«Nezināmo ir vairāk par zināmo»

Pašvaldības

Aiga Naudiņa
Mārīte Raks-Lasmane

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītā administratīvi teritoriālā reforma lēnām turpina ceļu uz priekšu, neskatoties uz daudzu novadu domju un arī iedzīvotāju paustajiem uzskatiem un kritiku. Tā paredz Talsu novadā apvienot tagadējo Mērsraga, Rojas, Dundagas un Talsu novadu. Jautājām šo novada domju vadītājiem, vai viņi atbalsta ministrijas piedāvāto reformu un kādas izmaiņas pēc tās īstenošanas izjutīs novada iedzīvotāji?

Roberts Šiliņš, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs: — Jau kopš pirmās dienas, kad sāka runāt par administratīvi teritoriālo reformu, esmu teicis, ka šādā izpildījumā to atbalstīt nevaru, jo Mērsraga novads iegūs izteiktu nomales statusu. Šī reforma absolūti nerisina esošā Mērsraga novada problēmas un nenodrošina attīstību nākotnē. Reforma neietver sevī mehānismus, kas nodrošinātu iedzīvotāju skaita pieaugumu, ekonomisko attīstību, papildu finansējuma piesaisti infrastruktūras sakārtošanai, izglītības pieejamībai…. Prognozēju, ka šādas reformas rezultātā notiks vēl straujāka vietējās sabiedrības novecošanās, iekšējā migrācija uz attīstības centriem (pamatā Rīgu) un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās. Reforma veicinās vasarnīcu kūrorta attīstību teritorijā no Jūrmalas līdz Kolkai. Tas nozīmē tikai to, ka laika posmā no maija līdz septembrim iedzīvotāju skaits būtiski pieaugs, bet pārējā laikā — teritorija būs salīdzinoši mazapdzīvota. Tā kā administratīvi teritoriālā reforma ir zināmā mērā saistīta ar izglītības reformu, ir pamatotas bažas, ka nākotnē varētu pasliktināties arī izglītības iespējas Mērsragā. Vietējie iedzīvotāji no reformas ilgtermiņā neko neiegūs, bet drīzāk zaudēs. Samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un izglītības iespējām, aizplūdīs spējīgākā sabiedrības daļa. Tas ietekmēs esošo darba vietu skaitu, jo šī sabiedrības daļa ir tā, kas tās rada.
Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja: — Jā, modeli atbalstu, bet komunikāciju ar ministriju neatbalstu. Dīvaina bija situācija Talsos, kur pašvaldības vadītājiem bija tikšanās ar VARAM ministru Juri Pūci. Viņš prezentāciju sāka ar neadekvātiem datiem, ka mazās pašvaldības nekur neder — viss izskatās bēdīgi, cilvēku nav, un teritorijas ir tādas, kādas ir. Infrastruktūras un uzņēmējdarbības nav, tā liekot saprast, ka iepriekš nekas nav bijis un darīts. Tai pašā laikā jebkurai pašvaldībai ar likumu noteikts, ka jāizstrādā attīstības, ilgtermiņa un vidējā termiņa plāni, tāpat budžets, kas viss ministrijai ir zināms. Tā līdz šim visu ir saskaņojusi. Arī, startējot uz Eiropas Savienības struktūrfondiem, pašvaldība finansējumu nevar piesaistīt, ja konkrētā tēma nav attīstības plānā. Un tas ministrijai ir zināms. Rodas jautājums — kāpēc publiski tiek pausts, ka viss pēkšņi ir tik slikti? Ir dažādi veidi, kā informāciju pasniegt. Šajā gadījumā informācijas pasniegšanas veids nebija korekts. Tagad uz pašvaldību tiek sūtītas visādas kontroles, revīzijas, ir jūtams spiediens. Par izmaiņām iedzīvotājiem vēl neko nevaru komentēt, jo nezināmo ir vairāk par zināmo. Piemēram, kādu veidos pārvaldes sistēmu? Līdz šim katrs dzīvojam pa savam. Rojas novadam ir sadarbības līgumi ar citām pašvaldībām. Zinājām, kur