«Tikai interesējoties par politiku, varam izdarīt pareizo izvēli»

Personības

Atbildes uz to, kāda mūsdienās ir jauniešu vieta Eiropas Savienībā (ES) un cik lielā mērā jaunā paaudze izjūt piederību šai politiskajai apvienībai, vislabāk spēj sniegt paši jaunieši. Pārdomās par visnotaļ nozīmīgo tēmu dalījās trīs politiski aktīvi un entuziasma pilni jaunās paaudzes pārstāvji — talsenieks Oskars Jepsis, dundadzniece Lora Egle un talseniece Paula Kļaviņa.
— Pastāsti, ar ko šobrīd nodarbojies un kā izskatās tava ikdiena!
Lora Egle: — Pirms mēneša atgriezos no Austrijas — pavadīju gadu mazā pilsētiņā Alpos, kur veicu Eiropas brīvprātīgo darbu multikulturālā jauniešu centrā. Tagad dzīvoju Rīgā, bet nāku no Dundagas. Tuvākajās dienās uzsākšu darbu divās nevalstiskajās organizācijās, kur strādāšu ar patvēruma meklētājiem un sabiedrības izglītošanas jautājumiem. Iepriekš esmu strādājusi un bijusi aktīviste nevalstiskajās organizācijās. Par politiskajām norisēm sāku interesēties jau pavisam agrā vecumā, jo ģimenē regulāri skatījāmies un klausījāmies ziņu un diskusiju raidījumus, kā arī apspriedām aktualitātes. Skolas laikā mani ļoti aizrāva vēsture un politikas pamati, kā rezultātā izvēlējos studēt starptautisko politiku. Esmu pabeigusi RSU Starptautisko attiecību — Eiropas studiju programmu.
Paula Kļaviņa: — Esmu Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas 1. kursa studente. Paralēli mācībām daudz lasu — tas attīsta manu intelektu un izpratni par Latvijā un pasaulē svarīgām tēmām. Interesējos arī par žurnālistiku un valodu.
Oskars Jepsis: — Strādāju globālā kompānijā, kuras pamatā ir investīciju platforma. Tās galvenais uzdevums ir piesaistīt kompānijas, kurām nepieciešams konkurētspējīgs, elastīgs finansējums un investori. Par politiskajām norisēm sāku interesēties pamatskolā, kad ēnoju Gaidi Bērziņu — tā laika tieslietu ministru.
— Cik lielā mērā izjūti piederību Eiropas Savienībai?
Lora: — Izjūtu izteiktu piederību, jo gan manas studijas, gan ikdiena ir cieši saistīta ar norisēm un cilvēkiem citās Eiropas valstīs. Aktīvi izmantoju jauniešiem piedāvātās ES administrētās programmas, iesaistos dažādās aktivitātēs, ceļoju, tiekos un komunicēju ar cilvēkiem no citām valstīm un iepērkos internetā.
Paula: — Piederības izjūta ir diezgan spēcīga, jo esmu savas valsts patriote, tādēļ arī ES man ir tuva un nozīmīga. Uzskatu, ka tā mums sniedz daudz iespēju gan izglītības, gan sabiedriskās dzīves jomās. Man personīgi palīdz tas, ka par ES uzzinu daudz pozitīva sociālajos tīklos un no saviem draugiem, kuriem politika ir tuva, tādējādi protu novērtēt ieguvumus. Tomēr spēcīgs ir arī apkārtējo cilvēku viedoklis, kuri neatbalsta ES, — reizēm tas traucē kritiski vērtēt situāciju Latvijā un pasaulē.
Oskars: — To var izjust, kad pienāk Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ielās ir pamanāmas politisko spēku reklāmas un solījumi, tai skaitā piešķirtie atbalsti un finansējuma apmēri, kas ļauj valstij attīstīties un pievērsties nozarēm, kas ir kritiskā stāvoklī. Piederība ir jūtama, ceļojot vai braucot komandējumos, kur nav nepieciešamība pēc vīzas. Viena no lietām, kas traucē izjust piederību, ir ekonomisko un politisko spēku ietekme un tas, ka par Eiropas Parlamenta deputātu no tik mazām valstīm kā Latvija ir vienkārši tikt ievēlētam. Profesionālajam sniegumam netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība.
— Cik daudzveidīgas un noderīgas, tavuprāt, ir ES piedāvātās iespējas?
