Gleznošana kā nomierinoša terapija

Kultūra

Trešdienas vakarā ierodamies Virbu kultūras namā, kur, cītīgi darbojamies, sastopam mākslas studijas dalībnieces, kuras ar akrila krāsām glezno ainavas. Dāmas atzīst — šis ir lielisks veids, kā atpūsties un relaksēties no ikdienas steigas un darbiem.
Šis ir trešais gads, kad Virbu kultūras namā darbojas mākslas studija. Šogad nodarbības apmeklē astoņas dāmas un ir jauna pasniedzēja — virbeniece, māksliniece Jana Dziemidova, kura ar mākslu uz «tu» ir jau kopš bērnības, un šogad viņa tika izvirzīta arī nominācijā «Radošākais novadnieks» novada konkursā «Talsu bruncī ieaustie».
Studijas dalībnieces iepriekšējos gados izmēģinājušas dažādas tehnikas — akrilu, eļļu, zīmuļus, ūdenskrāsas un kafiju. Ko gleznot, katrs izvēlas pats, lai ir prieks par to, kas taps. «Katram tomēr ir savs raksturs. Meitenes cenšas, un tas ir galvenais,» stāsta J. Dziemidova. Bet vai tiešām gleznot var kurš katrs? Pasniedzēja teic, ka galvenais, lai cilvēkam ir interese. «Nepamēģināsi, neuzzināsi!» mudina virbeniece.
Laika grafika, kādā konkrētajam darbam jābūt pabeigtam, nav. «Mums nekur nav jāskrien, termiņu nav,» teic pasniedzēja Jana. Kad divas ar pusi stundas aizvadītas gleznojot, darbi tiek atstāti kultūras namā, lai tiem atkal pieķertos pēc nedēļas. Ir dalībnieces, kurām pietiek ar gleznošanu reizi nedēļā, bet ir tādas, kuras to papildus dara arī mājās.
Sintija no Stendes stāsta, ka apmeklē šo mākslas studiju jau trešo gadu, jo zīmēšana ir viņas sapnis kopš bērnības. «Skolas laikā piedalījos olimpiādēs, bet pēc tam vairs nesanāca zīmēt. Tas man bija kā sava veida nepiepildīts sapnis. Vienā dienā vaicāju Rutiņai (Ruta Čubare, Virbu kultūras nama vadītāja — aut.), vai viņa nevarētu noorganizēt gleznošanas nodarbības. Un izrādījās, ka arī viņai bijusi šāda ideja, un tā viss sākās. Tagad katru nedēļu gaidu trešdienu, kad būs nodarbība, dažkārt pat skaitu dienas. Visvairāk man patīk gleznot ziedus, mīļākā tehnika — akrils,» atklāj Sintija. Otro gadu studiju apmeklē arī Ligita no Rinkules. «Gleznot sāku mājās pašmācības ceļā un sapratu, ka man vajag papildu zināšanas. Tagad zīmēju pilnus divus gadus. Jā, parasti nevaru sagaidīt trešdienu, kad ir nodarbība… Tāpēc zīmēju arī mājās. Visvairāk man patīk gleznot ainavas, ziedus, bet portreti nav man,» secinājusi Ligita. Viņa stāsta, ka procesā patīk spēlēšanās ar krāsām un rezultāta iegūšana. Viena no studijas dalībniecēm ir arī pati kultūras nama vadītāja Ruta Čubare. Arī viņa bauda procesu un šo studiju raksturo kā lielisku iespēju atpūsties, atslēgt prātu no ikdienas raizēm. «Kad kāds no darbiem ir gatavs, neticu, ka tas ir izdevies,» pauž Ruta.
Nodarbības tepat no Virbiem pirmo gadu apmeklē arī Inese. Viņa stāsta, ka visgrūtāk esot izdomāt, ko zīmēt. «Iepriekšējos gados redzēju studijas dalībnieču izstādītes, bet pati nevarēju saņemties pievienoties. Šogad nolēmu atnākt pamēģināt. Šeit kolektīvā ir vieglāk, jo viena pati mājās to nepaveiktu. Kad atnāku šeit, tās divas stundas ir manējās,» vaļsirdīgi atzīst Inese. Jauna dalībniece ir arī Sarmīte: «Kaut kas iekšā dīdīja. Bija jāklausa iekšējai balsij, lai gan otu rokās nekad nebiju turējusi. Par nodarbībām uzzināju sociālajā vietnē «Facebook», un esmu ļoti apmierināta. Kad gleznoju, ieeju procesā, gleznā, un apkārt neko vairs neredzu.»
Ārā aiz logiem tumšs un drūms, kad atstājam mākslas studijas dalībnieces savā pasaulē — audeklu, molbertu, krāsu, sarunu un miera ielenkumā.