Nedrīkst ciest iedzīvotāji

Personības

«Inter Cars Latvija» franšīzes SIA «GV Sports» Talsu filiāles vadītājam Kārlim Volonskim ir skaidrs redzējums un viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Viņš uzskata, ka pašlaik vienīgais akcents vērsts uz teritoriju apvienošanu, nedomājot par turpmāko rīcību, kas būtu jādara, lai panāktu reģionālo attīstību.
K. Volonskim ir plaša darba pieredze, piemēram, bijis DNB bankas Tukuma un Ventspils filiāles direktors, arī bankas «Citadeles» gan Tukuma, gan Talsu filiāles vadītājs u. c., viņam ir bakalaura grāds ekonomikas zinātnēs, pašlaik studē maģistratūrā Latvijas Universitātē sabiedrības vadību Biznesa un ekonomikas vadības fakultātē.
— Ko jūs domājat par ATR?
— No biznesa viedokļa raugoties, ir teiciens, ka izmēram ir nozīme. Jo lielāks bizness, jo tas ir efektīvāks. Ir tikai viena lieta — valsts nav uzņēmums, un, pieņemot stratēģiskus lēmumus, nedrīkst aizmirst pašu galveno — cilvēku. Neteikšu, ka tas ir labi vai slikti, ka šāda reforma tiek ieviesta. Ir labi, kad tiek domāts par izmaksu samazināšanu, tomēr uzskatu, ka no jebkuras reformas pats svarīgākais ir, lai iegūtu, nevis ciestu iedzīvotāji, lai nepasliktinātos viņu dzīves kvalitāte.
— Kā jums šķiet, vai iedzīvotāji cietīs šīs reformas dēļ?
— Manā skatījumā, šobrīd ir pieņemts viens stratēģisks lēmums, ka ir jāsamazina pašvaldību skaits, bet nav pārējo lēmumu, piemēram, kādā veidā panākt to, lai reģioni attīstās vienmērīgi. Nav pateikts, kā iedzīvotājs Kolkā saņems to pašu kvalitatīvo valsts palīdzību (piemēram, ugunsdzēsēju vai mediķu) kā Rīgas centrā. Jo, kā zinām, ir gadījumi, kad pēc pusstundas pie cilvēka vairs nav jēgas braukt… Un, tā kā ministriju, kas virza reformu, sauc par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nevienā brīdī nav dzirdēts, kā notiks reģionālā attīstība. Valstij par to ir jādomā. Pieņemot vienu lēmumu un nepieņemot pārējos, tas būtu tas pats, kas vecā žigulītī ielikt motoru no F1 (1. formulas — aut.), un cerēt, ka mašīna brauks ātri. Nu, nebrauks…
— Vai, jūsuprāt, ATR ietekmēs, palīdzēs uzņēmējdarbībai?
— Reforma, visticamāk, ietekmēs iedzīvotāju plūsmu. Cilvēki negribēs dzīvot teritorijā, kur nav iespējams saņemt primāri nepieciešamo palīdzību. Šīs teritorijas vienkārši tiks pamestas, līdz ar to tur nebūs iespējama arī uzņēmējdarbība. Jo, lai tā varētu notikt, ir vajadzīgi iedzīvotāji.
— Izklausās pēc nepatīkama scenārija. Ko pašvaldības varētu darīt, lai tas tā nenotiktu?
— Gan valdība, gan Saeima nevarētu pieņemt šo ATR bez vienošanās ar Latvijas Pašvaldību savienību, kura krasi iebilst pret šo reformu. Bet izskatās, ka tā iet uz priekšu savu gaitu, īpaši neņemot vērā citu viedokli. Runājot par pašvaldību ietekmi, šeit noteikti jāmin spēja vienoties kopējai nostājai, viedoklim, bet pašlaik Talsu novada domē ir 17 deputāti no astoņiem sarakstiem, un, kā mēs redzam, viņiem ir ļoti grūti par kaut ko vienoties, pārsvarā tiek mēģināts realizēt personīgās ambīcijas, nevis kopēji mērķi iedzīvotāju labā.
— Ļoti biedējoši šķiet iztēloties, kas notiks, kad domē būs deputāti no visiem četriem novadiem…
— Biedējošākais ir tas, ka vēlēšanās lielāko atbalstu gūs skaļākie bļāvēji ar utopiskākajām idejām. Cilvēki neizvērtē, kas ir un kas nav reāls, un uzķeras uz lētiem solījumiem, kas tiek aizmirsti jau pirmajā vēlēšanu naktī. Jau izsenis ir pierādīts, ka tikai 15% iedzīvotāju izdara racionālu izvēli.
— Kā pēc ATR apvienotais novads varētu piesaistīt jaunus uzņēmumus?
— Lai piesaistītu reģionam lielus uzņēmumus, ir nepieciešams darbaspēks. Tur veidojas apburtais loks. Pašvaldībai ir jārada apstākļi, lai cilvēki nāktu uz šejieni dzīvot. Ir vajadzīga sakārtota infrastruktūra, labi bērnudārzi un skolas, lai ir pieejama sociālā palīdzība, veselības aprūpe, lai ir iespējas, kur atpūsties. Lai jauns peldbaseins nav tikai solījumos jau neskaitāmus gadus.
— Kāds ir būtiskākais risks, ko saredzat saistībā ar ATR?
— Trakākais, realizējot kārtējās reformas, ka tiek aizmirsts par cilvēku. Mēs biznesā darām visu mūsu klientu labā. Ko dara valsts, kad cilvēkam, piemēram, nepieciešams apmeklējums pie ārsta? Viņam pasaka: pieraksts līdz gada beigām ir pilns, un uz nākamo tas netiek veikts. Nākamajā gadā šā cilvēka vairs nav… Un tas ir tas smagākais, par ko neviens īsti nerunā. Valsts nerūpējas par saviem cilvēkiem. Kamēr tas netiks darīts, tikmēr cilvēki arī brauks prom no Latvijas un neatgriezīsies.