«Par visām labajām lietām kāds pirms daudziem gadiem cīnījās»

Kultūra

Aktualizējot jautājumu par aizbraukušo latviešu atgriešanos, 14. oktobrī Talsu novada fondā aizvadīta otrā darba grupas «Remigrācija Talsu novadā» sanāksme. Tajā apsprieda mājokļu problēmu, sociālo tīklu izmantošanas un brīvprātīgo piesaistīšanas iespējas, kā arī sabiedrības attieksmes maiņu un citus jautājumus.
Darba grupas sanāksmē piedalījās Talsu novada fonda brīvprātīgā, remigrante un darba grupas koordinatore Inga Sokolova, Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāja Iveta Rorbaha, SIA «Talsu namsaimnieks» dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciāliste Sigita Mazzariņa, Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Jolanta Ivanova un Strazdes pagasta pārvaldes komunālās daļas speciālists Ivars Maķevics.
Sanāksmes sākumā I. Maķevics ieteica uz nākamo tikšanās reizi uzaicināt bijušo Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieci Ievu Jaunupi un apspriest Īrijas diasporas problēmas, ar kurām cilvēki griežas Latvijas vēstniecībā Dublinā.
Turpinājumā I. Sokolova aicināja apspriest brīvprātīgo piesaistīšanas un sociālo tīklu izmantošanas iespējas. «Viena no lietām, kur varam piesaistīt brīvprātīgos, ir darba grupas komunikācija ar sabiedrību un remigrantiem. Iepriekš runājām par diasporas jauniešu un bērnu vecāku uzrunāšanu un izglītošanu. Ir būtiski uzrunāt sabiedrību un sākt tricināt gaisu caur sociālajiem tīkliem. Vecāko klašu skolēni ir pietiekami zinoši, aktīvi, enerģijas pilni, un, ja mēs uztaisītu facebook grupu, viņi varētu šīs lietas darīt. Grupas nosaukums būs «Remigrācija Talsu novadā», un visi, kuri vēlas, varēs tai pievienoties,» skaidroja I. Sokolova.
Runājot par Latvijas skolu valodas mācību metodiku, diasporas bērnu latviešu valodas zināšanām un integrāciju Latvijas sabiedrībā, I. Rorbaha apņēmās uzrunāt latviešu valodas skolotājus, kuri piekristu veikt brīvprātīgo darbu — izstrādāt uzlabojumus un ieteikumus remigrantu bērnu latviešu valodas sekmīgākai apguvei.
Robežšķirtne — stingri novilkta
Tika apspriesta arī Talsu novada mājokļu attīstības programmas izstrāde. I. Maķevics uzsvēra, ka, izstrādājot plānošanas attīstības dokumentu, tiek analizēta esošā situācija un meklēti iespējamie risinājumi. Noteikti konkrēti mērķi, ko vajadzētu mainīt un uzlabot, izvirzītas galvenās problēmas, bet projekts vēl nav pabeigts — pašvaldībā izveidotā darba grupa plāno apjautāt arī uzņēmējus un sabiedrību. I. Rorbaha aicināja ieskatīties Talsu novada fonda mājaslapā, kur pieejami iedzīvotāju foruma rezultāti.
Viena no lietām, ko nākotnē vajadzētu mainīt, ir novada pašvaldības saistošie noteikumi attiecībā uz mājokļu piešķiršanu, uzskata I. Maķevics. Šobrīd pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā var saņemt cilvēki ar trūcīgas un maznodrošinātas personas statusu. «Robežšķirtne «pienākas/nepienākas» ir stingri novilkta. Cilvēki visbiežāk grib dzīvot Talsos vai Stendē, bet citur dzīvokļi stāv tukši. Liela daļa cilvēku, kuriem pienākas šie dzīvokļi, tur nekad nedzīvos. Attālums, sabiedriskais transports, izglītības iestādes — tas ir tas, kāpēc uz turieni neies, bet cilvēks vai ģimene, kuram ienākumi ir nedaudz lielāki un ir sava automašīna, iespējams, labprāt dzīvotu šajā vietā. Tas būtu ideālais variants, ja šādus dzīvokļus, šādas vietas mēs drīkstētu piedāvāt un piešķirt tiem, kuri izrādītu interesi. Pašlaik likumdošana mums neļauj to darīt. Kaut gan izmaiņas saistošajos dokumentos ir iekļautas darba grupas izstrādātajā projekta plānā. Kad darba grupa būs prezentējusi mājokļu politikas dokumentu un deputāti būs atzinuši to par labu esam, varēsim sākt strādāt un izvirzīt savus priekšlikumus. Vēl viena lieta, ko daudzi cilvēki nezina, ir tas, ka pašlaik ilgstošajiem īrniekiem, kuri dzīvo pašvaldības dzīvoklī, ir dota iespēja atsavināt šos dzīvokļus,» atklāja I. Maķevics.
