Ziemassvētku brīnuma ieskaņas jau novembra sākumā

Kultūra

Talsu tautas namā 7. novembrī 19.00 būs iespēja redzēt mūziklu «Ziemassvētku brīnums». Tas iepriekšējā gadā iepriecināja ap 20 000 cilvēku sirdis 25 valstu 32 pilsētās. Mūsu puse šogad ir vienīgā vieta Latvijā, kur to varēs baudīt, jo jau nākamajā dienā misija viesosies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, bet dienu iepriekš uzstāšanās ieplānota Helsinkos.
Misijas pārstāvis Jongmins Ča (Youngmin Cha) pastāsta, ka arī 2019. gadā «Labās vēsts korpusa» (Good News Corps) studenti veselu gadu veltījuši citiem, atliekot malā sev svarīgo, tā iemācoties, kāda liela vērtība slēpjas nesavtībā, kad cilvēki apkārt tiek iepriecināti vai pat darīti laimīgi. Tas ir princips, ko viscaur Bībelē arī atklāj Jēzus Kristus mācība, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Studenti paralēli mācībām rūpīgi iestudējuši pasaulē vienu no pazīstamākajiem stāstiem, ko saprot bez valodas un pāri kultūras robežām, proti, Jēzus Kristus piedzimšanu Betlēmē, kas ir Dieva plāna cilvēces glābšanai viens no svarīgākajiem notikumiem. Ja paskatāmies pat plašāk — no šā notikuma iesākās laika atskaite mūsu ērā. Tātad, pieņemam to vai ne, tas patiešām ir grandiozs notikums, kas, graujot visus zeltā tērptos, reliģiozi lepnos priekšstatus par to, kādam gan jāizskatās pašam Dieva dēlam, realizējās kā kūtī piedzimis, silītē guldīts Jēzus Kristus.
«Labās vēsts korpuss» ir viena gada programma ar bāzes vietu Dienvidkorejā, kurā piedalās brīvprātīgie universitātes studenti. Viņi dodas pa visu pasauli, lai caur misijas darbu, izglītības aktivitātēm, kultūras apmaiņu, sportu un citos veidos dalītu ar citiem to mīlestību, kas mīt viņu pašu sirdīs. Atskatoties uz to laiku pirms šīs programmas uzsākšanas, studenti ir ieraudzījuši, ka dzīve patiesībā ir bagātīga un pilnīga, tikai šīs vērtības iepriekš dažādu iemeslu dēļ nav saskatījuši. Tagad tie ir daudz spēcīgāki, lai uzveiktu dažādas grūtības un izaicinājumus, un ir gatavi spert vēl vienu soli uz priekšu.
Viss šā studentu brīvprātīgā darba iesākums meklējams 2001. gadā, kad pazīstams korejiešu mācītājs Parks (Park) iesaistījās «Labās vēsts misijas» organizācijā. Daudzi korejieši jau ilgstoši pamet savu zemi un dodas uz ASV ar visām savām ģimenēm, un pirmā paaudze tur strādā smagu darbu, jo angļu valodu tie neprot, bet viņu bērni valodu apgūst ātri, savukārt dzimto valodu piemirst un pamazām aiziet no savas kultūras. Šāda situācija šķiet pazīstama ikvienam, kurš devies prom arī no Latvijas. Viss mainās ļoti ātri, un problēma ir tajā, ka bērnu un vecāku starpā zūd komunikācija, tādēļ paši korejieši pēc ilgākas prombūtnes Amerikā sevi mēdz saukt par banāniem, jo āriene tiem ir dzeltena (kā zināms, Āzijas pārstāvjus mēdz saukt par dzelteno rasi), bet iekša tiem ir balta — tipiski amerikāniska. Dzīvesveids tur ir stipri brīvāks, un Amerikas kultūra dominē.
