Ja liekas, tad sasitas…

Ļaujiet man runāt

Nesen lielveikalā dzirdēju frāzi, ko izteica pārdevēja pazīstamam pircējam — vai nu radiniekam, vai kādam, ar ko var brīvi plēst jokus, kas manam diezgan filozofiskajam prātam lika aizdomāties un parakāties mazliet dziļāk. Tā rakāšanās gribot negribot atkal sanāk miskastē, jo skar diezgan delikātas tēmas, ar kurām neviens nelepojas. Ne velti teic, ka miskaste ir tā, kas parāda par cilvēku visu. Kāds ir dikti smalks un kārtīgs, tādēļ šķiro visu, bet kādam atkal viss vienalga un nav laika katru drazu likt savā maisā, jo varbūt virtuve nemaz nav lielāka par standarta sabiedriskās tualetes kabīnīti.
Nu tad pie lietas. Jaunietis sarunājas ar pārdevēju un saka: «Man liekas, ka tā vienkārši izskatās labāk…» Un pārdevēja smaidot atbild: «Kur tad? Galvā?» Tad nu pie sevis sasmējos un nodomāju: «Tik tiešām! Tik bieži viss ir mūsu galvā. Kaut ko izdomājam, un mums liekas, ka tā ir.» Tas trakais jauniešu vecums ir tik lielisks pierādījums, ka mums liekas tik daudz kas, kā patiesībā nemaz nav. Atceros, ka paša bērni auga un dēls pie spoguļa mēģināja simetriski ar matu želeju sakārtot un ieziepēt katru šķipsnu. Visam bija jābūt perfekti, kaut neviens to kārtojumu nedz pamanīja, ne vispār kādreiz kaut ko teica. Bet puika veselu pusstundu katru darbadienas rītu ēda nervus sev un visiem, kas tieši tajā laikā arī gribēja tikt pie spoguļa. Tāpat līdzīgi bija ar meitu. Viņai likās, ka tik ļoti spurojas mazie matiņi deniņos, kas parasti visiem zirg-astu īpašniekiem lidinās un elektrizējas, ka, neizturot nervu spriedzi, reiz paņēma ar šķērēm un tos nogrieza, un meita kādu laiku bija ar izrobotiem deniņiem, jo viņai likās… Likās un kārtīgi sasitās, jo nākamajā dienā bija ekskursija un daudzi pamanīja «jauno griezumu». Viena skolotāja jautāja, vai viņai nav kāda slimība piemetusies. Mūsdienās pakaili deniņi meitenēm šķiet modes lieta, bet pirms vairāk nekā 20 gadiem tas šķita dīvainības un neriktīguma pazīme, ko neviens nesaprata. Izdarot rezumē par šo tēmu, aicinu visus apdomāt, kas ir tie argumenti, kuri liek mums domāt, ka tā izskatīsies vai būs labāk. Vai tie nav trokšņainie tarakāni mums galvā, kas liek kaut ko domāt. Tas ir gan dzīvē, gan medicīnā, gan izglītībā, gan politikā.

Eduārds no Talsiem