Jācer, ka lēmuma pieņēmēji būs tālredzīgi

Mērsraga novads

Jautāta, kā administratīvi teritoriālā reforma ietekmēs lauku apvidos esošo vidusskolu pastāvēšanu, Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča pauž, ka daudz kas būs atkarīgs no lēmuma pieņēmēju spējas saredzēt, ka lauku apvidos šādas mācību iestādes ir nepieciešamas, un arī pašvaldības atbalsta.
Ilze Indruškeviča, Mērsraga vidusskolas direktore: — Protams, ka administratīvi teritoriālā reforma skars gan Mērsraga novadu, gan tur esošo vidusskolu. Pieļauju, ka reformas rezultātā mēs varētu būt arī zaudētāji. Vēl nav apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka skolēnu skaitu jeb klašu piepildījumu. Gribas cerēt, ka tie būs pārdomāti izstrādāti, izvērtējot, kāda katrā skolā ir situācija. Ja noteikumi būs visiem vienādi, reforma mūsu mācību iestādi ietekmēs — tas būs jautājums par vidusskolas turpmāku pastāvēšanu. Pašlaik redzams, ka reforma ir vērsta uz optimizāciju, lai jauniešus vidusskolas posmā virzītu vairāk uz centriem un nomalēs slēgtu vidusskolas. Es uzskatu, ka vidējā izglītība būtu jānodrošina lauku teritorijās, lai mācību iestāde atrastos tuvāk skolēnu dzīvesvietai. Trīs gadu laikā veidojas pilnīgi cits skatījums uz vērtībām, dzīvi. No Mērsraga nākamā tuvākā skola ir 35 līdz 40 minūšu brauciena attālumā, kas skolēniem, kuriem jau tā diena ir noslogota, ir vēl papildu nogurdinoša darbība.
Skaļi teikts, ka Mērsraga vidusskola varētu nepastāvēt, nav, bet nezinām, ko domā un kādus lēmumus pieņems, iespējams, aiz muguras. Katram dokumentam ir jābūt izvērtējumam. Cik dzirdēts publiski, arī pilsētas skolās klases ir piepildītas.
Kad amatā stājās pašreizējā izglītības un zinātnes ministre, viņa pauda, ka skolas darbība ir jāizvērtē no dažādiem skatpunktiem. Pagāja laiks, un viņas domas ir mainījušās. Domāju, ka daudzu mazo skolu direktoriem tā ir ļoti liela sāpe, jo viņi cerēja, ka beidzot kāds domā kā viņi.
Kopš izveidojās Mērsraga novads, pašvaldība skolu ir atbalstījusi. Bija gadi, kad vidusskolas klasē pedagogu atalgojumam vajadzēja no pašvaldības atbalstu, ko arī piešķīra. Ja tolaik pašvaldības vadītājs situāciju neizprastu, vidusskolas posma vairs nebūtu. Sapratne un sniegtais atbalsts toreiz ļāva noturēties, jo jāsaprot, ka skolēnu skaits ir svārstīgs.
Agrāk, kad bijām Talsu rajonā, lielu darbu veica izglītības pārvalde, par kuru var teikt tikai tos labākos vārdus. Tur strādā ļoti zinoši un kompetenti cilvēki. Ja arī reforma notiks, esmu pārliecināta, ka izglītības pārvalde nekad nerīkosies tā, lai attālākās skolas būs zaudētājas. Daudz kas būs atkarīgs no deputātiem, kas būs pie varas, viņu vēlmes un spējas pieņemt atbildīgus lēmumus.
Šogad Mērsraga skola svin 140, Mērsraga vidusskola 45 gadus — mūžs, par kādu var sapņot ikviena izglītības iestāde. Mācību iestādē strādā jauks, profesionāls, uz attīstību virzīts kolektīvs. Ceru, ka aizvadīsim veiksmīgi administratīvi teritoriālo reformu un skola skolēnus gaidīs vēl daudzus gadu desmitus! Tai pašā laikā jāatzīst, ka esam noguruši no mūžīgajām reformām, kas tiek īstenotas 20 gadu garumā, jo visu laiku jūtam elpu pakausī.