Ak, šis biedējošais helovīnu laiks…

Viedokļi

Pirms kalendārā pāršķirsim beidzamo oktobra lapu, sagaidot Latvijā patriotiskāko mēnesi, nāksies samierināties ar aizgūtajiem Helovīna svētkiem, kuri tik vilinoši šķiet jaunākajai paaudzei. Var jau attiecīgās dienas vakarpusē laikus aizslēgt durvis un izlikties nedzirdam aizdomīgo soļu dipoņu kāpņu telpā un uzstājīgos «tuk, tuk!» durvju viņā pusē, bet jābūt gatavam, ka no rīta, tās atverot, nāksies iegrābties zobu pastā, zaptē vai kādā citā krietni mazāk pievilcīgā vielā. «Tas ir vienkārši murgs ar to Helovīnu — tie ar krāsu noķēpātie durvju rokturi, izmētātie konfekšu papīri, kas nāk kā rūgta šo svētku pēcgarša…» sodījās kāda paziņa, tuvojoties nu jau arī diemžēl Latvijā par tradīciju kļuvušajiem ķirbju godināšanas un saldumu bičošanas svētkiem.
Bet netrūkst jau arī Helovīna atbalstītāju, kas, ja ne paši gatavi pārtapt spoku un mošķu tēlos, tad vismaz steidz veikalā iepirkt cienastu biedējošās maskās tērptajiem ciemiņiem. Jo, kas zina — neuzcienāsi vai arī durvis neatvērsi negaidītajiem viesiem, vari sagaidīt tādu «izjokošanu», ka savu neviesmīlību nāksies nožēlot vēl ilgi. Bet veikalu īpašnieki, tuvojoties kārtējai iespējai nopelnīt, tikai saberzē rokas, piepildot plauktus banāliem nieciņiem ķirbju, spociņu un dažādu citādu viepļu veidolā, kā arī uzturā nevērtīgiem našķiem, kas tik ļoti iederas helovīnu ēdienkartē.
Būtu jau labi, ja viss beigtos tikai ar saldumu bičošanu, taču arī policijas pārstāvji atzīst, ka «helovīni taisa traku galvu», un izsaka cerību, ka šoreiz nebūs paveiktas tādas nejēdzības kā sabojātas durvis vai ēku sienas — kā tas noticis pagājušajā gadā. Pērnā gada 2. novembra «Talsu Vēstu» notikumu hronika vēstī, ka 31. oktobrī jaunieši daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā Talsos, Darba ielā, kāda dzīvokļa durvis nopūtuši ar krāsu, radot materiālos zaudējumus. Un tas jau ir krietni vien nopietnāk par ziņu tajā pašā pašvaldības policijas notikumu hronikā, ka jaunieši diedelē saldumus, neļaujot gulēt.
Interneta neizsmeļamais avots skaidro, ka savos pirmsākumos Helovīns bijuši kā ražas svētki — līdzīgi kā latviešiem Mārtiņi, tad kāpēc gan pie tā neapstāties, izvairoties no visām tām «izjokošanām», kam ar jokiem maz sakara un kas balansē uz huligānisma robežas! Starp citu, man nav nekas pret lielāko veselīgāko Latvijas ogu — ķirbi, kas ir gana piemērots ražas svētku simbols, un nupat ar gardu muti notiesāju Skrīveru jauno «Gotiņas» konfekti ar ķirbju sēklām, uz kuras iesaiņojuma ir akurāt tāds pats izgrebta ķirbja vieplis, kāds redzams veikalu plauktos, tuvojoties Visu svēto dienas priekšvakaram — Helovīnam.