Kad gurķis atšķiras no gurķa un makarons — no makarona

Veselība

Talsos, nodarbību centrā «Dūja», fitnesa treneris un veselīga dzīvesveida entuziasts Ulvis Grīnvalds bezmaksas lekcijā vērsa uzmanību uz kādu būtisku principu: katru reizi, kad ēdam vai dzeram, mēs barojam savu veselību vai slimību. «Kā par malku jādomā vasarā, arī par veselību jādomā tad, kad tā vēl ir, nevis tad, kad tās vairs nav,» viņš vērtēja.
Ulvis ir Talsu 2. vidusskolas absolvents, kuru tālāk ceļš aizvedis uz Rīgu. Viņš ir fitnesa treneris, kurš spējis sevi pierādīt arī Latvijas bobsleja izlasē. Rādot uz fotogrāfiju, kurā Ulvis redzams ar izteiktu muskuļu «sešpaku» uz vēdera, lektors norādīja uz paradoksu — viņa veselība nebūt nav bijusi tik spoža, kā licis domāt vizuālais tēls. «Bija alerģija pret suņiem un kaķiem, ādas problēmas un citas lietas. Gribot sev palīdzēt, meklēju atbildes un pie tām arī nonācu,» viņš atklāja.
Ražots, ne audzēts
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka vispārpieņemtā uztura piramīda laikā, kad cilvēka ikdienā ir tik maz kustību, vairs nav atbilstoša. Tagad tās pamatā vajadzētu būt augļiem, dārzeņiem un ogām. Cits jautājums ir par to kvalitāti. «Mūsdienās pārtika netiek audzēta — tā tiek ražota, un ir ļoti liela atšķirība,» Ulvis uzsvēra. Viņš norādīja, ka liela daļa veikalā nopērkamo dārzeņu neaug dabīgā augsnē, bet gan podiņos akmensvatē, pa caurulīrtēm saņemot kādu minimumu barības vielu. Diemžēl maldīgs esot priekšstats, ka tas attiecas tikai uz ievestajiem dārzeņiem, augļiem un ogām, — arī Latvijā notiekot tas pats, un pircēji iegādājas šķietami veselīgus produktus ar ievērojami samazinātu uzturvielu daudzumu. «Mēs kā patērētāji meklējam lētāko produktu, ražotāji tādu piedāvā, un mēs laimīgi pērkam, paturot prātā, ka tomāts un gurķis — tas taču ir veselīgi. Bet, ēdot to pašu, kas iepriekšējos gadu simtus un tūkstošus bijis vērtīgs un ļāvis pabarot organismu ar visu, kas tam vajadzīgs, tagad iztrūkst daudz būtisku uzturvielu,» salīdzināja Ulvis.
Līdzīga bēda skarot gaļu. Ulvis atceras, cik daudzveidīgu barību savulaik dabūjušas cūkas viņa ģimenes laukos, kamēr lielajās fermās lopi tiekot baroti vien ar «kombikormu» un kukurūzu. Vistu un olu ražotāji mēdz lepoties, ja vistas netiek turētas pārmēru šauros sprostos, lai gan krietni svarīgāk esot tas, ko vistas ēd, un lielajās fermās noteikti runa neesot par tārpiņiem, zālīti un kukainīšiem. Protams, vēl ir skumjš stāsts par zivīm, kas mākslīgi audzētas ārpus dabiskās vides… «Mums nevajadzētu uzdot jautājumu, kāpēc veselīga pārtika ir tik dārga, bet gan — kāpēc neveselīga pārtika ir tik lēta! Dabīgā vidē augusi pārtika maksā tik, cik tai ir jāmaksā, bet neveselīgā ir ļoti, ļoti lēta, jo radīta no nevērtīgām izejvielām,» atgādināja Ulvis.
Neuzķerties, bet pētīt
Tā nu, dodoties iepirkties, jāpatur prātā daudz dažādu aspektu. Tikai retais seko līdzi produktu sastāvam, kas ļautu pamanīt, ka cukuru satur gandrīz jebkurš (arī sāļais!) produkts, ko veikalā var iegādāties. «Vitaminizētie dzērieni ir labi, vai ne? Ūdens, pie tam — ar vitamīniem! Dod šurp! Bet tajos ir daudz cukura. Otra problēma — sintētiski vitamīni mūsu organismam nekādu labumu nedod. Tādus vitamīnus organisms neatpazīst, tāpēc izvada ārā. Pamata dzērienam jābūt tīram ūdenim,» skaidroja Ulvis. Viņš arī ieteica neuzķerties uz mārketinga trikiem, brīdinot, ka produkti, kuru nosaukumā ietverts vārds «fitness» nebūt nesatur mazāk cukura, bet dažā maizē, uz kuras iepakojuma vēstīts, ka tā satur daudz šķiedrvielu, patiesībā to ir pat mazāk nekā citās. Tāpat arī labus makaronus no ne tik labiem varot atšķirt pēc šķiedrvielu daudzuma, bet tas, protams, prasa ielūkošanos sastāvā.