naudu tērējam un investējam. Mazāka bija birokrātija, saskaņošana. Vieglāk ir strādāt, jo cilvēkus pazīstam. Viss ir pārskatāms un kontrolējams, informācija ir ātrāk iegūstama. Var jau būt, ka jaunajam Talsu novadam izveidojas veiksmes stāsts! Tas būs atkarīgs, ko cilvēki ievēlēs un cik ievēlētie būs darboties spējīgi un zinoši, vai arī vienkārši sagrābs varu un to baudīs. Pašlaik no ministrijas neviens vairs ar mums par administratīvi teritoriālo reformu nav runājis. Reforma ir politisks uzstādījums, un tas nav jautājums, kur kāds gribētu apspriesties vai diskutēt ar domju vadītājiem vai iedzīvotājiem. Tas vairāk ir ķeksīša pēc. Nav jau tā, ka pašvaldībā dzīvo un strādā cilvēki, kuri nesaprastu, kāpēc tas tiek darīts. Kāds būs reformas rezultāts, varēs redzēt pēc pieciem gadiem. Šī nu būtu tā reize, kad cilvēkiem nevajadzētu sēdēt mājās un gānīt valdību, bet iziet no savas komforta zonas un līdzdarboties procesos.
Aldis Felts, Dundagas novada domes priekšsēdētājs: — Emocionāli neatbalstu, jo iekšējā balss teic, ka, apvienojot esošos novadus, to centri zaudēs identitāti, pašnoteikšanās iespējas un svaru Latvijas politiskajā kartē. Ar prātu atbalstu, jo šajā neilgajā laikā, kopš strādāju pašvaldībā, esmu sapratis, ka nepieciešamas pārmaiņas, lai novērstu vēsturiskas kļūdas, ieradumus un tendences, meklētu jaunus un lietišķus risinājumus pašvaldības darba uzlabošanā. Es pie pašreizējā modeļa nespēju pierast, tomēr ar saviem spēkiem un pašvaldības darbinieku pasīvu atbalstu ir sarežģīti ko mainīt. Lai pildītu ar likumu noteiktās pašvaldības funkcijas, dažkārt esam spiesti strādāt neefektīvi un pārmaksāt, jo pieprasījums pēc tām ir mainīgs un reizēm niecīgs. Mazā pašvaldībā ir grūti koncentrēt resursus lielākiem un vienlaikus ļoti nepieciešamiem projektiem, jo ikdienas vajadzības vienmēr ir uzskatāmākas un vieglāk saprotamas. Vēsturiski savulaik 50 gadus tika veidots Talsu rajons. Lai arī mums ir dalītas atmiņas par to laiku, tomēr to darīja plānveidīgi, strukturēti un loģiski, atbilstoši tā laika izpratnei un mērķiem. Atgriežoties vēsturē, nevaram teikt, ka veidojam kaut ko pilnīgi jaunu, politiski pasūtītu vai nesaprotamu.
Joprojām no VARAM atbildīgajām personām neesmu dzirdējis atbildes uz maniem vasarā tikšanās laikā uzdotajiem jautājumiem, kuros paudu bažas par reformas ietekmi uz iedzīvotāju interesēm. Vispirms jau varētu attālināties pašvaldību pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Tāpēc būtu svarīgi zināt, ar kādiem normatīviem regulējumiem un tehniskiem risinājumiem tā tiks saglabāta vai uzlabota. Mūsdienu saziņas tehnoloģijas, kuras varētu būt labs palīgs, ne visur ir pieejamas un katram cilvēkam var pienākt brīdis, kad tas šai attīstībai netiek līdz. Ambiciozākie iedzīvotāji noteikti tuvināsies jaunajai varai un novada centram. Cilvēki aizbrauks ar saviem resursiem un saimniecisko aktivitāti, lauku teritoriju līdzsvarota attīstība varētu būt apturēta. Iedzīvotāju skaits lauku teritorijās samazināsies vēl straujāk. Daļa no esošajiem pašvaldības darbiniekiem tiks ietaupīti, arī tie, kuri savu dzīvi saistījuši ar darbu tikai pašvaldībā un nav gatavojušies pārkvalifikācijai. Bezdarbnieka statuss bijušajiem valsts pārvaldes darbiniekiem mūsu valstī ir diezgan izdevīgs un iecienīts, tikai tam ir bezcerīgs turpinājums.
