Sola taisnīgu minimālo darba algu Eiropā. Eiropas Parlamenta deputāti uzklausa Valdi Dombrovski

Ziņas

Otrdien, 8. oktobrī, Eiropas Parlamentā Briselē trīs Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leiemas izpildvietnieku amatu kandidāti tika iztaujāti EP komitejās. Viņiem uzdeva jautājumus par viņu kompetencēm un spēju atbildēt par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība. Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas deputāti iztaujāja komisāra amata kandidātu no Latvijas Valdi Dombrovski par viņam paredzēto atbildības jomu «Ekonomika cilvēku labā». Iztaujāšanā klāt bija arī Latvijas plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā «Talsu Vēstis».
Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgajās komitejās tika iztaujāti trīs Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieku amatu kandidāti: Valdis Dombrovskis, Margrēte Vestagere (Dānija) un Franss Timmermanss (Nīderlande).
Lai Urzulas fon der Leienas sastādītā jaunā Eiropas Komisija (EK) varētu sākt pildīt piecu gadu pilnvaru termiņu, Eiropas Parlamentam jāapstiprina Komisijas sastāvs. Vispirms Parlamenta komitejas novērtē katra kandidāta kompetences un sniedz atzinumu par kandidāta atbilstību paredzamajam amatam un darbības jomai.
Par katra kandidāta portfeli atbildīgajā Parlamenta komitejā notiek trīs stundu gara uzklausīšana.
Ievadrunas laikā
V. Dombrovskis uzsvēra, ka ir jāpalielina Eiropas Savienības (ES) politiskā un ekonomiskā nozīme un jāstiprina ES spēja darboties neatkarīgi. Tam vajadzīga stabila finansiālā jauda un virzība uz zaļo un digitālo pārveidi. Viņš piebilda, ka šīs pārmaiņas būs sekmīgas vien tad, ja tās būs sociāli taisnīgas. V. Dombrovskis paziņoja, ka plāno nākt klajā ar rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra efektīvai īstenošanai visā Eiropas Savienībā, tostarp iesniedzot regulējumu par minimālajām algām.
EP deputāti vēlējās noskaidrot, vai V. Dombrovskis plāno strādāt pie ES ekonomikas un banku nozares īpatnību saglabāšanas, vienlaikus izpildot starptautiskos noteikumus. Deputāti vēlējās uzzināt V. Dombrovska plānus attiecībā uz pašreizējo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un to, vai viņš plāno pabeigt iesāktos projektus, piemēram, kapitāla tirgu savienības un banku savienības izveidi.
EP deputāti jautāja par taisnīgiem nodokļiem, uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatiem par katru valsti un noteikumiem pret naudas atmazgāšanu.
Uzklausīšanas gaitā EP deputāti uzsvēra, ka darba tirgus labai funkcionēšanai un elastībai būtisks ir sociālais dialogs, un jautāja V. Dombrovskim, kā viņš nodrošinās sociālo partneru iesaistīšanu.
Deputāti taujāja par digitalizācijas problēmām, digitālās plaisas mazināšanu, digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanu un kā uzlabot tiešsaistes platformu darbinieku darba apstākļus, vienlaikus saglabājot nozares ekonomisko vērtību.
Deputāti jautāja, kā V. Dombrovskis plāno īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas taisnīgā un pieejamā darba tirgū, uz ko atbildot V. Dombrovskis solīja drīzumā iesniegt priekšlikumus par taisnīgu minimālo darba algu Eiropā. Tika uzdoti arī citi jautājumi.
(Eiropas Parlamentam jābalso par visu Eiropas Komisijas sastāvu. Paredzams, ka tas notiks 21.—24. oktobra plenārsēdē.)
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka amata kandidāts pēc darba intervijas tikās ar Latvijas žurnālistiem, lai sniegtu ieskatu, secinājumus par pozitīvo vērtējumu, kas tajā brīdī jau bija zināms, darba intervijai. «Šī noklausīšanās ir nopietns pārbaudījums jebkuram Eiropas komisāra kandidātam, līdz ar to ir nopietni jāgatavojas. Runājot par jautājumiem, lielu pārsteigumu nebija.
