finansēti no valsts budžeta. Aplūkojot piecas tēmas (uzticēšanās, nacionālā identitāte, latviešu valoda, migrācija/imigrācija un pilsoniski aktīva sabiedrība/demokrātijas kultūra), Talsos tika fiksēti gan izaicinājumi, gan iespējamie risinājumi. Diskusiju vadīja Vilis Brūveris — moderators, semināru vadītājs, līdzdalības eksperts un projekta «TUESI.LV» autors un producents, bet dzirdēto Kultūras ministrijai nodos biedrība «Kurzemes NVO centrs».
Par vienu no lielākajām problēmām
diskusijas dalībnieki sauca uzticēšanos — katram ir uzticēti savi pienākumi, un no tā veidojas sabiedrības kopējā uzticēšanās. Visa sākums ir katrs pats un attieksme pret saviem pienākumiem. Vieta, kur tiek ielikti pamati attieksmē pret darbu, pienākumiem un demokrātiskām vērtībām, ir skola. Ja no pedagoga puses nav ieinteresētības, jaunieši zināšanas un interesi nepārmanto. Uzticēšanās pamatelementus veido izglītība un kompetence — nav iespējams uzticēties cilvēkam, kura profesionalitāte ir apšaubāma. Problēmas rada arī diskusiju kultūras trūkums, prasme cienīt citu viedokli, pirmsvēlēšanu solījumu nepildīšana un birokrātija. Lai uzticētos, ir svarīgi redzēt kopīgo virzienu un mērķi, bet cilvēkiem nav skaidrs, ko valsts vēlas sasniegt un uz ko virzās. Arī vēsturiski sabiedrības attiecības ar valsti nav veidojušās pozitīvi. Daudzi cilvēki uzskata, ka nav jēgas doties uz iestādi, jo viņu tāpat neuzklausīs. Darbinieku kultūra, attieksme pret klientu nereti ir izsmejoša, augstprātīga un noraidoša. Uzticības problēmas rada arī atklātības trūkums pašvaldībā notiekošajos procesos, korupcija, pozitīvu piemēru trūkums un dažādības nepieņemšana.
Runājot par nacionālo identitāti,
diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka vēsturiski Latvija ir veidojusies no dažādām kultūrām un tautībām, bet šobrīd viss tiek vienādots — uz latvietību vajadzētu skatīties plašāk. Tiek jaukti jēdzieni — nacionālisms un patriotisms, un šobrīd modē ir divas galējības — latviskā noliegšana un latviskums kā modes tendence. Lai situāciju mainītu, no nacionālās politikas jāpāriet uz patriotismu un jādomā, kā veicināt patriotismu ienācēju vidū. Viens no risinājumiem ir nodefinēt, kas mēs esam, un celt gaismā tos latviešus, ar kuriem varam lepoties. Aktuāls ir arī jautājums par disbalansu starp nacionālo identitāti un imigrāciju. Nav viegli sargāt savu latviskumu un vienlaicīgi būt atvērtiem citām kultūrām.
Identificējot problēmas, kas saistītas ar latviešu valodu, dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka klupšanas akmens ir oficiālo varas, viedokļu līderu pārstāvju nekorektais valodas lietojums un tā demonstrēšana oficiālā komunikācijā. Profesionāļu vidū pārāk liels īpatsvars ir netīrai latviešu valodai, citu valodu elementiem, starptautiskiem terminiem un profesionālajam slengam. Latviešu valoda netiek novērtēta un televīzijā trūkst kvalitatīva satura. Cilvēki arvien mazāk izvēlas lasīt, rakstīt un komunicēt, tā vietā viņi pāriet uz digitālo komunikāciju, kas ir nopietns drauds valodai. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka valodas ir ārkārtīgi liela bagātība. Problēmas rodas tad, ja tā saplūst un veidojas surogātvaloda.
