Ar draudzības saknēm Igaunijā

Izglītība

Draudzība nevar rasties no zila gaisa, no nekā. Tai nepieciešams stingrs pamats, uz kā balstīties un kurā laist saknes, lai draudzība zaļotu un plauktu, turklāt tā ir jākopj. Tieši šāda — lolota un gadu laikā izkopta — draudzība ir izveidojusies starp Laucienes pamatskolu un kādu tikpat mazu pamatskolu Igaunijā, uz nelielās Muhu salas.
1986. gadā, kad notika pirmā skolu tikšanās, neviens pat nenojauta, ka draudzība turpināsies vēl vairākus gadu desmitus. Laucienes pamatskolas direktore Signeta Šveiduka kopā ar trīs skolēnu pašpārvaldes locekļiem — Zani Frīdenbergu, Elīnu Miezīti un Arti Jēkabsonu — iepazīstināja ar piedzīvoto Igaunijā.
— Kā notiek sagatavošanās ceļam?
— Laucienē strādāju no 1987. gada, kad abu skolu draudzība bija tik tikko aizsākusies. Sākumā neizpratu, cik nozīmīga ir saikne starp abām skolām, un kā jauna skolotāja braucienos aktīvi neiesaistījos, jo man bija mazs bērns, bieži vien nācās palikt mājās, savukārt tad, kad meita paaugās un radās iespēja viņu kādam atstāt, braucienos sāku iesaistīties. Šogad braucu kā direktore, un varu teikt, ka viss šķita krietni citādāk — organizēšana, plānošana, kultūrizglītojošās programmas gatavošana, šoferu meklēšana, līdzekļu vākšana un priekšnesumu izdomāšana, kā arī kādas pateicības dāvaniņas sagatavošana — it viss bija uz maniem pleciem. Turklāt lielākā direktora atbildība ir tajā, lai visi sveiki un veseli gan aizbrauktu, gan arī atgrieztos. Aptuveni gadu iepriekš sazinājāmies ar Muhu pamatskolas direktoru un norunājām, kurš pie kura brauks, kā arī nolikām precīzus datumus, skolēnu un skolotāju skaitu. Tad izrunājām plānojumu — ko vēlētos redzēt, kādus kultūras vai vēstures apskates objektus aplūkot. Ir labi visu zināt iepriekš, lai bez problēmām varētu braukt. Braucām ar lielu prieku un patīkamu satraukumu, jo ikreiz tur jūtamies gaidīti. Jau pārzinām visu tuvāko apkārtni — šķiet, ka esam maza daļiņa no turienes un viņi — no mūsu skolas. Ciemats, kurā apmetamies, ir līdzīgs Laucienei — tajā ir gan pasts, gan ambulance, arī veikali, taču mājas ir izkliedētas pa visu teritoriju, ne tā kā Laucienē, kur visi dzīvo tuvu centram.
Parasti abu valstu skolēnu kolektīvi viens otram rāda, ko jaunu gada laikā sagatavojuši — šogad Igaunijā ar diezgan mūsdienīgām dziesmām uzstājās mūsu popgrupa «Capriccio», kas igauņiem ļoti patika. Savukārt viņi uzsvaru lika uz tautiskumu — nacionālajām dejām, kas dejotas rokām darinātos tautastērpos. Ikreiz notiek arī otras valsts pārstāvju iepazīstināšana ar kādu no tradicionālajiem ēdieniem. Šoreiz galdā tika celti sklandrauši, par kuriem igauņi bija īpaši sajūsmināti.
— Kā tiek izvēlēti skolotāji un skolēni, kuri dodas līdzi uz Igauniju?
— Skatāmies, kuri ir aktīvi skolēnu pašpārvaldes darbā, kā arī teicamnieki un tie skolēni, kuri piedalās novada olimpiādēs. Brauc arī mūsu izcilie sportisti un tie, kuri piedalās dažādos skolas pulciņos. Šoreiz ceļā devās 17 Laucienes pamatskolas skolēni: 5.—9. klases skolēnu pašpārvaldes aktīvisti, kā arī popgrupas «Capriccio» dziedātāji. Braucienam varēja pieteikties jebkurš skolotājs, taču tie, kuri palika Latvijā, organizēja mācību darbu mājās palikušajiem skolēniem. Šajā gadījumā plānošanas darbi bija uz mācību pārzines pleciem. Ir jāprot laiku saplānot tā, lai mācību process nepārtrūkst.
