Ar apkures sistēmu lietošanu jābūt ļoti uzmanīgiem

Personības

Sākoties apkures sezonai, uzmanība jāpievērš apkures sistēmu pareizai lietošanai un tīrībai. Uz nozīmīgākām lietām sarunā norāda pieredzējušais skursteņslauķis, talsenieks Elijs Bite.
— Cik ilgi strādājat par skursteņslauķi? Vai un kur šo profesiju Latvijā var apgūt?
— Šis ir desmitais gads, kad dienu no dienas ložņāju pa jumtiem. Latvijā nav skolu, kas apmācītu skursteņslauķus, lai gan izstrādāta programma ir. Par skursteņslauķiem top kā agrāk — vispirms ir māceklis, tad zellis un beigās meistars. Mācekli apmāca meistars, līdz tas kļūst par zelli, kurš var arī sākt patstāvīgi strādāt. Lai kļūtu par zelli, vismaz trīs gadus jānostrādā kopā ar meistaru, Skursteņslaucītāju amata brālībā Rīgā jākārto eksāmeni, parādot, ka šajā jomā ir vajadzīgās zināšanas. Kad piecus gadus nostrādā par zelli, var pretendēt uz meistara pakāpi. Pats esmu meistars vairākus gadus un apmācījis divus mācekļus. Talsu pusē skursteņslauķa darbu veic divi meistari un trīs zeļļi. Visiem darba pietiek.
— Kā jums radās doma par šādu darbu?
— Mans tēvs agrāk Vandzenes kolhozā bija skursteņslauķis. Pēc skolas strādāju Rīgā dažādus darbus, bet, kad 2008. gadā sākās krīze, paliku bez darba. Tēvs toreiz parādīja, kā šis darbs veicams, lai nopelnītu naudu, kamēr atradīšu citu nodarbi. Tā man šis darbs iepatikās un daru to joprojām. Doma, ka varētu nodarbei atmest ar roku, nav bijusi. Darbam ir sava odziņa, un man tas patīk. Piemēram, interesanti vērot, kā cilvēki uztver skursteņslauķi publiskās vietās. Ir, kas vēlas pieskarties pie mana mundiera pogām, jo uzskata, ka tas nes laimi. To arī ļauju darīt, jo kādam tās pogas ir arī jāspodrina (smejas).
— Kas ietilpst skursteņslauķa pienākumos?
— Tīrām skursteņus, apkures ierīces, pārbaudām to stāvokli, lai konstatētu nepilnības, piemēram, plaisas skurstenī. Ja tā gadās, par šīm lietām ar māju saimniekiem arī runājam. Braucu pie jums uz interviju no vienas privātmājas Talsos, kur tīrīju skursteni. Saimniekam nācās teikt, ka skursteņa galā ir plaisa ar aizdomām, ka tā iet bērniņos. Šādā gadījumā jādomā, ko darīt ar skursteni — jāremontē, jāpārmūrē vai jāliek čaula, lai to novērstu. Tāpat, nododot ekspluatācijā māju, nepieciešams dūmvadu tīrītāja apsekošanas akts, ka viss ir izbūvēts atbilstoši projektam.
— Vai cilvēki jūsu dotos norādījumus ņem vērā?
— Gadās, ka problēmas nav arī novērsuši, tā riskējot ar savu un īpašuma drošību. Ja nepareizi darbina apkures ierīces, skursteni var aizaudzēt arī pusgada laikā. Šobrīd mani visvairāk uztrauc, ka cilvēki, mainot apkures ierīces, nekonsultējas ar pieredzējušu skursteņslauķi, kā pareizi to darīt, bet pašrocīgi veic darbu, uzticoties veikala pārdevēju un santehniķu teiktajam. Tā var rasties problēmas — darvojas skursteņi, nesilda sildmūris, un ir citas problēmas. Likumdošanā ir noteikts, ka, mainot vienu apkures sistēmu pret citu, ir jāsaņem atzinums no skursteņslauķa, ka dūmvadi atbilst tai apkures ierīcei, ko plāno uzstādīt.
— Cik bieži ieteicams tīrīt skursteni, pieņemot, ja apkuri veic no septembra līdz maijam?
— Ilgdedzes apkures ierīces (centrālapkures katli, «Jotul» krāsniņas un citas, kas neakumulē sevī siltumu) tīra divas reizes gadā/sezonā. Lēndedzes (plītis, krāsnis un tamlīdzīgi) vienreiz gadā/sezonā. Skatos pēc situācijas, un tad arī ar konkrēto saimnieku pārrunājam, cik reizes būtu jātīra.
— Dzirdēts, ka, lietojot speciālu pulveri vai citus līdzekļus, skurstenis pašattīrīsies. Vai tam var ticēt?