Lora: — ES piedāvā ārkārtīgi daudz iespēju, un to skaits arvien pieaug, tomēr traucē informācijas pārbagātība, kas rada apjukumu. Piedāvātās iespējas sekmē plašāku redzesloku, personības izaugsmi, kontaktu tīklu, darbam noderīgas prasmes un valodu iemaņu attīstību. Pati esmu izmantojusi tiešām daudz iespēju — jauniešu apmaiņas, dalību ārzemju konferencēs, Eiropas brīvprātīgo darbu (tagad — programmas «Eiropas Solidaritātes korpuss» brīvprātīgā darba aktivitātes) un iespēju kļūt par «Erasmus+» studentu mentoru.
Paula: — Mums kā ES dalībvalsts iedzīvotājiem ir iespēja studēt un strādāt ārpus Latvijas, ko daudzi jaunieši izmanto, lai iegūtu pieredzi. Mums ir arī daudz citu priekšrocību, piemēram, iespēja ceļot pa Šengenas zonas valstīm un vieglāk izceļot ārpus ES. Jaunieši var izvēlēties saistošu studiju programmu ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Pieminot mūžizglītību, kas pašlaik attīstās diezgan strauji, ikvienam ir iespēja izglītoties visas dzīves garumā. Līdz šim esmu izmantojusi ļoti maz iespēju, ko sniedz ES, bet interesējos par tām un sekoju līdzi aktualitātēm. Izmantoju iespējas, kas ir saistītas ar Eiropas Parlamentu. Pēc manām domām, studentiem noderīga ir «Erasmus» programma. Pieļauju, ka šo iespēju izmantošu arī savos studiju gados — tā ir iespēja mācīties un vienlaikus iepazīt apkārtējo valstu kultūru.
Oskars: — ES piedāvā vairākas lietas, bet cilvēki var vienkārši tās nezināt vai nebūt pietiekami informēti par to, kā pieteikties. Studentiem ir iespēja piedalīties izglītības apmaiņas programmā «Erasmus», bet skolēniem — iejusties Eiropas Parlamenta deputāta amatā projektā «Euroscola». Ir vērts pieminēt arī finansiālo atbalstu — vairākos fondos un ministrijās ir pieejami projekti un iepirkumi. Ļoti viegli ir emigrēt uz citām valstīm, iegūt starptautisku pieredzi un ceļojot saņemt bezmaksas pirmo palīdzību. Lielākai un atvērtākai ekonomikai ir gan savi ieguvumi, gan zaudējumi. Ieguvums ir arī modernizācija, vērienīgu projektu ieviešana starp dalībvalstīm un starptautiskā drošība.
— Kā iespējams rosināt jauniešus izmantot piedāvātās iespējas?
Lora: — Manuprāt, jaunieši jāiedrošina. Pēc tam parasti rodas azarts un vēlme darīt vairāk, jo piedāvātās iespējas ir patiešām fantastiskas un dod neatsveramu pieredzi, neskatoties uz prasmēm, finansiālo stāvokli vai valodu zināšanām. Pats galvenais ir uzdrošināšanās izkāpt no savas komforta zonas!
Paula: — Lai rosinātu jauniešus izmantot piedāvātās iespējas, vajadzētu tās aktualizēt skolās, televīzijas pārraidēs un sociālajos medijos, kā arī vairāk runāt par pozitīvajām lietām. Viss sākas no ģimenes, tādēļ vecākiem vajadzētu bērniem jau no mazotnes stāstīt, cik daudz iespēju mums dod ES. Jaunieši ir vieni no tiem, kuri tiek uzklausīti un kuros ieklausās.
Oskars: — Lielākā un reālākā iespēja ir «Erasmus» programma, kas ļauj iepazīt citas dalībvalsts kultūru, ekonomiku, izglītību un paplašināt redzējumu.
— Kādi, tavuprāt, ir ieguvumi un zaudējumi no Latvijas dalības ES?
Lora: — Latvijas gadījumā ieguvumu viennozīmīgi ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Tā ir drošības garantija, brīvība, ekonomiskie ieguvumi, zināšanas, pieredzes apmaiņa un kontakti. Ieguvumi atsver tādus zaudējumus kā daļēja suverenitātes deleģēšana ES institūcijām, cilvēku emigrācija uz bagātākām ES valstīm un valstu savstarpējās atkarības radītās sekas, piemēram, sekas uz Latvijas ekonomiku «Brexit» gadījumā.
Paula: — Ieguvums ir tas, ka Latvijai ir balsstiesības lemt par Eiropai svarīgiem procesiem, un tas, ka Latvija pēc iestāšanās ES ir kļuvusi attīstītāka un konkurētspējīgāka. Eiropas Savienība sabiedrībai liek aizdomāties par vides jautājumiem — mums daudz vairāk jārūpējas par dabu, lai saglabātu to neskartu. Viens no zaudējumiem ir tas, ka esam zaudējuši savu valūtu un mums vairs nav unikālas naudas zīmes, kas atspoguļo mūsu vērtības un identitāti.