— Kas Igaunijā krasi atšķiras no Latvijā esošā?
— Ikreiz ir interesanti salīdzināt abu valstu daiļamatniecības darbus. Igauņiem tie ir ārkārtīgi bagātīgi un skaisti — viņu izšūtie un adītie raksti un koka izstrādājumi, par kuriem varam gan brīnīties, gan priecāties. Igauņi ļoti ciena savus tautastērpus. Uz pirmā septembra pasākumiem un katra gada izlaidumiem igauņu skolēni un skolotāji ierodas tautastērpos — sākot ar svārkiem, blūzēm, vestēm un aubēm un beidzot ar apaviem. Mūsu skolēni piedalījās dažās mācību stundās — ne matemātika, ne angļu valoda nesagādāja ne mazākās grūtības. Lepojos ar mūsu skolēniem, kuri 11 gadu vecumā bez problēmām varēja sazināties ar muzeja gidu — igauņu skolēni nebija tik apķērīgi. Skolotāju kopējā tikšanās vakarā daudz runājām par abu valstu izglītības sistēmu. Mūsu skolotāji ir atraktīvāki, taču igauņu skolotāji šķita mierīgāki, tradicionālāki. Bija jūtams tas, ka igauņu bērni vairāk ciena savus skolotājus un stundās valda skolotāja noteikta disciplīna, kas Latvijā bieži vien pieklibo. Pašpārvaldes skolēni apmainījās ar idejām par to, kā viņi rīko pasākumus un kādas balviņas piešķir konkursos. Ikreiz ņemam idejas no viņu skolā valdošās kārtības, savukārt viņi — no mūsējās.
8. klases meitenes Zane Frīdenberga un Elīna Miezīte dzied un aktīvi darbojas skolēnu pašpārvaldē, arī devītklasnieks Artis Jēkabsons vada pasākumus un ir pašpārvaldes loceklis. Visi trīs jaunieši šogad pirmo reizi bijuši Igaunijā un vienbalsīgi atzina, ka devās tur ar vienu mērķi — uzzināt ko jaunu un iegūt jaunus draugus. Zane ir iepazinusies ar divām meitenēm un vairākiem puišiem. Artim piedzīvotais šķita aizraujošs, un viņš vēlējies Igaunijā palikt vēl ilgāk. Skolēni atzina, ka angļu un krievu valodu abās valstīs māca līdzīgi, tomēr pati igauņu valoda, kas nāk no citas valodu grupas, ir sagādājusi lielas grūtības. Jaunieši neslēpa, ka iepazīties nebija grūti un viņi joprojām uztur kontaktus ar jauniegūtajiem igauņu draugiem. Kādā no vakariem skolēniem bijusi sarūpēta diskotēka, bet citā dienā sporta skolotājs bija sagatavojis sacensības — visi skolēni tika sadalīti četrās komandās, kurā katrā bija gan latviešu, gan igauņu skolēni. «Tā arī varējām iepazīties un radām komandas garu, jo citam cits bija jāatbalsta, neskatoties uz to, no kuras valsts kurš ir. Bijām dažādās baznīcās, aplūkojām igauņu tautas nozīmīgākās kauju vietas, viduslaiku pilsdrupas. Bijām igauņu rakstnieka Juhana Smūla muzejā, kas šķita ļoti līdzīgs Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam. Mūs pārsteidza tas, cik stundās bija kluss, cik liela cieņa skolēniem bija pret skolotāju un ka igauņu skolēniem stundās ir aizliegta telefonu izmantošana. Klasēs bija datori, kurus izmantot, bet telefonus neizmantoja it neviens. Tā jau ir tā apmaiņa — redzam to, kā skolēni dzīvo citur, un ņemam no tā paraugu,» izjūtās dalās skolēni.