— Tas ir maldīgs priekšstats. Ir nopērkamas pagales, pulverīši, kuru aprakstā norādīts, ka, tos lietojot, skurstenis iztīrīsies. Tās ir muļķības. Labākajā gadījumā skurstenī esošo darvu tie šķīdina un tā vieglāk notīrāma. Taču tā nekur nepazūd, un skurstenis ir jātīra manuāli. Tādu pašattīrošu vielu, no kuras skurstenis būs iztīrīts, nav. Tas ir tas pats: cilvēki uzskata, ka skurstenis attīrīsies, dedzinot kartupeļu mizas vai apšu malku.
— Kādu malku vajadzētu izmantot apkurei, lai skurstenis ātri neaiz-augtu?
— Jebkāda veida sausu malku. Ja pareizi krāsni kurina, arī bērza malku, par kuru teic, ka tā veido darvu. Lielākās problēmas, piemēram, centrālapkurei rada sutināšanas režīms vai arī pārāk zema temperatūra centrālapkures katlā kurināšanas laikā.
Tādā gadījumā skurstenis aizaug ļoti ātri neatkarīgi no tā, ar kādu malku kurina. Temperatūrai šādā krāsnī jābūt vismaz 80—85 grādiem. Jāatceras, ka nevar centrālapkures katlu kurināt visu dienu. Ja sistēma un māja ir uzsilusi, pa sistēmu atpakaļ nāk tāds pats karsts ūdens, kā iet prom, katls stāv ciet, jo ir 80 grādi, un sākas atkal sutināšana skurstenī. Šīs lietas daudzi nezina, tāpēc arī sākas problēmas.
— Ir māju saimnieki, kas izvēlas skursteņos ielikt oderes. Cik tas ir lietderīgi un vai arī tās ir jātīra?
— Oderes ir vieglāk notīrāmas. Es vairs neatbalstu centrālapkures katlu kurināšanu bez šīm oderēm skursteņos. Kurinot šādu katlu, temperatūra ir ļoti nepastāvīga. Ir liela iespējamība, ka ķieģeļu skurstenī veidojas plaisas un tas var pārsprāgt. Tāpēc liek šo oderi, kas aizsargā pašu skursteni no pārsprāgšanas. Ja notiek kāds negadījums un sāk degt sodrēji skurstenī, temperatūra paliek skurstenī un tā netiek klāt ne ķieģeļiem, ne mājai un tās konstrukcijai.
— Ir cilvēki, kas apkurei izmanto granulu katlus. Vai arī šādam apkures veidam ir lietas, kam jāpievērš uzmanība?
— Granulu katli ir tie, no kuriem vismazāk veidojas sodrēji, jo sadegšana tiek regulēta datorizēti. Arī šajā gadījumā skurstenī ir jāliek čaula un regulāri jāveic tās tīrīšana. Svarīgi, lai krāsns būtu pareizi noregulēta.
— Strādājot par skursteņslauķi desmit gadus, vai darba apjoms pieaug?
— Jā. Arī apdrošinātāji daudz domājuši un savā ziņā nāk mums pretī, jo neapdrošina mājas, ja skurteni un apkures ierīces netīra skursteņslauķis. Pēc likumdošanas viendzīvokļa privātmājās īpašnieks pats drīkst tīrīt savu apkures sistēmu. Ja kaut kas notiks ar apkuri, no apdrošinātāja visdrīzāk var neko nesagaidīt.
— Kādās Latvijas vietās nākas sniegt savus pakalpojumus?
— Pirms dažiem gadiem Kuldīgā namu apsaimniekotājam bija grūti ar skursteņslauķiem. Esmu noslēdzis ar viņiem līgumu uz vairākiem gadiem un pa šo laiku esmu izstaigājis visus Kuldīgas vecpilsētas jumtus! Skursteņus tīru arī privātmājās visā Kurzemē. Šobrīd ir tā, ka darbam neredzu galu. Ja arī kāds vēlas pieteikt skursteņa tīrīšanu, ātrāk par decembri ierasties nevarēšu. Vēl nedaudz, un šis gads būs pilns.
— Ir strādāts uz stāviem un lēzeniem jumtiem, kādas ir izjūtas, kāpelējot pa tiem?
— Šajos gados esmu sapratis, ka ļoti jāuzmanās no koka kāpnēm (smejas). Bieži vien, pa tām uzkāpjot uz jumta, redzams, cik tās ir sliktā stāvoklī, ka bail kāpt lejā. Cilvēkiem pašiem jādomā par kāpnēm, lūkām, piemēram, mainot jumtu. Ļoti bieži gadās, ka pēc jumta nomaiņas nav ielikta ne jumta lūka, ne uzliktas kāpnes. Pēc likuma ir jābūt pieejai skurstenim gala tīrīšanai no augšas.
— Cik ilgu laiku aizņem viena skursteņa tīrīšana?
— Mans rekords ir trīs dienas, kad tīrīju skursteņus muižas ēkā. Vietās, kur ir centrālapkures krāsns, darbu var paveikt apmēram pusotras stundas laikā, atkarībā no veicamā darba apjoma. Ja ir krāsns, tad darbs ir ilgāks.