Simtgades jubilejā mūsu puses cīnītāji paliks bez piemiņas vietas

Talsu novads

21. oktobrī Talsu novada domes tautsaimniecības komitejā deputāti nespēja vienoties par nevienu no priekšlikumiem par iespējamo Lāč-plēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietu, kā rezultātā jautājums atlikts uz nezināmu laiku.
Latvijas armijas uzvara Rīgā 1919. gada 11. novembrī pār Bermonta karaspēku kļuva ne tikai par pagrieziena punktu Latvijas Neatkarības karā, bet arī simboliski iezīmēja pirmā militārā apbalvojuma — Lāčplēša Kara ordeņa — dibināšanas dienu. Šogad 11. novembrī tiks atzīmēta brīvības cīnītāju simtgades jubileja. Diemžēl Talsu novads atšķirībā no citiem Latvijā līdz šim nav spējis ierīkot piemiņas vietu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.
«Talsu Vēstis» jau vairākkārt informējušas par procesa gaitu saistībā ar iecerēto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas izveidi. Sākotnējā iecere to izveidot un atklāt Brīvības ielā 29, Talsu Valsts ģimnāzijas teritorijā, pērn, 11. novembrī, neizdevās, un šā gada sākumā skaidrojām, ka Talsu novada pašvaldība to pamatoja ar SIA «Talsu ūdens» norādēm, ka vispirms konkrētajā vietā nepieciešams nomainīt tur esošās inženierkomunikācijas, kas ir nolietojušās un ilgtermiņā varētu radīt sarežģījumus, tām plīstot. 26. septembrī Talsu novada domes sēdes informatīvajā daļā jautājums atkal nonāca deputātu redzeslokā, atklājoties, ka sākotnējais plāns par piemiņas vietas izskatu un lokāciju ir mainījies.
Viens solis uz priekšu, trīs — atpakaļ
Proti, šā gada aprīlī izsludinot iepirkumu konkursu par objekta izveidi (ģimnāzijas teritorijā), tam noslēdzoties, tika noskaidrotas izmaksas: iecerēto 40 000 eiro vietā viens variants bija 65 000 eiro, otrs — 79 000 eiro (bez PVN). Saprotot, ka šogad ar šādu finansējuma apjomu nevar rēķināties, pašvaldības speciālisti ieteica citu risinājumu: izvietot piemiņas stēlu, ko dāvina Aizsardzības ministrija, Talsu novada muzeja teritorijā. Kā citi varianti vēl tika apskatīti Jaunajos kapos, Baznīcas laukumā (pie Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas) un pie pašvaldības administratīvā centra. Lai labiekārtotu piemiņas vietu pie muzeja, provizoriski tas varētu izmaksāt aptuveni 6200 eiro. Darba grupa vērsās pie deputātiem, piedāvājot izlemt, ko darīt tālāk: piemiņas vietu izveidot pie Talsu novada muzeja, Talsu Valsts ģimnāzijas vai tādu neveidot vispār. Jāņem vērā, ka atsevišķi izlietoti nepilni 4000 eiro par būvprojekta izstrādi un 2000 eiro metu konkursam (variantam pie ģimnāzijas), turklāt vēl nomainīts ūdensvads no Brīvības ielas uz ģimnāziju.
Darba grupas pārstāve, Talsu novada pašvaldības projektu vadītāja Jolanta Didžus deputātiem uzsvēra, ka galvenais iemesls, kāpēc darba grupa izvēlējās variantu pie muzeja, ir finansējums. Idejiski viņi atbalsta ģimnāzijas teritoriju. To apstiprināja arī darba grupas dalībniece, Talsu novada būvvaldes arhitektūras daļas vadītāja Nellija Dziedātāja, norādot, ka, viņasprāt, atbalstāms ir variants piemiņas vietu ierīkot pie ģimnāzijas, nevis muzeja, tomēr rīkojušies saskaņā ar domes vadības rīkojumu, lai rastu kompromisu.
Spēj atbalstīt tikai konceptuāli, ka piemiņas vietu vajag
Deputāti sprieda gari un plaši, tomēr konkrēti nolemt, kā rīkoties tālāk, nespēja. Vairākkārt pārmetumi tika virzīti arī izpildvaras darbā, piemēram, norādot, ka viņi deputātiem izvirzot pārāk daudz variantu lemšanai, neesot skaidram un konkrētam piedāvājumam.
«Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds, ka jautājums ir jāskata pēc būtības — vai mēs vēlamies, vai nevēlamies izrādīt cieņu tiem, kuri ir cīnījušies par neatkarīgu Latvijas valsti, par katru no mums. Nacionālās apvienības priekšlikums ir atbalstīt pirmo variantu — piemiņas vietu veidot pie Talsu Valsts ģimnāzijas,» sacīja deputāte Sandra Pētersone. «Tā kā redzam, ka termiņā līdz 11. novembrim neiekļausimies, un izveidot šādu vienkāršojumu pie muzeja īsti adekvāti nav… Bet man īsti nav skaidrības, kāpēc viss tā noticis. Domāju, ka cilvēki, kuri ir kaut kādā mērā saistīti ar šo topošo piemiņas vietu, ir vīlušies,» pauda deputāts Edgars Zelderis. «Man ir duālas izjūtas par šo, jo sākotnēji, redzot šīs stēlas izvietošanu blakus Brīvības ielai, bija paredzēts, ka saistībā ar to varētu mainīt arī lāpu gājiena maršrutu. Ņemot vērā, ka arī variantu pie muzeja līdz 11. novembrim nepaspēsim realizēt, tad domāju, ka tas nav veiksmīgākais,» sprieda deputāte Ilva Norenberga. Arī deputāts Miervaldis Krotovs uzskatīja, ka, veidojot piemiņas vietu pie muzeja, tā nebūs pietiekama godu un cieņu paudoša rīcība pret brīvības cīnītājiem. Vadoties pēc savas sirdsapziņas, viņš nevarot atbalstīt lokācijas vietu pie muzeja, kas būtu tikai «formāla pieeja», nevis kārtīgi paveikts darbs. Deputāts piedāvāja pagaidīt un atrast līdzekļus, lai piemiņas vietu izveidotu pie Talsu Valsts ģimnāzijas.
Rezultātā viņi nespēja nobalsot vienoti par kādu no variantiem, kā vien par to, ka atbalsta šādas piemiņas vietas izveidi. Tas nozīmē, ka jautājums ir atgriezies pašvaldības gaiteņos un nav zināms, kad atkal nonāks deputātu redzeslokā. Tikmēr Lāčplēša Kara ordeņa simtgades jubilejā 11. novembrī katram nāksies šo piemiņas vietu iztēloties vien prātā.
Vēsturniekiem atšķirīgs viedoklis
Vēsturniece Antra Grūbe, aicināta paust viedokli, «Talsu Vēstīm» teic, ka, runājot par lokācijas vietu, atbalsta muzeja, nevis ģimnāzijas teritoriju, jo tur ar 1919. gadu nav it nekādas saistības, arī Brīvības ielas nosaukums nav radies saistībā ar brīvības cīņām, bet gan 1905. gada revolūciju. «Pieminēt brīvības cīnītājus var dažādi, tas nav jāpārspīlē. Uzskatu, ka labāk piemiņas vietu izveidot pie muzeja. Turklāt domāju, ka nepieciešams veikt padziļinātāku izpēti par to, kuru cilvēku vārdus plānots gravēt uz stēlām,» pārdomās dalās A. Grūbe. Arī novadpētnieks Imants Tamsons, kurš pašvaldībai piedāvāja ideju par piemiņas vietas izveidi pie muzeja, deputātu noraidījumus šai vietai un nespēju pieņemt konkrētu lēmumu sauc par muļļāšanos. «Tā kā šogad pieminekli neatklās, tad domei laikam vajadzētu sākt visu no sākuma. Vispirms ar vietas izvēli. Domes priekšsēdētājam vai vietniekam ir jāuzņemas vadība. Ar speciālistiem izvēlēties vairākus atceres vietu variantus un nodot publiskai apspriešanai iedzīvotājiem, protams, piedaloties arī deputātiem. Tad var izdiskutēt. Neviens atsevišķs vēsturnieks vai deputāts šādu jautājumu neatrisinās. Nepastāv saikne starp vēlētāju un deputātu nevienā jautājumā. Jālemj visiem kopīgi! Turklāt, ir atsevišķas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un brīvības cīņās kritušo nesakoptas apbedījumu vietas, kuriem nav piederīgo. Tās nu gan vajadzētu sakopt, jo kapsētas atrodas pašvaldības pārziņā,» aicina I. Tamsons.
Savukārt novadpētniece Dace Alsberga pauž, ka vietas izvēle ir ļoti grūta, jo arhitekti, ainavu speciālisti uz to lūkojas no viena skatupunkta un vēsturnieki — no cita. Tāpēc būtiski atrast kopsaucēju. Turklāt ļoti svarīgi esot veikt kārtīgu izpēti par cilvēkiem, kuru vārdus plānots gravēt uz stēlām, jo, viņasprāt, tas nav pietiekami izvērtēts. «Neapskaužu deputātus, jo šis jautājums ir ļoti specifisks un grūts,» domā D. Alsberga.