Ja paskatāmies jaunās Eiropas Komisijas piedāvājumu sociālajā jomā, tad mērķis ir pietiekami ambiciozs. Šis pasākumu plāns par Eiropas sociālo tiesību pīlāra ieviešanu ietver plašu jautājumu loku — gan iniciatīvu par ES ietvaru minimālajām algām, strādājošo situācijas uzlabošanu, jautājumi, kas saistīti ar dzimumu līdztiesību, arī atalgojuma starpības samazināšanu u. c. Tā ir pietiekami ambicioza darba kārtība, ir arī pietiekami ambiciozs priekšlikums attiecībā uz finansējumu, Eiropas Sociālo fondu plus. Gribu teikt, ka tuvāko piecu gadu laikā sociālajā jomā iniciatīvu loks būs pietiekami plašs.»
Atspoguļojam dažus no jautājumiem,
ko V. Dombrovskim uzdeva žurnālisti no Latvijas.
«Ko nozīmē ES mērogā minimālās algas ietvars?» jautāja plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
«Nav ideju, ka mēs vienādotu minimālo algu visā ES. Tas ekonomiski nav loģiski, jo produktivitātes līmeņi dažādās ES dalībvalstīs atšķiras. Lemjot par minimālās algas līmeni, ir jāvērtē, vai tas ir atbilstošs produktivitātes līmenim ekonomikā un vai neatstās negatīvas sekas uz nodarbinātību. Tajā pašā laikā atbilstoši manis pieminētajam Eiropas sociālo tiesību pīlāram, tur ir atrunāts skaidrs princips par to, ka minimālajai algai cilvēkam ir jānodrošina pienācīga iztikšana. Līdz ar to ietvars būs vērsts uz to, lai, no vienas puses, veicinātu, ka dalībvalstis nosaka minimālās algas, kas nodrošina pienācīgu iztiku, tajā pašā laikā, ņemot vērā produktivitātes jautājumus, lai neciestu ekonomiskā attīstība un nodarbinātība. Pašreiz izstrādes stadijā ir jautājums, lai noteiktu precīzāku atskaites punktu minimālajai algai. Notiek diskusijas, ka tas varētu būt apmēram procents no saucamās mediānas algas, nevis no vidējās algas. Kopumā dalībvalstīm ir atšķirības starp 40 un 60 procentiem no mediānas algas. Vairāk ziemeļu valstīm svarīgi, vai saglabāsim fleksibilitāti, vai minimālā alga tiek noteikta ar likumu, vai tā tiek noteikta darba koplīgumos, kā tas tradicionāli ir ziemeļu valstīs.
Ja skatāmies uz ES ekonomiskās attīstības prognozēm, EK prognozes ir tādas, ka ekonomikas attīstība pašreiz bremzējas, riska faktori un neskaidrības ir pieaugušas. Tas attiecas gan uz globālo fonu, ieskaitot globālos tirdzniecības konfliktus, arī Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, tas attiecas uz nestabilitāti mūsu kaimiņu reģionos, gan dienvidos, gan austrumos, arī uz zināmām tendencēm ES, tas pats «Brexit» jautājums; palicis krietni mazāk kā mēnesis līdz kārtējam datumam (31. oktobrim — M. B.). Joprojām nav skaidrs, vai būs vienošanās vai nebūs, kāds ir tālākais scenārijs, tas protams rada neskaidrības par Eiropas ekonomiku. Redzam ekonomikas bremzēšanos, tajā pašā laikā neparedzam tik dramatisku situāciju, kāda bija 2008.—2009. gadā, jo nav tāda veida ekonomikas pārkaršanas pazīmju. Neparedzam nopietnu nākamo krīzi. Ir jāskatās, kādā veidā mēs uz šo ekonomikas bremzēšanos reaģējam un tas, ko bijām likuši kā uzsvaru pietiekami straujas ekonomiskās izaugsmes gados, ir nepieciešamība veidot saucamos fiskālos buferus, it īpaši valstīm ar augstu parādu līmeni. Tām jāsamazina valsts parāds, lai būtu lielākas manevra iespējas ekonomikas bremzēšanās situācijā. Jāteic, ne visām valstīm tas diemžēl ir izdevies. Likām uzsvaru uz strukturālajām reformām valsts konkurētspējas stiprināšanai. Un ir vēl pietiekami daudz darāmā. Jārunā arī par eirozonas attīstību. Tagad eirozona kopumā ir labāk sagatavota iespējamiem ekonomiskiem satricinājumiem nekā tas bija pirms desmit gadiem.»