Pievēršoties uzņēmējdarbībai, I. Sokolova aicināja aizdomāties par uzņēmējdarbības atbalsta grantu remigrantiem, kas paredz 80 procentus ieguldīt pamatlīdzekļos un 20 procentus — apgrozāmajos līdzekļos.
Darba grupa vienojās, ka nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, sniedzot uzņēmējiem lielāku izvēles brīvību. I. Sokolova līdz nākamajai tikšanās reizei apņēmās sagatavot vēstuli VARAM un plānošanas reģioniem ar lūgumu pārskatīt remigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma un attiecināmo izmaksu sadaļu.
«Plašsaziņas līdzekļos esmu dzirdējusi, ka ļoti daudziem tiek atteikts tādēļ, ka viņiem deklarētā adrese ir Latvijā. Juridiski neskaitās, ka viņi ir bijuši ārvalstīs, kaut gan viņi to var pierādīt. Tiem cilvēkiem, kuriem te paliek ģimenes, deklarēto adresi vajag, lai nebaltā stundā viņi Latvijā var kārtot darīšanas,» pauda S. Mazzariņa. I. Sokolova informēja, ka šo jautājumu pašlaik mēģina pārskatīt, bet nenoliedza, ka ar birokrātiskām problēmām Latvijā nākas sastapties bieži, tāpēc pamazām birokrātiskā klints jādrupina.
Remigranti — pienesums ekonomikai
Viņa norādīja, ka viena no galvenajām problēmām ir sabiedrības attieksme pret remigrantiem. Pirms kāda laika portālā lsm.lv tika publicēts pētījums — lielākā daļa aptaujāto (vairāk nekā 50 procentu) izteica pretenzijas par to, ka valsts tērē līdzekļus remigrācijai. «Cilvēkiem nav izpratnes par remigrācijas ekonomiskajiem ieguvumiem, un viņi netic, ka remigrācijai būs rezultāts. Mūsu valdība nespēj noorganizēt šīs lietas, un varbūt nevalstiskais sektors to var izdarīt daudz labāk, tāpēc esam šajā pozīcijā — ja mēs tagad neapstāsimies un turpināsim darboties, sabiedrības domāšanā varētu sākties izmaiņas. Apņemos sagatavot vēstuli Latvijas Bankai un citiem komercbanku speciālistiem, lai kāds beidzot uztaisa aprēķinus par remigrācijas ieguvumu. Ir ļoti svarīgi pamatot savu viedokli. Kāpēc mums ir vajadzīgi remigranti? Tāpēc, ka viņi dod pienesumu ekonomikai,» uzsvēra I. Sokolova.
Lai mainītu sabiedrības negatīvo domāšanu, viņa ieteica pārņemt BBC (Lielbritānijas sabiedriskās televīzijas) pieredzi sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanā, proti, izmantojot seriālus. Sižetā tiek ievīti raksturi un notikumi, kas noder kā rīcības paraugs dažādām vecuma grupām. S. Mazzariņa aicināja iekļaut sižetos informāciju arī par parādsaistībām, ātro kredītu firmām un tiesībām, kas cilvēkam pienākas pat tad, ja viņš ir nonācis parādsaistībās paša muļķības dēļ. I. Sokolova apņēmās nosūtīt vēstuli LTV sabiedrisko pasūtījumu satura veidotājiem un RSU profesorei Andai Rožkalnei, kā arī iesaistīt brīvprātīgos, kuri novērtētu pašreizējo mārketinga stratēģiju remigrantu piesaistīšanā un izstrādātu ieteikumus Talsu novada mājaslapas uzlabošanai.
Noslēgumā viņa rosināja izmantot resursus, kas mums jau ir, un iešūpot sabiedrību. «Par visām labajām lietām kāds pirms daudziem gadiem cīnījās ar zobiem un nagiem. Ja mēs ne par ko necīnīsimies, mums nekā nebūs,» viņa uzsvēra.