Jāsakārto esošā sporta infrastruktūra

Sports

Par to, lai sporta dzīve novadā ritētu raiti un kvalitatīvi, ikdienā rūpējas Talsu novada pašvaldības kultūras un sporta attīstības nodaļas sporta daļas vadītājs Aivars Pekmans. Viņš atzīst, ka Talsu novads ir pārstāvēts dažāda līmeņa sacensībās un vairākos sporta veidos varam konkurēt ar lielajām pilsētām, bet laiku pa laikam nākas sastapties arī ar dažādiem izaicinājumiem. Viens no tiem ir samērīga tradicionālo sporta veidu infrastruktūras attīstība.
— Kādi ir jūsu kā sporta daļas vadītāja ikdienas pienākumi?
— Ikdienā risināmo jautājumu loks ir ļoti plašs. Sadarbībā ar apsaimniekotāju SIA «Talsu namsaimnieks» jārūpējas par Talsu pilsētas un novada sporta bāzēm — gan zālēm, gan āra laukumiem. Sadarbībā ar sporta biedrībām jāplāno un jāorganizē Talsu novada čempionāti, kausu izcīņas, nakts turnīrs, pašvaldību sporta spēles un citi pasākumi, kā arī jānodrošina sportistu dalība citos novada pasākumos. Protams, jāplāno un jāpārstāv mūsu novads Latvijas mēroga sacensībās. Lai ikvienam būtu iespēja nodarboties ar sev vēlamajām fiziskajām aktivitātēm izvēlētajā zālē, jāplāno zāles noslodze, jāsastāda nedēļas, mēneša un gada plāni. Savlaicīgi jāplāno apbalvojumu un novada sporta bāzēm nepieciešamā inventāra iegāde. Visi šie darbi ir saistīti ar finansēm, tādēļ viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir budžeta plānošana. Šobrīd intensīvi tiek strādāts pie nākamā gada novada sporta pasākumu plāna un sporta budžeta.
Daudz laika aizņem dokumentu sagatavošana — iepazīšanās ar iesniegumiem, darbs sportistu finansiālā atbalsta komisijā, atbilžu sagatavošana, izglītības, kultūras un sporta komitejas dokumentu gatavošana. Tāpat jāuzklausa gan novada sporta speciālistu, gan pašu sportistu viedokļi, lai saprastu, kā labāk organizēt sporta pasākumus, apzinātu problēmas un rastu labākos risinājumus.
— Ar kādiem izaicinājumiem šajā jomā nākas sastapties?
— Talsu novadā ir pārstāvēti ļoti daudzveidīgi sporta veidi, un visiem nepieciešams atbalsts no pašvaldības. Ko darīt, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva? Ir novadi, kur tiek definēti prioritārie sporta veidi un konkurence par finansiālo atbalstu ir mazāka. Vai tas ir labi vai slikti — nemāku teikt, bet ir kaut kādi apsvērumi, kādēļ citas pašvaldības izvēlas atbalstīt to vai citu sporta veidu. Mums ir ļoti daudzveidīgs piedāvājums, visi grib piedalīties un kaut ko organizēt, bet naudas ir tik, cik ir. Arī finansiālā atbalsta izvērtēšanas komisijā vairākkārt ir bijušas diskusijas par finansiālā atbalsta nosacījumiem un apjomiem. Ja gribam atbalstīt visus, atbalsta summas būs niecīgas; ja tikai labākos vai konkrētu sporta veidu pārstāvjus — sekos pārmetumi par to, ka tas nav godīgi. Kaut kādā mērā šo jautājumu risinām ar finansiālā atbalsta nolikuma nosacījumiem, bet ne visus gadījumus un situācijas var paredzēt.