Korejiešu puisis Endijs bijis kā trauksmes zvans, kad viņa māte atradusi tā somā ieroci un narkotikas un ļoti sabijusies. Neviens ar viņu īsti neticis galā. Mamma viņu uzrunājusi un lūgusi pamest šo dzīvesveidu un bijusi, protams, izmisusi, bet Endijs nav varējis nostāvēt tam pretī, un tas visdrīzāk būtu beidzies slikti. Endija mamma sazinājās ar mācītāju Parku Korejā, jo bijusi viņa draudzes locekle, un prasījusi padomu, ko darīt ar dēlu. Un rezultātā Endijs devies uz Koreju, paliekot tur trīs mēnešus. Mācītājs vienkārši atvēris Bībeli un mācījis to, ko māca Svētie Raksti. Endijs pamazām, bet manāmi mainījies. Un pats pirmais, kas izmainījies, bija viņa ģērbšanās stils. Bikses līdz tam brīdim bija nošļukušas un atsedza puspliku dibenu, kā smejas Jongmins Ča, kā arī valoda un manieres tik ļoti izmainījās, ka cilvēki to nevarēja nepamanīt. Un ārējās izmaiņas bija rādītājs izmaiņām sirdī. Endija tēvs, kas draudzi pats neapmeklēja un ticības lietas viņam nebijušas īpaši tuvas, pēc diviem trīs mēnešiem, satiekot dēlu, ieraudzīja dēla izmaiņas un viņš pat tēvam sludinājis Dieva glābjošo vēsti. Un daudzi korejiešu ļaudis Amerikā pamanīja Endija brīnumu, jo lielais problēmu radītājs pēkšņi bija izmainījies, tāpēc vecāki ar līdzīgām problēmām meklēja mācītāja Parka palīdzību. Un tajā gadā ap 30 studentiem meklēja palīdzību pie korejiešu mācītāja, tā iesākoties ķēdes reakcijai, līdz tika izveidota Amerikas korejiešu studentu nometne, kur jaunieši klausījās evaņģēlija vēsti. Viņi paši un viņu dzīve kļuva pilnīgi citādāka. «Ja izmainās sirds, izmainās dzīve — tā ir likumsakarība,» piebilst Jongmins Ča. Tas bija pirmais kopā sanākšanas gads, bet studenti sāka braukt ne tikai no ASV. Vecāki sūtīja savus bērnus uz Dienvidkoreju, un tagad nometne kļuvusi par starptautisku, kuru apmeklē vairāki tūkstoši studentu, un mērķis ir izmainīta dzīve. Ir divu nedēļu programma divās pilsētās, no kurām viena ir Phjončhana — vieta, kur 2018. gadā notika ziemas olimpiskās spēles.
Jongmins Ča pastāsta, ka, neskatoties uz samērā labo dzīvi, Dienvidkorejā daudzi jaunieši izdara pašnāvību. Arī pavisam nesen korejiešu dziedātāja, kas bijusi daudzu elks, izdarījusi galu savai dzīvei, kaut tai nekas netrūcis. Tas parāda vien to, ka ir kāds milzīgs tukšums, ko ne nauda, ne dažādi pasaulīgi prieki un labumi nevar aizpildīt. «Mēs ticam, ka tad, kad izmainās viena jaunieša dzīve, tas kā cunami var aizskart citu dzīvi, un tiek iedarbināts vesels dzīvi mainošs mehānisms, kas galu galā maina pasauli. Studenti, kuri ierodas Korejā, pēc tam dodas uz citām valstīm. Mums ir 20 biroji Eiropā. Esmu no Polijas biroja. Un katrā birojā ir divi trīs studenti no Korejas. Gandrīz viena gada garumā viņi darbojas citu cilvēku labā. Tie māca, piemēram, korejiešu valodu, tradicionālo teikvando, kas ir sporta veids, mūziku, ēšanas kultūru un citas ar korejiešu kultūru saistītas lietas. Un tie kopā rada arī mūziklu. Mēs gribam parādīt, cik laimīgi ir tie cilvēki, kas iepriecina citus. Mēs mūziklā dziedam a cappellu, dejojam, ir arī performances. Iepriekšējā gadā bijām Rīgā, bet šogad Dievs ved mūs uz Talsiem. Un esam par to ļoti priecīgi,» neslēpj smaidīgais korejiešu misijas pārstāvis.