Oskars: — Ir nepieciešams saprast, kur Latvija kā valsts atrodas ES. Politiskajiem spēkiem ir jānosaka, kādu lomu mēs spējam ieņemt, un jābūt profesionāliem. Tādējādi mēs labāk spētu saredzēt ieguvumus un zaudējumus. Būšana ES bez iesaistīšanās liela mēroga projektos nav labākā prakse, ko piekopt. Tas ir kā jebkurā darba vietā — ja vēlies profesionāli augt, attīstīties un iemācīties ko jaunu, viss ir atkarīgs no tevis paša.
— Kāpēc ir svarīgi, lai jaunieši aktīvi līdzdarbotos sabiedriski politiskajās norisēs?
Lora: — Ir tik svarīgi piedalīties dažādos politiskajos procesos! Mums ir enerģija, zināšanas un spēks — tas viss kopā veido reālu iespēju ietekmēt politiskos procesus, it īpaši tik mazā valstī kā Latvija. Mūsdienu politiķi veido nākotni, kurā dzīvos šodienas jaunieši un bērni, līdz ar to ikviens lēmums ietekmē mūsu dzīvi ilgtermiņā. Jauniešiem ir mūsdienīgs skatījums, un man gribētos ticēt, ka uz demokrātiju vērsti uzskati, kas ietver neiecietību pret korupciju, cilvēktiesību ievērošanu un vērtību plurālismu. Aktīviem jauniešiem ir iespēja ietekmēt valdošos politisko spēku lēmumus un veidot tos demokrātiskākus. Jauniešu spēku spilgti pierāda zviedrietes Grētas Tūnbergas aizsāktie protesti pret politiķu pasivitāti klimata pārmaiņu risināšanā.
Paula: — Jauniešiem būtu aktīvi jāseko līdzi politiskajām aktivitātēm un jāiesaistās tajās, jo politika ir viena no būtiskākajām valsts sastāvdaļām. Mēs, jaunieši, esam tie, kuri veidos tālāko Latvijas nākotni. Jaunā paaudze daudz ko var ietekmēt ar savu rīcību un priekšlikumiem, izcils pierādījums tam ir Jauniešu Saeima, kur jaunieši no 15 līdz 20 gadu vecumam var paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī iepazīt deputātu ikdienu. Piedaloties projektos, jaunieši var iegūt ne tikai neizsakāmi lielu pieredzi un zināšanas par to, kas notiek Saeimā, bet arī kontaktus, kas var noderēt nākotnē. Ja mēs sākam interesēties par politiskajām aktivitātēm jau no mazotnes, iegūstam noderīgu bagāžu visai dzīvei. Protams, ļoti svarīgi ir piedalīties vēlēšanās — daudz jauniešu domā, ka viņu balss neko neietekmēs, bet patiesībā tā ir ļoti nozīmīga. Tikai interesējoties par politiku, varam izdarīt pareizo izvēli.
Oskars: — Jauniešiem jāspēj izvirzīt prioritātes. Politika ir ilgtermiņa, plānveida sociālā atbildība. Jo būsim izvēlīgāki, jo vairāk mums būs sekotāju.
— Kādas ir ES jaunatnes politikas stiprās un vājās puses?
Oskars: — Nepieciešams atbalstīt un izveidot biznesa inkubatoru Eiropas mērogā, kur sastaptos ģeniāli jaunieši ar lieliskām iniciatīvām. Īpaša uzmanība jāpievērš digitālajām tendencēm, kas dominē 21. gadsimta pasaules tautsaimniecībā.
Lora: — Stiprā puse noteikti ir piedāvāto programmu daudzveidība un pieejamība, kā arī lielais finansējums. Vājā puse varētu būt nespēja piesaistīt plašu interesentu loku. Jauniešu, kuri ir izmantojoši ES piedāvātās iespējas, nav nemaz tik daudz. Aktīvākie jaunieši piedalās projektos neskaitāmas reizes, kamēr citi nav dzirdējuši par šādiem piedāvājumiem. Piedalās tie, kuri zina svešvalodas, ir gatavi uzdrošināties un izkāpt no komforta zonas, tomēr ir jāatrod veidi, kā motivēt tos jauniešus, kuri dažādu iemeslu dēļ baidās ļauties piedāvātajiem piedzīvojumiem.