Migrācijas un imigrācijas lielākā problēma ir radikālisms, stereotipi, neziņa un tas, ka politika nav līdz galam atdalīta no reliģijas. Stereotipi veidojas gan par tiem cilvēkiem, kuri ierodas Latvijā no citām valstīm, gan par tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri dodas prom. Visi, kuri iebrauc vai aizbrauc, savā ziņā tiek uzskatīti par zemākas klases cilvēkiem. Vajadzētu atvieglot ierašanās procesu tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Ja ierašanās process ir sarežģīts, tiek dots nepārprotams signāls, ka valsts cilvēkam neuzticas, taču, ja imigrantiem Latvija ir tikai starpposms, nevar prasīt, lai vietējie viņus pieņem.
Zema pilsoniskā līdzdalība
ir PSRS mantojums — cilvēkiem ir bail būt pilsoniski aktīviem un paust savas domas. Sabiedrības locekļi nekomunicē savā starpā, neiesaistās pašvaldībā notiekošajos procesos un nereti uzskata, ka viņu viedoklis nav svarīgs. Cilvēki neprot sarunāties un pieņemt citu skatījumu. Arī demokrātijas kultūrai ir savi mīnusi, piemēram, līderu trūkums sabiedrībā kopumā. Vajadzētu ņemt paraugu no citām valstīm: nodarbināt visa vecuma cilvēkus, lai radītu izjūtu, ka viņi ir vajadzīgi, un attīstītu vēlmi iesaistīties. Ņemot vērā pozitīvu piemēru trūkumu, medijos vajadzētu ieviest valsts finansētu pozitīvu saturu. Lai nemazinātos satura kvalitāte, jādomā arī par reģionāliem medijiem.
Šobrīd valstiskā līmenī
(politikas komunikācijā, politikas plānošanas dokumentos) lielāks uzsvars tiek likts uz nacionālismu, ne patriotismu. Lai sabiedrība būtu saliedētāka, lielāka uzmanība jāpievērš patriotismam. Nepieciešams izskaidrot jēdzienus «nacionālisms» un «patriotisms». Novēršot valodu sajaukšanos, praksē ar piemēriem jāparāda, cik svarīga ir valoda un cik svarīgi ir to lietot pareizi. Lai jauniešos ieaudzinātu šo prasmi, vajadzētu iesaistīt sociālo tīklu lietotājus ar ļoti plašu auditoriju, kuri pamudinātu valodu uztvert kā vērtību. Jāveicina medijpratība (zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem), jārada kvalitatīvs saturs un valsts pārvaldē nodarbinātajiem vadības līmenī jāievieš latviešu valodas pareizrakstības un lietojamības tests — pretendents nevar tikt apstiprināts vadošā amatā, ja šo testu nav nokārtojis.
Lai mainītu stereotipus par migrāciju un imigrāciju, sabiedrība jāizglīto. Latvijā iedzīvotāji runā par to, cik slikti ir cilvēki, kuri ieceļo pie mums, bet neaizdomājas par Latvijas iedzīvotājiem, kuri citur ir tādi paši imigranti. Sabiedriskā pasūtījuma veidošanā Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vajadzētu organizēt diskusijas ar iedzīvotājiem reģionos, lai apzinātu sabiedrībai aktuālus jautājumus, kurus iekļaut sabiedrisko mediju saturā.
Runājot par pilsoniski aktīvu sabiedrību, diskusijas dalībnieki ieteica ieviest dalīto vēlēšanu sistēmu, kurā lielāka nozīme būtu cilvēkam, ne partijai. Liela nozīme būtu arī tautas vēlētam prezidentam, pašvaldību referendumu likumam un demokrātiskai kultūrai — skolēniem trūkst elementāru zināšanu par demokrātiju. Jārada dabīgs līdzsvars starp pozitīvo un negatīvo informāciju, bet šobrīd ir divas galējības — negatīvisms vai populisms. Demokrātiju veido kopienu līderi, tāpēc jāsāk ar līderu rīcības un domāšanas kultūru. Jāizstrādā mediju ētikas kodekss, jāpārņem Tartu pieredze par līdzdalīgo budžetēšanu, jāļauj pašvaldību vēlēšanās piedalīties Latvijas pilsoņiem ārvalstīs un jauniešiem no 16 gadu vecuma.