Nozīme ir tam, kā ēdienu gatavojam. Tā kā ilgi vārtīti vai eļļā cepti produkti zaudē vērtību, vajagot censties ēst pēc iespējas vairāk svaigu vai tvaicētu produktu. «Tas, protams, sākotnēji prasa laiku un rada neērtības, bet vēlāk tā kļūst par ikdienu. Ir liela atšķirība starp mājās gatavotu mērci un veikalā pirktu. Ar otro uzņemam daudz lieku kaloriju, krāsvielu, garšas pastiprinātāju. Varam teikt: «Jā, bet ir garšīgi!» Nu, tad turpini tā dzīvot! Tā ir tava izvēle, bet, kad esi saslimis, nesūdzies. Vai tad slimot ir viegli? Vai slimot ir lēti? Gadiem esam dzīvojuši, ietaupot desmit, 20 vai 100 eiro mēnesī, bet, kad ir nopietna saslimšana, runa ir par tūkstošiem,» aizrādīja Ulvis.
Cerot uz atjaunošanos
Pārtikas industrijas attīstības dēļ cilvēka organismā sevišķi esot cietis divu taukskābju — Omegas 6 un Omegas 3 — līdzsvars. «Mūsu DNS ir radīts tā, ka šīm taukskābēm organismā jābūt vienādā daudzumā. Omega 6 rada iekaisumu, bet Omega 3 to kontrolē. Omega 6 atbild par asinsreci, bet Omega 3 — par asins šķīdināšanu, un mums nevajag ne šķidras, ne biezas, bet normālas asinis. Omega 6 atbild par šūnu, tostarp slikto, augšanas stimulēšanu, bet Omega 3 augšanu regulē, lai slikto šūnu nekļūst vairāk nekā labo. Ja mūsu organismā Omegas 6 ir par daudz, tad šūnas ir cietas un neelastīgas, tāpēc varam lietot dabīgus vitamīnus, bet šūnas savas cietības dēļ tos neuzņems,» pauda lektors. Vēl pirms 40—60 gadiem Latvijas iedzīvotājos šis disbalanss starp Omegas 6 un Omegas 3 taukskābēm bijis 4:1, bet mūsdienās tas esot 12:1 un lielāks. Omegas 3 taukskābju visbiežāk trūkstot, jo ēdienkartē tikai retu reizi iekļaujam treknās zivis — kur nu vēl mikroaļģes vai brūnaļģes, tāpēc nākas izvēlēties alternatīvas, tostarp zivju eļļu. «Bet atkal jāsaka — tāpat kā atšķiras gurķis no gurķa un makarons — no makarona, arī zivju eļļa jāvērtē pēc sastāva, jo ir labākas un sliktākas,» brīdināja Ulvis.
«Uz katru veselības problēmu nevajag skatīties kā uz atsevišķu salu. Ja ir problēmas ar aknām, nevajag ārstēt tikai aknas; ja ir problēmas ar galvu, tad nevajag ārstēt tikai galvu, jo organisms ir vienots. Gan aknas, gan galva tiek barota ar to, ko apēdam! Medicīnā gan notiek tas pats — viens ārsts ārstē aknas vai sirdi, bet bojā ko citu, un tā mēs staigājam no viena kabineta uz nākamo.
Rodas jautājums: ja cilvēkam jau ir kādas veselības problēmas, vai procesu ir iespējams pavērst otrādi un atjaunot veselību? Manā un zinātnieku skatījumā — jā, jo ik sekundi katrā no mums zināms daudzums šūnu nomirst un rodas jaunas. Ja organismu barojam pilnvērtīgi, jaunās šūnas veidojas daudz kvalitatīvākas, spēcīgākas, līdz ar to spēj cīnīties pret saslimšanām. Ja dabā kāda vieta tikusi nopostīta, bet postošais process netiek turpināts, tā spēj atjaunoties, un mūsu organisms tāpat,» iedrošināja Ulvis.