Dundagā diskutē par saliedētas sabiedrības veidošanu

Dundagas novads

21. oktobra vēlā pēcpusdienā aktīvākie Dundagas novada iedzīvotāji piedalījās Kultūras ministrijas un biedrības «Kurzemes NVO centrs» rīkotā diskusijā «Vai esam saliedēta sabiedrība?», kas notika brīvā laika pavadīšanas centrā Dundagā.
Latvijā šādas diskusijas notiek vairākās vietās, Kurzemē septiņās: Aizputē, Dundagā, Saldū, Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī. Dundagā diskusijā iesaistījās deviņi dalībnieki, galvenokārt dažādu biedrību pārstāvji (biedrība «Domesnes», dienas centrs «Mājas», biedrība «Ziemeļkurzemes biznesa asociācija», brīvā laika pavadīšanas centrs Dundagā, biedrība «Randalist» un citi), kuri pauda, ka šāda iespēja jāizmanto, vēlēdamies arī uzzināt, vai un kam turpmāk atbalstu varētu saņemt. Apskatot piecas dažādas tēmas — uzticēšanās, nacionālā identitāte, latviešu valoda, migrācija/imigrācija un pilsoniski aktīva sabiedrība/demokrātijas kultūra — dundadznieki uzskaitīja trūkumus un pozitīvo gan vietējā kopienā, gan valsts līmenī.
Vietējā sabiedrība noveco, jo jaunie savu vietu laukos nesaredz. Cilvēki Dundagas novadā ir atturīgi pret jebkuru jaunpienācēju, izskanēja iedzīvotāju paustajā. Savukārt no vietvaras viņi gaida viedokļu uzklausīšanu, informācijas sniegšanu, atbalstu sabiedrības iesaistē pašvaldībā notiekošajā un vietējo iniciatīvu projektu piedāvāšanu, tā dodot iespēju iedzīvotājiem piesaistīt atbalstu ieceru īstenošanai. Kā galvenās problēmas valsts līmenī dundadznieki uzskaita, ka vara ir attālinājusies no tautas, valda korupcija, jāveicina atklātība un savu kļūdu atzīšana. Saliedētu sabiedrību traucē veidot arī sociālā nevienlīdzība, neticība valdībai, maz ir domāts par patriotisko audzināšanu izglītības iestādēs, jūtams pretnostatījums «lauki — pilsēta».
Nozīmīga bija saruna par latviešu valodu. Sanākušie pauda, ka valoda kļūst nabadzīgāka, tajā lietoti daudz žargonu, anglicismu. Mūsdienās lielākā daļa jauniešu maz lasa grāmatas, tiem ir nabadzīgs vārdu krājums, kas to arī veicinājis. Nozīmīgs ir vietējais dialekts, kas rada piederību kopienai. Valsts līmenī jādomā par veidu, kā šo vērtību saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm. Publiskajā telpā daudz runā par latgaliešu valodas aizsardzību un atbalstu tai. Tādam noteikti jābūt arī atbalstam vietējiem dialektiem citviet Latvijā. Dundadznieki uzskata, ka vairāk jādomā par pozitīvo stāstu veidošanu par cilvēkiem, kuri veiksmīgi darbojas novadā un Latvijā. Tas veicinātu piederības izjūtu savai zemei un vietai.
Pēc trūkumu un pozitīvo lietu uzskaitīšanas katrā no tēmām sekoja darbs grupās, lai sniegtu ierosinājumus, kas būtu darāms vietējai kopienai un valstij, veidojot saliedētu sabiedrību.
Gan vietējā pašvaldībā, gan nacionālā līmenī jādomā par mājokļu politiku, informācijas pieejamību un sabiedrības informēšanu, jāveido atbalsta mehānismi latviešu valodā esošo dialektu saglabāšanai, kā arī pasākumi un atbalsts latviešu valodas bagātināšanai (teātris, lasīšanas pulciņi, spēles). Nevalstiskajam sektoram akcents jāliek uz demokrātijas jēdziena izpratnes veidošanu un veicināšanu sabiedrībā, kā arī jāsadarbojas ar pašvaldībām projektos, kas vērsti uz iedzīvotājiem un viņu vēlmju īstenošanas, iesaistot tajos dažādas paaudzes. Lai veicinātu patriotismu un piederību savai zemei un valstij, izglītības iestādēs vairāk jādomā par patriotisko audzināšanu. Tas būtu nepieciešams visai sabiedrībai kopumā.
Pēc Dundagas novada iedzīvotāju un citu pilsētu iedzīvotāju viedokļu un ierosmju uzklausīšanas ieteikumus apkopos un nosūtīts Kultūras ministrijai, kas izstrādā saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnes. Tās plānots pabeigt nākamā gada sākumā, un noteiks, kādus sabiedriskos procesus/aktivitātes finansēs no valsts budžeta Latvijā pēc 2021. gada, lai veicinātu saliedētas sabiedrības veidošanos.