Kā zināms, arī valstiskā līmenī sporta nozare nav sakārtota un pēdējā laikā sporta federācijām ir radušās finansiālas problēmas. Vissarežģītākais ir posms starp jaunatnes un profesionālo sportu, kas vairāk vai mazāk pastāv uz entuziasma pamata. Finansējuma trūkst arī profesionālo sportistu sagatavošanai un dalībai sacensībās, tomēr negribētos, ka profesionālā sporta finansējums būtu pašvaldību labā griba un sirdsapziņa — tā teikt, ja jums jūsu novada sportists ir svarīgs, finansējiet viņa dalību augsta līmeņa sacensībās!
Manuprāt, tas nebūtu godīgi pret tiem novada iedzīvotājiem, kuriem sports ir sirdslieta un veselīga dzīvesveida sastāvdaļa, jo tad šo interesentu atbalstam naudas vienkārši nebūtu.
Otrs izaicinājums ir Talsu sporta bāzu apsaimniekošanas modelis. Domāju, ka ar to veiksmīgi esam tikuši galā un SIA «Talsu namsaimnieks» ir sevi pierādījis kā labu sadarbības partneri. Darbi tiek veikti savlaicīgi un kvalitatīvi.
Trešais izaicinājums vēl priekšā! Tā kā Latvijas Volejbola federācija ir atzinīgi novērtējusi Talsos organizētos federācijas pasākumus, federācija ir izteikusi piedāvājumu Talsos aprīlī organizēt Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēles volejbolā U—19 zēnu komandām, kas norisināsies veselu nedēļu. Latvijas izlasē spēlēs arī Talsu novada sporta skolas audzēknis. Tas noteikti būs izaicinājums, jo šāda mēroga sacensībām ir savi standarti, bet tajā pašā laikā tā noteikti būs laba reklāma. Ja vien būtu tāds piedāvājums, Talsi labprāt sadarbotos arī ar citu sporta veidu federācijām starptautisko sacensību organizēšanā.
— Cik lielu pienesumu Talsu novadam dotu multifunkcionālā sporta halle?
— Manuprāt, vispirms jāsakārto esošā sporta infrastruktūra. Šobrīd nepieciešams veikt Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāles remontu, un tā nav maza summa, kas nepieciešama. Arī sporta namā vajadzīgs jauns tablo. Šāds centrs būtu ideāls, bet vai mēs to varam atļauties? Būsim reāli — iedzīvotāju skaits samazinās. Cilvēki no Talsiem aizbrauc ne jau tāpēc, ka šeit nav peldbaseina, bet tādēļ, ka cilvēkiem šeit nav kur strādāt. Nupat statistikas pārvalde publiskojusi datus, ka jauniešu skaits (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) Latvijā kopš 2009. gada no 11 procentiem (no kopējā iedzīvotāju skaita) samazinājies uz sešiem procentiem. Baisi dati. Tas nozīmē, ka viņi pabeidz izglītības iestādes un no Latvijas aizbrauc.
— Kā kopumā vērtējat sportistu izaugsmes iespējas Talsu novadā?
— Ja vien nav vēlmes nodarboties ar BMX vai citiem mūsu novadā neierastiem sporta veidiem, pamata bāze mums ir. Manuprāt, vajadzētu nodrošināt samērīgu tradicionālo sporta veidu infrastruktūras attīstību. Šobrīd, pateicoties Latvijas Futbola federācijas atbalstam, vairāk tiek attīstīta futbolam nepieciešamā infrastruktūra. Tas ir pozitīvi, bet uzturēšanas izmaksas jānodrošina pašvaldībai. Sporta skola ir vieta, kur sportistam tiek iedots pamats, bet no paša jaunieša ir atkarīgs tas, vai viņš izvēlēsies sportista karjeru, un tad jau tas vairs nenotiks mazpilsētā. Lai kļūtu par augsta līmeņa sportistu, nepieciešama ne tikai infrastruktūra, bet arī šim sportista attīstības posmam atbilstoši treneri, fizioterapeiti un finansējums. Novadu sporta skolas var sagatavot sportistu līdz jaunatnes līmenim, bet tad jāiet solis tālāk. Sporta skolas un tautas sporta vajadzībām mūsu infrastruktūra ir apmierinoša, bet Talsu pilsētā pietrūkst daudzveidīgu bērnu rotaļu laukumu, vietu, kur nūjot un braukt ar riteņiem.
