Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Miķelis Plānkājs

Kultūra

Viņš ir viens no daudziem simtiem latviešu, kuri pirms simts gadiem cīnījās par Latvijas neatkarību, kuri ordeni nopelnīja par asins un dzīvības cenu, un ar to mūsu novads pamatoti var lepoties.
Miķelis Plānkājs dzimis 1893. gada 27. novembrī Lutriņu pagastā Saldus apriņķī, mācījies vietējā pilsētas skolā. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, kur līdz 1915. gada septembrim dienējis 84. kājnieku pulkā. Pēc tam apakšvirsnieks M. Plānkājs pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu.
Cīnījies Nāves salā —
Pirmā pasaules kara kauju vietā Daugavas kreisajā krastā. 1915. gada rudenī, krievu karaspēkam atkāpjoties uz Daugavas labo krastu, iepretī Ikšķilei, upes kreisajā krastā tika saglabāts placdarms divu kvadrātkilometru platībā. Placdarma aizstāvēšanai nosūtīja 2. Rīgas latviešu strēlnieku un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu. Vācu karaspēks šo teritoriju intensīvi apšaudīja ar artilēriju, kā arī izmantoja gāzu uzbrukumus. Kaujās krita lielākā daļa karavīru, tādēļ latviešu strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu. 1924. gadā pēc arhitekta Eižena Laubes projekta Nāves salā atklāja pieminekli tur kritušajiem karavīriem. Uz pieminekļa vienā pusē bija uzraksts: «Tēvu zemes mīlestību pirmā vietā stādījāt, latvju dēlu varonību visām tautām rādījāt», bet otrā pusē: «Mūžam neaizmirstamai Nāvessalas cīnītāju 2. Rīgas un 3. Kurzemes Latviešu strēlnieku pulku varoņu piemiņai 1916».
1916. gada 25. septembrī, kad pēc vācu gāzu uzbrukuma strēlniekus sūtīja palīgā Nāves salas aizstāvjiem, Miķelis zem spēcīgas uguns devās pāri tiltam, kur viņu kontuzēja, bet, neskatoties uz to, vīrs palika ierindā un vadīja strēlniekus tālāk kaujā. 1916. gada decembrī pie Ložmetējkalna uzbrukumā vācu blindāžai viņš pielavījās tai klāt un ar rokasgranātām piespieda pretinieku pārtraukt uguni, tā dodams iespēju vadam turpināt triecienu un blindāžu iekarot.
M. Plānkājs apbalvots
ar Svētā Jura ordeņa 4. šķiras krustu. No armijas viņš atvaļināts 1918. gada februārī slimības dēļ. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 21. martā Aizputē. No 1919. gada 21. marta viņš ir Liepājas 1. kājnieku pulka instruktors, 1920. gadā Ventspils otrā kājnieku pulka instruktors, bet vēlāk — instruktors virsnieku kursu štābā. Atvaļināts no armijas 1921. gada 25. februārī. 1927. gadā kā bijušais 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona vecākais apakšvirsnieks apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni Nr. 2019. Ordeņa devīze — «Par Latviju».
No 1921. gada M. Plānkājs strādājis par selekcionāru Stendes selekcijas stacijā, ievēlēts par Stendes pagasta padomes un tiesas locekli. M. Plānkājs iestājās Latvijas aizsargu organizācijā. Iecelts par Talsu 1. aizsargu pulka 2. rotas komandieri. Pulku tajā laikā komandēja pulkvežleitnants Pēteris Avens. 1928. gada 2. novembrī Latvijas aizsargu organizācija par izciliem nopelniem organizācijas labā apbalvoja Talsu 1. aizsargu pulka 2. rotas komandieri Miķeli Plānkāju ar Aizsargu Nopelnu krustu. 1933. gada 16. novembrī kā Talsu 1. aizsargu pulka 2. rotas komandieris par nopelniem Latvijas labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, saņemot 5. šķiras ordeni Nr. 3066. Ordeņa devīze «Per aspera ad astra» — «Caur ciešanām uz zvaigznēm». Tajā laikā ordeņa Domes priekšsēdētājs bija Latvijas Valsts prezidents Alberts Kviesis.
1934. gadā par nopelniem valsts aizsardzības darbā Talsu 1. aizsargu pulka 2. rotas komandieri Miķeli Plānkāju apbalvoja ar Latvijas Aizsardzības biedrības bronzas medaļu Nr. 158.
Sudraba medaļas reversā rakstīta biedrības devīze: «Ja dzīvību dzimtenei ziedot spēj dēli, tad mazāku upuru nedrīkst būt žēli.» Biedrības valdes priekšsēdētājs toreiz bija pulkvedis Jānis Indāns, vienlaikus arī Latvijas aviācijas pulka komandieris, bet vēlākais «otrais» aviācijas ģenerālis. Sākoties Latvijas okupācijai, 1941. gada 15. februārī čeka viņu arestēja, deportēja uz Krieviju, 1941. gada 18. jūlijā viņam piesprieda nāves sodu un 16. oktobrī nošāva Butirku cietumā Maskavā. J. Indānu reabilitēja 1957. gada 30. novembrī.
1939. gada 1. janvārī
M. Plānkājs pārcelts par Talsu 1. aizsargu pulka 1. rotas komandieri. Arhīva dokumentos minēts, ka viņš it kā glabājis Viestura ordeņa 4. šķiru ar šķēpiem, ko piešķīra militārpersonām. Ordeņa devīze: «Confortamini et pugnate» — «Esiet stipri un cīnieties.» Precīzu ziņu nav, ka viņš šādu apbalvojumu būtu saņēmis. Mans viedoklis, ka šī ordeņa glabāšanu viņam uzticējis kāds cīņu biedrs. 1940. gada 9. maijā Miķelis Plānkājs apbalvots ar Polijas Sudraba Nopelnu krustu. 1941. gada jūnijā sarkanā terora laikā no Stendes selekcijas stacijas viņu deportēja uz Krieviju, bet 1942. gada 2. aprīļa PSRS IeTk sevišķā apspriede notiesāja uz desmit gadiem. Miris 1943. gada 26. jūlijā Krievijas boļševiku katorgā Vjatlagā.