Prognozes nav iepriecinošas

Viedokļi

Jaunā valdība ar pilnu pārliecību virza administratīvi teritoriālo reformu. Ministru kabinets to jau apstiprinājis, tagad tā nodota apspriešanai Saeimā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas virza reformu, savā analīzē par mūsu puses novadiem (Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas), kurus plānots apvienots, min: «Talsu pusē vietējās pašvaldības, apzinoties, ka darbavietas to struktūrās ir ne tikai vienas no retajām, kur vietējiem iedzīvotājiem iespējams saņemt regulāru atalgojumu, bet arī tiek maksāti nodokļi pilnā apmērā, vilcinās ar reformām publisko pakalpojumu tīklā. Arguments, ka gadiem ilgusī neefektīvo iestāžu uzturēšana līdz šim nav spējusi mainīt situāciju, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās temps šeit turpina būt viens no straujākajiem valstī, joprojām nav spējis pārliecināt vietvaras veidot racionālāku pakalpojumu tīklu.» Kā piemērs tiek minēts vidusskolas. Skolēnu skaits tajās ārpus Talsiem nepārsniedz 60 (Mērsragā — 33, Rojā — 44, Dundagā — 49, Valdemārpilī — 59). Kā šāda lieluma vidusskolās nokomplektēt paralēlklases, lai atbilstoši jaunajam mācību saturam kvalificēti un labi apmaksāti pedagogi varētu nodrošināt vidusskolēniem specializācijas iespējas vismaz divos mācību virzienos? Likumsakarīga būtu vidusskolu tīkla optimizācija, savstarpēji sadarbojoties bijušā Talsu rajona novadiem, taču praksē sadarbības vietā bieži vērojama neproduktīva konkurence, norāda ministrija.
Lai gan nezināmo pašlaik ir vairāk nekā zināmo, VARAM ir pārliecināta, ka, apvienojot mūsu puses četrus novadus, varētu ne tikai celt publisko pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību, bet arī atvēlēt lielākus resursus uzņēmējdarbības atbalstam un ceļu sakārtošanai. Platības ziņā (2749 kvadrātkilometri) Talsu apvienotais novads būtu piektais lielākais Latvijā, bet iedzīvotāju skaita ziņā (36,7 tūkstoši) — 50. «Diemžēl nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija un negatīvās migrācijas tendences, īpaši nomaļākajos pagastos, neļaus izvairīties no tālākās depopulācijas, un sagaidāms, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits apvienotajā Talsu novadā saruks par 18%,» pausts VARAM ziņojumā. Latvijas Bankas prognozes rāda, ka 2040. gadā iedzīvotāju skaits valstī būs noslīdējis jau zem 1,7 miljoniem.
To, ka tālāk nevar turpināt tā, kā līdz šim, ir skaidrs. Lauki kļūst aizvien tukšāki, iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, un pašvaldību ekonomiskā jauda reģionos ir ļoti atšķirīga, un daudzviet tā it nemaz nav iepriecinoša. Nepieciešams samazināt birokrātisko aparātu, pēc iespējas vairāk pāriet uz e-pakalpojumiem un ieguldīt līdzekļus novadu attīstībā, nevis neskaitāmu iestāžu un liela aparāta uzturēšanai, kas reģionam nesniedz pievienoto vērtību. To, vai reforma spēs situāciju mainīt, rādīs vien laiks, jo pagaidām pašvaldībām nav zināms, kas un kā konkrēti notiks, ja neskaita to, ka tiks apvienotas teritorijas. Smagākā darba nasta uz saviem pleciem būs jāiznes jaunajai apvienotā Talsu novada vadībai, jo tiek solīts, ka jaunā reforma būs ieviesta līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2021. gadā. Tas, ko mēs ievēlēsim, būs ārkārtīgi svarīgi, jo skaļie bļāvēji ar savā prātā izlolotajām fantāzijām nespēs strādāt racionāli, tā, lai virzītu apvienoto novadu uz labāku nākotni. Nevis, kā jau esam pieredzējuši, rakāsies pa pagātnes notikumiem un to vien darīs, kā bakstīs ar pirkstu uz apkārtējiem. Jaunajai vadībai vajadzīgs plašs redzesloks, skaidrs skatījums un vīzija, un spēcīga apņēmība sasniegt iecerēto. Ja tādas nebūs, arī ieviestā reforma nespēs daudz palīdzēt.