— Cik lielā mērā sportista rezultātu ietekmē trenera entuziasms un cik lielā mērā — paša sportista apņēmība?
— Domāju, ka līdzvērtīgi. Labs treneris noteikti zinās, kā stiprināt sportista apņēmību, bet sportista apņēmība liks trenerim meklēt labākos risinājumus. Kaut gan tas, manuprāt, ir individuāli, jo kas der vienam, neder citam. Sportista un trenera starpā noteikti jābūt savstarpējais saskaņai un paļāvībai. No savas pieredzes varu teikt: katram sportistam jāatrod individuāla pieeja. Ja tas izdodas, kopīgais darbs būs sekmīgs.
— Kuros sporta veidos šobrīd ejam citiem pa priekšu un kuros iepaliekam?
— Mums ir ļoti daudz sporta veidu, un Talsu novads ir pārstāvēts dažāda līmeņa sacensībās. Florbolisti spēlē Virslīgā, basketbolisti 3. līgā, volejbolisti Nacionālajā līgā, futbolisti 2. līgā. Katrā līgā ir savi panākumi. Galvenais, ka novadā ir cīņas gars un interese nodarboties ar sportu. Tas noteikti dara godu Talsu novadam, ka esam tik sportiski, azartiski un daudzveidīgi. Volejbolā konkurējam ar lielajām pilsētām — Ventspili, Jēkabpili, Jelgavu un Rīgu. Mums jālepojas ar to, ka varam nokomplektēt komandas un pārstāvēt savu novadu Latvijas mēroga sacensībās.
Varam lepoties, ka Talsu novadā ir ļoti aktīvi veterāni, kuri joprojām nodarbojas ar sportu un piedalās sacensībās. Vieglatlēti, hokejisti, basketbolisti, biatlonisti un citu sporta veidu pārstāvji ar ļoti labiem panākumiem startē dažādās sacensībās. Latvijas simtgades pašvaldību sporta spēlēs Talsu volejbola veterānu komanda izcīnīja 1. vietu!
— Bijušais basketbolists Valdis Valters savulaik izteicies, ka politiski bērnu un jaunatnes sporta attīstībai nav pievērsta pienācīga uzmanība. Kā jūs vērtējat šo apgalvojumu?
— Sportot esam varējuši visos laikos. Protams, kādreiz bērni vairāk laika pavadīja pagalmos spēlējoties, lēkājot un kāpelējot. Laikam ritot, bērnu ikdienas aktivitātes ir nomainījuši datori un telefoni, līdz ar to vecākiem lielāka uzmanība jāpievērš bērnu veselībai. Tas ir stāsts par infrastruktūru — pastaigu takas, riteņbraukšanas maršruti, āra trenažieri, rotaļu laukumi. Nepieciešams lielāks atbalsts bērnu nometņu organizēšanai, lai bērni varētu kvalitatīvi pavadīt laiku, neostītu līmi un nedarītu muļķības. Jāņem vērā, ka mūsdienu sabiedrība ir ļoti noslāņojusies, tādēļ tas ir arī politisks jautājums — nodrošināt iespēju saturīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku profesionāla speciālista vadībā.
— Cik augstā līmenī pie mums ir tautas sports?
— Tautas sportā esam kupli pārstāvēti hokejā, basketbolā, florbolā, futbolā, volejbolā. Ir skrējēji, nūjotāji, riteņbraucēji, karatisti, slēpotāji, makšķernieki, galda teniss, novuss, dambrete, šahs, badmintons, un ļoti daudzi Talsu novada iedzīvotāji vingro, nūjo. Būtu jauki, ja sportisti cits citu atbalstītu un būtu saliedētāki, ja līdzjutēji un sportisti ar savu klātbūtni atbalstītu ne tikai savējos, bet sekotu līdzi arī citu sacensībām. Šobrīd esam noslēgti — katram savas intereses un savs līdzjutēju pulks.