«Lai kaut ko mainītu, vispirms ir jāsaprot»

Personības

Andris Ameriks darbu Rīgas domē nomainīja pret darbu Eiropas Parlamentā, kur viņš tika ievēlēts 25. maijā. Iepazīstinot publicējam, 9. oktobrī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tiekoties ar jauno deputātu Briselē, viņa atbildes uz dažiem žurnālistu jautājumiem.
Andris Ameriks: — Aktuālais jautājums Transporta un tūrisma komitejā pašlaik ir «Mobilitātes pakotne». (Par «Mobilitātes pakotni» tiek saukts Eiropas Komisijas (EK) likumdošanas iniciatīvu kopums, kas veidots no trim lieliem blokiem. Nākot klajā ar šīm iniciatīvām, EK norādīja, ka tās būtiski uzlabošot komerciālā transporta nozari ES. Pirmā «Mobilitātes pakotnes» daļa tika prezentēta 2017. gada 31. maijā, un saskaņā ar to tika sākts darbs pie astoņām likumdošanas iniciatīvām ar mērķi «visiem eiropiešiem nodrošināt tīru, sociāli taisnīgu, konkurētspējīgu mobilitāti». Daļa EP deputātu ir pārliecināta, ka «Mobilitātes pakotne» ir iespēja uzlabot darba ņēmēju apstākļus, jo tā paredz «vienādu atalgojumu par vienādu darbu», savukārt citi uzsver, ka tas ir Rietumeiropas valstu mēģinājums sargāt savus tirgus, tādējādi graujot vienotā tirgus ideju — M. B.) Vai tā tiks atgriezta izskatīšanai Eiropas Parlamentā? Vai tā tomēr tiks virzīta tālāk? Šis ir ļoti svarīgs jautājums arī Latvijas autopārvadātājiem. Mans uzskats, ka tā jāpārskata vēlreiz, jo esošā redakcija neatbilst mūsu uzņēmēju interesēm.
Tāpat liels darbs ir nepieciešamas, lai ES varētu sasniegt Parīzes nolīguma mērķrādītājus (ES Parīzes nolīguma kontekstā ir izvirzījusi sev mērķrādītāju — līdz 2030. gadam samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Attiecībā uz ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem Komisija ir ierosinājusi līdz 2030. gadam panākt samazinājumu par 30% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Ar pašreizējām rīcībpolitikām vien nav iespējams šos uzdevumus izpildīt. Eiropadome savos 2014. gada oktobra secinājumos uzdeva Komisijai ES mērķrādītāju pārvērst atsevišķos nacionālajos mērķrādītājos — M. B.). Tas nozīmē, ka būs radikāli jāmaina personiskie mobilitātes paradumi, kā arī rūpniecības un ekonomikas modeļi. Tas noteikti atstās iespaidu arī uz Latvijas iedzīvotājiem.
Mans galvenais darbs Lūgumrakstu komitejā būs informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par tiesībām iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā, jo līdz šim mūsu valsts iedzīvotāji par to ir maz informēti. Lūgumraksti ir būtiska saikne starp iedzīvotājiem un Eiropas iestādēm, kā arī veicina tiešu cilvēku līdzdalību ES likumdošanas darbībā.
— Saistībā ar transporta jomu pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā daudz tika runāts, ka arī Latviju gaida tā saucamā autobusu tirgus atvēršana. Kāda šobrīd ir situācija, vai mēs drīzumā varam gaidīt, ka mainīsies Latvijā ierastā sistēma par reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem, cik tālu ir šis jautājums?
A. A.: — Es teiktu, ka pagaidām ir ļoti daudz diskusiju par dažādām regulām. Lielākā cīņa šobrīd ir par «Mobilitātes pakotni», kas tika mēģināta atdot atpakaļ Parlamentam. Tā uzskatīja ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, Ungārija, Rumānija, Polija, vienīgā, kas neiesaistījās, ir Igaunija. No 49 komitejas locekļiem 30 bija pret. Šobrīd ir tā saucamais trialogs, kas ir Eiropas Komisijā. Pirmais ir cīņa par to, ja, piemēram, no Rīgas aizved kravu uz Parīzi, mašīnā Parīzē nedrīkst iekraut citu kravu, bet tai tukšai jāatgriežas Rīgā. Tā nevar vest citu kravu tālāk uz Berlīni vai kur citur. Šāda situācija daudzus neapmierina. Otrs stāsts ir par to, ka kravu ved no Rīgas uz Parīzi, šoferis šķērso Lietuvas, Polijas robežu, un šoferim ir jāsaņem attiecīgās valsts vismaz minimālā alga. Kā to realizēt, nestādos priekšā. Tas nozīmē algu diferenciācija katrā valstī, pa kuru šoferis brauc. Trešā lieta: ja šodien kravas automašīna pa Eiropu brauc, attiecīgā firma ar mikroautobusu aizved šoferi, kurš pirmo nomaina. Šī regula paredz, ka šoferis ir «savienots» ar mašīnu, nedrīkst mainīt šoferus ceļa galā. Ir vēl rinda ar citām niansēm, par kurām diskutē. Latvijā šīs regulas attiecas uz apmēram 15 000 mašīnām, kas ir apmēram 20 000 darba vietu. Francijai, Vācijai, Skandināvijas valstīm ir vienalga, jo viņiem ir savs bloks. Ir apmēram «vecā» Eiropa pret «jauno» Eiropu. Esmu viens no ēnu ziņotājiem, bet domāju, ka spēku samērs ir mums par sliktu.
— Kā jūs prognozējat «Brexit» ietekmi uz tūrisma nozari, vai par to tiek runāts?
A. A. — Par to tiek runāts. Eiropas Tūrisma asociācija sniedza ziņojumu par to, kāda ir reālā situācija. Spāņi šobrīd iegulda papildu 300 miljonus eiro, lai glābtu nozari. Tiek izvirzītas papildu programmas, kas tiek deleģētas dalībvalstīm, ka jāglābj nozare, jo tas rada tālejošas sekas.
Eiroparlamentā esmu jauns deputāts, man pašam vēl daudz kas jāmācās. Jāpaiet zināmam laikam, līdz saprot arī nozares problēmas.
— Kā jūs vērtējat Valda Dombrovska iztaujāšanu 8. oktobrī? Kāds ir jūsu redzējums šajā jautājumā?
A. A. — Pirms iztaujāšanas (8. oktobrī notika Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas izpildvietnieka amata kandidāta Valda Dombrovska iztaujāšana — M. B.) mums ar V. Dombrovski bija tikšanās pēc viņa iniciatīvas. Pēc šīs sarunas teicām, ka mēs atbalstīsim viņa kandidatūru (izpildvietnieka amatam — M. B.). Uzskatu, ka viņš veiksmīgi tika galā. Es viņu atbalstu tajā amatā, uz kuru viņš pretendē.
— Vai jūs Eiropas Parlamentā gribat kaut ko mainīt vai pieslieties «vecajiem» deputātiem?
A. A. — Es negribu šobrīd teikt, ka gribu pieslieties vai kaut ko mainīt. Lai kaut ko mainītu, vispirms ir jāsaprot. Jūlijā te (Eiropas Parlamentā — M. B.) tikai viss veidojās, augusts bija «tukšais» mēnesis, strādājam tikai vienu mēnesi.