Neregulējot reģionāli līdzsvarotu politiskās pārstāvniecības sadalījumu jaunajā novada domē, pastāv iespēja, ka par lokāli īpašiem jautājumiem un lietām lems deputāti, kuriem tās ir tālas un svešas. Iedzīvotāji vēlas sev zināmus un uzticamus tautas kalpus, vēlas ar tiem sarunāties, un šī iespēja noteikti mazināsies. Pašvaldības finanšu plūsma līdzīgi politiskajai pārstāvniecībai varētu kļūt reģionāli kliba. Vienlaikus ļoti vēlos ticēt, ka reformas sagaidāmie ieguvumi uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti un jaunā novada attīstību, pašvaldība strādās efektīvāk, finanšu resursi būs izmantoti lietišķāk. Novēlu sagaidīt risinājumus cerības zaudējušām iecerēm. Reforma vēl tā īsti nav uzsākta, un daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju ieinteresētības un saliedētības.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols: — Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, to esmu apgalvojis vienmēr, tomēr neesmu pārliecināts par esošā piedāvājuma pamatotību un izsvērtību. Manuprāt, pareizāk būtu virzīties uz otrā līmeņa pašvaldību reformu. Protams, ja Saeima apstiprinās šādu reformas ceļu, tad to arī īstenosim.
Manuprāt, ir svarīgi ņemt vērā to novadu cilvēku viedokļus, kurus tieši šī reforma skars. Šobrīd ir grūti prognozēt, kādas izmaiņas iedzīvotāju dzīvē nesīs reforma. Reģionālais centrs paliks Talsu pilsēta, bet noteikti nodrošināsim arī vietējo pārvaldības sistēmu. Svarīgi ir neapgrūtināt mūsu cilvēkus. Jau tagad Talsos ir koncentrēts nepieciešamais pakalpojumu loks, tas noteikti nesamazināsies. Tāpat arī tagad atsevišķās jomās ar kaimiņu novadiem ievērojam labus sadarbības principus. Talsu Galvenā bibliotēka, izglītības pārvalde veic metodisko darbu arī kaimiņu novados, tā ka šajā jomā nekas nemainīsies. Līdz šim esam veiksmīgi sadarbojušies civilās aizsardzības jomā. Protams, atsevišķos jautājumos nāksies domāt par centralizāciju, piemēram, grāmatvedībā. Šobrīd ir ļoti daudz nezināmā un neskaidrā, līdz ar to kaut ko prognozēt ir grūti. Ir šie sāpīgie jautājumi, piemēram, skolu tīkls, attīstības objekti un to uzturēšana, ceļu infrastruktūra — to risināšana prasīs vēl komplicētāku pieeju un analīzi. Valstij ir jānodrošina pienācīga ceļu infrastruktūras sakārtošana starp Talsiem un Kolku, Mērsragu, Roju un Dundagu. Tikpat būtiski ir arī iespējamais valsts atbalsts projektu apguvē, kas veicinātu novadu attīstību, vismaz iespēja pašvaldībām saņemt vajadzīgos finanšu aizdevumus Valsts kasē.
Pēc reformas būs nepieciešams papildu finansējums sociālo pakalpojumu jomā, jo šim pakalpojumu klāstam jābūt vienādam visā novada teritorijā. Saprotam, ka būtiski ir attīstīt pašvaldības e-pakalpojumu klāstu, jo tie noteikti atvieglotu mūsu iedzīvotāju ikdienu.