«ES pēc iespējas jābūt tuvākām attiecībām ar bijušās PSRS valstīm»

Personības

Maijā notikušajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā tika ievēlēti astoņi deputāti no Latvijas. 8. oktobrī Briselē, Eiropas Parlamentā, Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, tai skaitā, «Talsu Vēstis», tiekoties ar katru no viņiem, centās uzdot jautājumus, kādi radušies, deputātiem darbā aizvadot otro mēnesi. Atspoguļosim dažus no jautājumiem, uz kuriem žurnālistiem atbildēja katrs no deputātiem.
Deputātu darbs Eiropas Parlamentā notiek 20 pastāvīgās komitejās. Līdzīgi komisijām Latvijas Saeimā tās izvērtē tiesību aktu priekšlikumus noteiktās nozarēs, iesniedz grozījumus izskatīšanai plenārsēdē un organizē ekspertu uzklausīšanas.
Katrā komitejā ir  25—73 pilntiesīgi locekļi un tikpat aizstājēju, kuri var piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā.
Latvijas deputāti kā pilntiesīgi locekļi vai aizstājēji darbosies 11 no 20 komitejām.
Nils Ušakovs: — Budžeta komitejā mana prioritāte būs darbs pie Eiropas Savienības budžeta 2021.—2017. gadam. Latvijas interesēs ir cīnīties pret iecerēto ES finansējuma samazinājumu. Delegācijā attiecībām ar ASV strādāšu, lai stiprinātu eiroatlantisko sadarbību. Darbošos arī parlamentārās partnerības delegācijās ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu un «Euronest» (Austrumu partnerības valstīm). Mans darbs būs vērsts uz politisko un ekonomisko sakaru paplašināšanu un Austrumu partnerības programmas tālāku attīstību.
— Tad, kad kandidējāt uz Eiropas Parlamentu, jūs teicāt, ka aizstāvēsiet Rīgas intereses.
— Tu no Rēzeknes esi ievēlēts Latvijas Republikas Saeimā; no vienas puses, tu kalpo Latvijas tautai, no otras puses, tu esi no Rēzeknes. Strādājot Saeimā, tu tiešā veidā nevari pieņemt likumprojektus, kas dod naudu tikai Rēzeknei, bet tu vari strādāt pie programmas, kas var palīdzēt daudzos veidos, tai skaitā Rēzeknei, saņemt atbalstu tādā vai citādā veidā. Eiropas Parlamentā, strādājot Budžeta komitejā, kas ir atbildīga par visu, kas saistīts ar Eiropas Savienības finansēm, ja tu cīnies, ko mēs arī darām, visciešākajā kopsadarbībā ar mūsu kolēģiem mājās, tad mūsu kapacitāte, izmantojot arī sociāldemokrātu frakcijas kapacitāti, panākt, lai nebūtu samazinājuma kohēzijai, kas skar gan Austrumeiropu, gan arī Rīgu. Tādēļ visu, ko daru, daru, paturot prātā Latviju un Rīgu.
— Tad jau jāstrādā arī ar citiem šī reģiona pārstāvjiem… Kāda jums sadarbība ar lietuviešu un igauņu kolēģiem?
— Mums izveidojās ļoti laba sadarbība, jo šis parlaments, no vienas puses, ir sadrumstalotāks. Ja runājam par sociālistiem un demokrātiem, ir diezgan svarīgas izmaiņas. Viņiem vienmēr bija liela pārstāvniecība, ap 40 cilvēku, tagad skaitlis ir samazinājies līdz 19. Lielākā pārstāvniecība ir spāņi, pēc tam itāļi, vācieši, portugāļi un rumāņi. Mums ir ļoti aktīva sadarbība starp ziemeļu valstīm un Baltiju, esam 16 pārstāvji, regulāri tiekamies sociāldemokrātu grupas ietvaros, koordinējam visus jautājumus. Paralēli mums plānota tikšanās ar Latvijas deputātiem, koordinēties ar frakcijām pēc nacionālā principa.
— Vai plānota sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm?
— Mana pārliecība ir, ka Eiropas Savienībai pēc iespējas ir jābūt tuvākām un dziļākām attiecībām ar bijušās PSRS valstīm. Un, ja kāda no šīm valstīm tuvojas līmenim, kad var iestāties ES, tas ir jāatbalsta. Skaidrs, ka pašreiz runājam par Baltkrieviju, par Kaukāza valstīm, vispirms par Gruziju. Atbalstu maksimālu sadarbību ar Baltkrieviju; esmu nozīmēts par ziņotāju, piemēram, vīzu režīma jautājumos. Latvijai tas nav mazsvarīgi. Gan strādājot Kaukāza delegācijā, gan ar Baltkrieviju, esmu pārliecināts, ka jādara viss, lai attīstītu sadarbību. Prognozēt attīstību pagaidām atturos.
— Kā vērtējat tagadējā Rīgas mēra Oļega Burova darbību?
— Domāju, ka jebkura cilvēka darbus pareizāk būtu vērtēt pēc 100 dienām. To varētu darīt kaut kad pēc valsts svētkiem.
— Vai iespējams kaut kad nākotnē, ja būsiet Rīgas pašvaldības vadībā, jūs vēlētos no Eiropas Parlamenta pārņemt un ieviest savu tagadējo pieredzi?
— Runājot par darba organizāciju un salīdzinot ar Saeimu un Rīgas domi, noteikti daudz kas ir ņemams vērā, piemēram: sistēma, ka no katras frakcijas, katras komitejas ir viens koordinators, tas ir ārkārtīgi svarīgs līmenis, tādā veidā gan nodrošinot darbu, gan koordināciju, gan komunikāciju. Svarīgi, ka šeit pie likumprojektiem ziņotāji ir deputāti, Rīgas domes tradīcija, ka tie ir ierēdņi. Šeit ir tikai politiķi un katrs maksimāli iesaistās, lai būtu tiesīgs kļūt par ziņotāju. Pateicoties darbam, tu vari parādīt un pierādīt sevi.
— Kāda ir jūsu nostāja attiecībā par sankcijām pret Krieviju?
— Kopumā sankcijas ir sliktas gan ES interesēs, gan arī citiem, bet uzturam pozīciju, ka pieturamies pie frakcijas vairākuma viedokļa. Pašreiz sociālisti un demokrāti uzskata, ka sankcijām ir jāpaliek. Ja būs pozitīvas izmaiņas, ko mēs visi gribētu vienubrīd sagaidīt, sankcijas var atcelt.