«Kāds ir «Brexit» turpinājums?»
«Pašreiz to grūti prognozēt. No vienas puses, pašreiz notiek intensīvas sarunas par iespējamo vienošanos, lai atrastu risinājumu attiecībā uz Īrijas robežas jautājumu, lai izvairītos no robežkontroles atjaunošanas uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas. Tas ir kritiskais punkts, vai izdosies vai neizdosies panākt vienošanos. Pašreiz tiek skatīti pēdējā brīža priekšlikumi no Lielbritānijas puses, lai tie pilnībā palīdzētu šo problēmu risināt. No otras puses, ja nav vienošanās, tālākais ir Lielbritānijas rokās. Mēs zinām: ir Lielbritānijas parlamenta lēmums, kas uzdod valdībai pienākumu prasīt pagarinājumu, ja nav vienošanās, bet tajā pašā laikā paklausāmies premjerministra Borisa Džonsona retoriku, viņš turpina uzstāt, ka viņš pagarinājumu neprasīšot. Līdz ar to precīzi pateikt, kā iekšpolitiski šis jautājums atrisināsies, to mums no ES puses ir grūti pateikt. Mērķim būtu jābūt panākt vienošanos, jo izstāšanās bez vienošanās ir negatīvs scenārijs gan ekonomiski, gan Eiropas Savienībai, gan pašai Lielbritānijai.
Ir bijuši novērtējumi, ka, protams, «Brexit» bremzēs ekonomikas attīstību arī Eiropas Savienībā, it īpaši valstīs, kur ir ciešāki ekonomiskie sakari, kā Īrijā. Mēs pašreiz pielāgojam zināmus ES finanšu atbalsta instrumentus, saucamo solidaritātes fondu, arī šai konkrētajai situācijai, lai varētu palīdzēt valstīm un reģioniem, kuri ir smagi skārusi situācija ar «Brexit» bez vienošanās, ja tas tā tiešām notiek. Otrkārt, Lielbritānija ir lielākais finanšu centrs ES, tie ir jautājumi arī par finanšu stabilitāti, arī no ES puses esam pieņēmuši vairākus lēmumus, lai novērstu sistēmiskus riskus finanšu stabilitātei. Protams, tie ir muitas jautājumi, kur situācija ir sarežģīta, jo, no vienas puses, valsts pašreiz iegulda lielus līdzekļus, gan tehniski gatavojoties, gan piesaistot jaunus darbiniekus situācijai, ja nav vienošanās, bet scenārijs vēl aizvien nav skaidrs. Ja nebūs vienošanās, būs zināmas problēmas uz robežas, strauji būs jāpielāgojas jaunai situācijai, kad tirdzniecība ar Lielbritāniju notiek uz Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Tie ir tikai daži aspekti. Mums jāstrādā, lai no šāda scenārija izvairītos.»
«Daudz tika runāts par nevienlīdzības mazināšanu starp dalībvalstīm dažādās jomās, vai jaunā Komisija kaut kā gatavojas atbalstīt nevienlīdzības mazināšanu Latvijā starp pilsētām un reģioniem?»
«Attiecībā uz reģionālo atšķirību mazināšanu tam ir paredzēti noteikti instrumenti ES budžetā, saucamā ES reģionālā politika jeb ES fondi. No ES viedokļa, visa Latvija tiek vērtēta kā viens reģions, līdz ar to līdzekļi tiek piešķirti Latvijai kā valstij, un tālāk ir jautājums, kā Latvija šos līdzekļus sadala, cik lielā mērā līdzekļi nonāk lielajās pilsētās, cik lielā mērā — attīstības centros, cik — lauku reģionos. Papildu tam ir lauku attīstības finansējums. Tie ir galvenie finanšu instrumenti, ar ko tiek atbalstīti lauku reģioni. Daudz kas ir pašas Latvijas rokās, kādā veidā precīzi šie līdzekļi tiek sadalīti.»